Cilvēki Starptautiskās lidostas “Rīga” izlidošanas terminālī.
Cilvēki Starptautiskās lidostas “Rīga” izlidošanas terminālī.
Foto – LETA

Laimīgāks – svešumā? Vai dzimtenē? 4

Desmit gados no Latvijas izbraukuši ap 220 000 cilvēku, un ārpus Latvijas jau dzīvo vairāk nekā 10 procenti valstspiederīgo. Kā viņiem tur klājas un kas motivētu atgriezties? To Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki pērn centušies izzināt aptaujā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Lasīt citas ziņas

Aptaujā atbildes snieguši 118 valstīs dzīvojušie 14 068 latvieši un Latvijas valstspiederīgie. Iegūtos datus analizē arī LU Ekonomikas un vadības fakultātes zinātnieki, un pētījums, kurš tiek veikts galvenokārt par Eiropas Sociālā fonda naudu, vēl turpinās.

Viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem ir, ka 25 procenti no emigrējušiem, kuri piedalījās aptaujā, domā, ka nākotnē varētu nodibināt uzņēmumu Latvijā vai izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem, vakar teica LU pētnieks Mihails Hazans, prezentējot pētījuma “Latvijas emigrantu kopienas nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” pirmos secinājumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā aizbraucēju plūsma, lai gan mazāka nekā bija krīzes bedrē 2010. gadā, joprojām ir diezgan ievērojama, Latvijas diaspora ārvalstīs turpina pieaugt. Taču Latvijai tas nozīmē cilvēkkapitāla zaudējumus, tāpēc liela interese ir par to, cik no aizbraucējiem apsver atgriešanās iespēju.

Socioloģijas doktore, projekta vadītāja Inta Mieriņa sacīja, ka četri procenti aptaujāto domā par atgriešanos tuvāko sešu mēnesu laikā, 12% – turpmāko piecu gadu laikā, 14% – vecumdienās, 40% izraudzījušies atbildi “noteiktos apstākļos” (tas nozīmē, ja mainīsies situācija un Latvijā varētu nopelnīt pietiekami ģimenes uzturēšanai un gūtu pārliecību par stabilitāti un drošību), bet gandrīz trešā daļa – 30% – uz palikšanu Latvijā neatgriezīšoties nekad.

“Pēc atbildēm redzam, ka lielākā daļa joprojām jūtas piederīga Latvijai, piederīga savai tautai,” uzsvēra I. Mieriņa. “Aizbraukušie nav Latvijai zuduši, viņi jūtas kā mūsu tautas daļa, taču ļoti strauji asimilējas bērni, reizēm pat pret vecāku gribu.” Septiņdesmit procentiem svešumā dzīvojošo latviešu ir svarīgi, lai bērns brīvi pārvalda latviešu valodu, 21 procents vēlas, lai bērni to prot vismaz sarunvalodas līmenī.

Izrādījies, ka mūsu valstspiederīgie ārzemēs jūtas laimīgāki nekā bijuši Latvijā. Lūgti novērtēt desmit baļļu sistēmā sešas pozīcijas, respondenti ārzemēs apmierinātību ar dzīvi raksturo ar astoņām ballēm, kamēr Latvijā tā bijusi tikai 6,5; tāda pati ir apmierinātība ar mājokli. Apmierinātība ar darbu citur vērtēta ar 8 ballēm, Latvijā – 7,3; un tikai apmierinātība ar ģimenes dzīvi un personiskajām attiecībām Latvijā bijusi lielāka nekā svešumā – attiecīgi vērtēta ar 8 un 7,7 ballēm. Tikt galā ar ikdienas tēriņiem jeb savilkt kopā galus citās mītnes zemēs esot daudz vieglāk nekā Latvijā.

“Būtiski, ka redzam: mīts par Latvijas emigrantiem kā zemu kvalificētiem strādniekiem nav gluži patiess. Ir ļoti daudz speciālistu, kas profesionāli sevi spēj parādīt ārpus Latvijas, un mūsu valstspiederīgie strādā ļoti dažādās profesijās,” teica I. Mieriņa. Tiesa, 24% strādā zemāk kvalificētā profesijā nekā agrāk šeit. Taču kopumā daudzi iegūst jaunas zināšanas un pieredzi, kas nākotnē var noderēt Latvijā.

Reklāma
Reklāma

Pētniece Inese Šūpule intervējusi tos, kuri atgriezušies Latvijā: “Atgriežas, pirmkārt, tie, kas saglabājuši Latvijas pilsonību un kas uzturējuši ciešas emocionālās saites ar Latviju un kam te ir tuvinieki; kā arī svarīgi, ka saglabājuši īpašumus – māju vai dzīvokli.”

Ģimene vai tuvi draugi – tas ir viens no visbiežāk minētajiem “vilcējspēkiem” atpakaļ.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.