Foto-Artis Drēziņš

Laimīga, būdama policiste 13

Valsts policija decembra sākumā atzīmēja savus profesionālos svētkus – 96. dibināšanas gadadienu. Latvijas valsts policija sāka darbu nepilnas trīs nedēļas pēc Latvijas Republikas proklamēšanas – 1918. gada 5. decembrī. Valsts policija ar vairāk nekā 7000 darbinieku patlaban ir viena no lielākajām iestādēm Latvijā pēc darbinieku skaita. Valsts policijas Talsu iecirkņa leitnante Lelde Zute ir viens no tiem policijas cilvēkiem, kas ir īstenojis savu bērnības sapni un ir laimīgs, būdams policists.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Skolas gados, lai pieteiktos Policijas koledžai, vajadzējis dabūt ieteikumu no policijas. Toreizējā iecirkņa kadru daļas vadītāja meiteni no Strazdes pagasta sabaidījusi, ka nāksies strādāt pagrabā un uz ceļa, un Lelde aizgājusi mācīties komerczinības Laidzes arodskolā, pēc tam Latvijas Lauksaimniecības universitātē izstudējusi uzņēmējdarbību, studiju laikā iestūrēja laulības ostā, piedzimis dēls. Tad attapusies lielveikalā “Rimi” pie kases aparāta…

“Labu darbu Talsos nav viegli dabūt. Un, ja godīgi, skaitļi nav mana stiprā puse. Taču arī pie kases visu mūžu nosēdēt negribēju. Vīratēvs, kas strādā policijā Rīgā, zināja par manu bērnības interesi un 2012. gadā pamudināja pieteikties Policijas koledžā uz sešu mēnešu mācībām cilvēkiem ar augstāko izglītību – tas bija pirmais izmēģinājuma kurss “Policijas darba pamati”. Ar pagrabiem un darbu uz ceļa mani vairs neviens nebiedēja, varbūt arī tāpēc, ka policistu, sevišķi kārtības policistu un iecirkņa inspektoru, trūkst. Pēc pusgada jau biju leitnante,” stāsta L. Zute.

CITI ŠOBRĪD LASA

Darbs kā Sabiles pilsētas un Abavas pagasta iecirkņa inspektorei bijis interesants, taču tāds, ka privāto dzīvi plānot nebija iespējams – jebkurā brīdī vajadzēja būt gatavam startēt uz kāda notikuma vietu. Tagad kā kārtības inspektorei arī ir interesanti, taču mierīgāk.

Šobrīd Leldes pārraudzībā ir 13 kriminālprocesi: nelikumīgi izzāģēti meži, nolauztas ceļazīmes, zādzības, miesas bojājumi, mantas bojāšana. Interesanta bijusi nozagta mobilā telefona lieta. Vasaras sākumā aprūpes centra darbiniecei no kabineta pazuda telefons. Teorētiski kabinetā varēja iekļūt gan citi darbinieki, gan iemītnieki, tāpēc aizdomās turamo bija daudz. Viens aizdomās turamais tomēr izkristalizējās, taču pat pēc ilgstošas pratināšanas viņš neatzinās. Tiesnesis deva atļauju veikt mājas kratīšanu. Nesekmīgi. Taču telefona zvani no konkrētā telefona konkrētajā mājā turpinājušies. Nācies ķerties klāt ģimenes locekļiem, no kuriem viens atzinās un atdeva īpašniecei telefonu. Viņa ar vainīgo izlīga un vietējā avīze ielika pateicību L. Zutei.

“Šis piemērs liecina, ka policijai nav vienalga, kas sabiedrībā notiek, un arī šāda neliela zādzība – telefons bija lētāks par simt eiro – tiek izmeklēta. Ja sabiedrība palīdz, tad bieži arī veicas. Protams, ja cilvēki domā, ka mēs vienmēr varam atrisināt noziegumus, kā to dara filmu seriālos, bet tikai negribam, tad ir grūti saprasties,” secina L. Zute. Interesanti, ka no vainīgajiem Lelde nekad nav dzirdējusi draudus un pārmetumus, bet no cietušajiem un lieciniekiem esot gadījies. Ko tādos gadījumos? “Nu, dusmīga es māku palikt, agresīva gan ne,” atbild Lelde.

Bērnībā Lelde domāja, ka visi policisti ir labie, pēc tam – ka ir arī sliktie policisti, kas ņem kukuļus, nepilda pienākumus. Pašai nav gadījies ar tādiem tikties, tāpēc labie policisti viņi Leldei ir vēl joprojām.