Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. janvāris, 2012
Drukāt

Laimes zīmes

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Raunas uzņēmējs Ilmārs Ceriņš sekmīgi attīsta savu nelielo “Siera ražotni”. Galvenajiem produktiem Zaļais siers un Zelta sviests pievienojušies ne vien jauni sieri, bet arī makaroni!

 

Iespējams, uzvārdā iekodētā veiksmes zīme, ko ceriņu laikā meklējam piecu lapu ziediņos, iekritusi Raunas siera meistares Marijas Ceriņas pastarīša šūpulī. Par piensaimnieka aroda pēctecību parūpējusies Ilmāra mamma, ievirzot dēlu attiecīgās izglītības gultnē. Savukārt, Laimas mātes velti dubultojis cits pieclapis – siera āboliņš. Tā sējumi sākotnējā piemājas dārzā sešos gados sakuplojuši arvien plašākās nomātajās platībās, liecinot par zaļā siera ražošanai dibinātā ģimenes uzņēmuma augšupeju. No dzīves šūpolēm aizvadītajā gadā izkritusi smagas slimības pieveiktā mamma. Taču viņas dotais pamats Ilmāram ir spēkpilns, jo viņš arvien teic: “Tas Marijas izdomāts un kopā izlolots…”

 

Balti, zaļi, oranži un sārti 
sierviirs_033_VS

Pirms 4 gadiem zaļajam sieram pievienojās vēl divi beramie sieri, kuru pamatā ir jau zināmais piena olbaltums cīgars. Pēc tā kaltēšanas un rīvēšanas, eksperimentējot ar dažādām piedevām, māte un dēls par tautā laižamiem atzina sierus ar garšaugiem oranžā krāsā un balto Ķiplociņu. Arī tiem bija liela piekrišana. Jau zaļo sieru viņi bārstīja ne vien uz sviestmaizēm, tomātiem un salātos, bet arī makaronos. Radās ideja gatavot tos savā ražotnē, lai trīs veidu beramo sieru pircējiem būtu arī vietējie makaroni! Ceriņi sāka ar klasiskajiem makaroniem (milti un olas). Apstājoties pie “Dobeles dzirnavnieka” miltiem, viņi turpināja mēģinājumus ar sierāboliņu un dažādiem garšaugiem. Mīklu mīcījuši ar rokām un griezuši ar mazo rokas mašīnīti, atceras Ilmārs. Smago roku darbu, kam pakļauta makaronu tapšana Raunā, ievērojami atvieglojusi speciāla iekārta. Taču rokas joprojām nepieciešamas gan mīklas strēļu ievietošanai aparātā, gan produkcijas izvietošanai žāvēšanas plauktos un fasēšanai. Pāris iepriekšējos gados makaronu klāsts pieaudzis līdz 11 dažādībām: ar svaigiem burkāniem, dillēm, baziliku, bietēm, kariju, kaltētiem tomātiem, maltajiem pipariem, kaltētu papriku un kaltētiem sīpoliem. Daļa garšaugu ir pašu audzēti ekoloģiski tīrā vidē.

Izmēģinājumi ar makaroniem iekrita krīzes pīķī, kas rosināja racionālāku pieeju: ātrāk domāt, rēķināt un skaitīt! Smagā perioda ieguvumiem pievienojās sen gaidītā lieltirgotāju attiek­smes maiņa pret vietējiem mazajiem uzņēmumiem. Tā bija kļuvusi nesalīdzināmi draudzīgāka, un “Siera ražotne” savu pirmo plauktu ar pašražotiem makaroniem ievietoja vietējā Elvītī. Tā savējiem draudzīgo Raunas veikalu joprojām dēvē Ilmārs. Tikmēr Raunas “Elvi” tirgotāji vērojuši jaunās produkcijas noieta kāpumu. Oriģinālos produktus – vietējos izstrādājumus – arvien biežāk un vairāk pērk ne vien apkaimē dzīvojošie, bet arī caurbraucēji un tūristi, kuri nemet līkumu pārtikas veikalam un ir priecīgi atrast ēdamos suvenīrus. Tie spēj bagātināt un stiprināt attiecīgajā vietā gūtos iespaidus! Ilmārs stāsta, ka Raunas makaroniem lielveikalos joprojām grūti konkurēt ar itāļu, poļu un citu ražojumiem, tāpēc tos jāmeklē ekoloģiskās produkcijas tirgotavās un tamlīdzīgos smukveikaliņos. Viņš uzteic Rīgas “Tirgus galeriju” Stabu ielā un zemnieku produkcijas veikalu “Klēts” Ulmaņa gatves “Spicē”, kur “Rāmkalnu” saimnieks īsteno īpašu koncepciju, tirgojot Latvijas ražojumus.

 

Ar Marijas svētību

sierviirs_058_VSBaltijā vienīgie zaļā siera ražotāji sešus gadus klausījušies nerimstošā pieprasījumā pēc presētā zaļā siera konusiņa, padomju laikā iecienītā sieriņa. Sākumā abi siernieki bijušu neizpratnē – kāpēc gan ļaudis vēlas paši rīvēt un cīnīties… Neiedziļinoties iemeslos, kas dažkārt ir iracionāli vai nostalģiski, un atzīstot, ka tautas balss ir Dieva balss, Marija ar dēlu briedināja domu par cietā konusa atdzīvināšanu. Ilgstošos kopīgos eksperimentos iegūto rezultātu pērnā gada nogalē materializējis Ilmārs, vienlaikus atzīstot, ka tas nav tik ciets kā akmens, taču jebkurā gadījumā ir stiprāks un aromātiskāks par beramo variantu. Nepilna mēneša laikā tas nonācis smukveikaliņu vitrīnās, pakāpeniski audzējot pircēju loku. Par zaļā konusa plašāku noietu Ilmāram rit sarunas ar lielveikalu ķēdēm. Ir skaidrs, ka aizies!

Nepieminēti palikuši no skābpiena ražotie Raunas sieri. Sākotnējiem knapsieriņiem sekojis pēc īpašas mammas receptūras gatavotais ķimeņu siers no vājpiena biezpiena, kas tapis Jāņiem nelielā fasējumā. Pērngad tā gatavošanu aizstājis “Knapsieru asorti”. Ilmārs turpina:

– Uz to pamudināja “Valmiermuižas alus” saimnieki, lūdzot oriģinālas uzkodas savam miestiņam. Un Marija izdomāja, kā tās bumbiņas dabūt gatavas: ar divām, nē, ar četrām rokām! Šie knapsieriņi ar ķimenēm, dillēm, ķiplokiem, kaltētiem tomātiem, baziliku, majorānu, zaļo un sarkano papriku dažādās nokrāsās un atšķirīgās garšās ir teicama uzkoda pie vēsa alus vai baltvīna glāzes! Šogad nekas nekavēs arī mūsu Ķimeņu siera gatavošanu. Arī makaronu ražošanu palielināsim. Šim nolūkam taisīsim piebūvīti, bez aizņēmumiem – turpināsim strādāt ar savu naudu!

Ilmārs atzīst, ka vienīgais kredīts siera ražotnes izveidei jau pasen ir dzēsts, un atgādina paziņu vidū dzirdēto frāzi: “Kas tev par biznesu, ja tā attīstībai jāņem kredīts!?” Viņam arī šāds variants nav pa prātam. Nav svarīgi, vai tā ir mātes dotā mācība vai paša pieredzē gūta pārliecība. Galvenais, ka Ilmāram laimējies būt raunēnietim, dot savu pienesumu Raunas suvenīru ražošanā, un ka 28 gadus jaunais uzņēmējs nav viens. Neaizstājama palīdze un iedvesmotāja viņam ir draudzene, uzņēmējdarbības maģistre Zane, kurai vajadzētu būt Ceriņai – atvadoties bilst Ilmārs.

 

Atradums sierviirs_052_VS

Vai zināt, ka iespējamas arī siera dražejas? Pikantas sūkājamas, mutē kūstošas bumbiņas jeb bonbongas noderēja kā jauks pārsteigums arī manas ģimenes viesiem Ziemassvētku un Jaungada svinībās. Visiem tas bija pārsteidzošs atklājums un prieks par mūsu oriģinālo produktu ražotājiem!

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+