Laukos
Gaļa un zivis

Laimīgās vistas dēs divkārt dārgākas olas 0


“Balticovo” ārpus sprostiem turēto vistu kūts.
“Balticovo” ārpus sprostiem turēto vistu kūts.
Foto – Edijs Pālens/LETA

“Rimi” veikalu tīkla paziņojums par sprostos dētu olu pārdošanas pārtraukšanu Baltijas valstīs no 2025. gada raisījis neizpratni olu ražotājos un arī daudzos pircējos, bažījoties par spēju maksāt par olām būtiski augstāku cenu nekā patlaban un pieļaujot citās valstīs ražotu olu būtisku importa kāpumu Latvijā.

Laimīgo vistu olas pērk maz

Šaubas un nenoteiktību par izsvērtu šāda lēmumu pieņemšanu pastiprina “Rimi Latvia” pārstāve Dace Preisa, kas atzina – veikalu tīkls vēl tikai apzinās iespējas, kuri Baltijas valstu piegādātāji un ražotāji var nodrošināt ārpus sprostiem ražotu olu piegādes.

Latvijas otrs lielākais lielveikalu tīkls “Maxima” patlaban vērtējot iespēju atteikties no sprostos dētajām olām. “Maxima Latvija” vadītājs Andris Vilcmeijers teic, ka grupas Polijas uzņēmums šai iniciatīvai jau ir pievienojies. Uzņēmējs vienlaikus vērš uzmanību, ka vissvarīgākais esot ļaut pircējam izvēlēties. Patlaban “Maxima” veikalos piedāvā sprostos turēto vistu olas (3. kategorija), kūtī turēto vistu olas (2. kategorija) un brīvos apstākļos turēto dējējvistu olas (1. kategorija).

“Tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa jeb teju 99% no pircēju izvēlētajām vistu olām, kas tiek liktas iepirkumu groziņos, ir tieši 3. vistu turēšanas veida olas,” tā A. Vilcmeijers. Līdzīgs pārdoto 3. kategorijas olu īpatsvars ir arī “Rimi” veikalos. Vēl piebildīsim, ka veikalos un citviet pārdošanā nonāk arī pavisam neliels daudzums “0” kategorijas olu – tās ir dējušas ar bioloģiskajām metodēm brīvajā turēšanā audzētas vistas, kurām pieejams pastaigu laukums brīvā dabā.

“Uzņēmums neiebilst pret iespējamību pāriet uz brīvās turēšanas olām, kas iegūtas no kūtī vai brīvās turēšanas vistām, bet iebilst pret procesu, kā tas notiek,” uzsver AS “Balticovo” mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Agra Lieģe. “Mēs par šo ieceri dzirdam plašsaziņas līdzekļos, tomēr, mūsuprāt, šādas pārmaiņas ieviešanai mazumtirgotājam būtu jānāk pie ražotāja un kopā jāplāno, kā to strukturēti nākamajos gados atbilstoši pieprasījumam varēs darīt. Patlaban tirgotājs vēlējuma izteiksmē ir paudis apņemšanos, kas viņam neuzliek saistības, bet no mums sagaida, ka mēs sāksim īsto fizisko procesu – investēt, būvēt un cerēt, ka beigās tirgotājs apņemšanos izpildīs. Proti, ka būs pieprasījums pēc ārpus sprostiem dētajām olām. Nav skaitļu, laika posmu sadalījuma, un ir diezgan skaidrs, ka globālā pieredze šajā jautājumā ir diezgan slikta,” tā A. Lieģe.

“Balticovo” valdes loceklis un komercdirektors Toms Auškāps precizē, ka Baltijas valstīs lielākais olu ražotājs jau sen diskutē ar tirgotāju, kuram neslēpj, ka attīsta ārpus sprostu olu ražošanu.

“Esam liels globāls spēlētājs. Pieprasījumu jūtam attīstītajās Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs. Uz tā pamata mums ir izveidots investīciju plāns ārpus sprostu vistu turēšanai. Skandināvijā mēs pārdodam augstas pievienotās vērtības produktus – olu kulteņus, vārītās olas, lielie Vācijas salātu ražotāji pieprasa ārpus sprostu izejvielu pievienotās vērtības produktiem. “Rimi” paziņojums, mūsuprāt, ir pieņemts, apejot patērētāju un nerēķinoties ar ražotāju. ASV pieredze bija – tirgotājs apņemas, ražotājs investē, patērētājs nepērk. Investīcijas 1. un 2. kategorijas olu ražošanā izrādījās veltas, un īsti nevienu vainot nevar.”

“Balticovo” pārstāvji pieļauj, ka, visticamāk, “Rimi” paziņojums saistīts ar mātes uzņēmuma “ICA” mītnes valstī īstenoto olu ražošanas un pārdošanas praksi. Vai arī Latvijā ieviesīs Zviedrijas olu nodrošinājuma modeli?

Zviedrijā pāreja astoņos gados

Lielāko daļu Zviedrijā pārdoto olu ražo uz vietas šajā valstī. Pērn augustā vien aptuveni 15% pārdoto olu dēja sprostos turētie 1,2 miljoni vistu. Ik gadu pārdošanā nonāk aizvien mazāk sprostos dētu olu. Tās galvenokārt vēl pārdod restorāniem un pārtikas produktu ražotājiem.

Lielākā daļa Zviedrijas vistu dzīvo brīvās turēšanas kūtīs. Dzīvnieku tiesību organizācija “Djurens Rätt” uz to raugās skeptiski, norādot, ka kūtīs putnus turot ļoti lielās grupās, tiem ir maz vietas, rodas stress, kā dēļ vistas viena otru pat nogalinot.

Brīvā turēšanā uz deviņām vistām saskaņā ar ES nosacījumiem rēķina vienu kvadrātmetru platības. Ja vistas audzē ar bioloģiskajām metodēm, tad viens kvadrātmetrs ir paredzēts sešām vistām. Zviedrijā bioloģisko olu īpatsvars veido aptuveni 16% lielu īpatsvaru olu tirgū.

Latvijā notiekošajam varam vilkt paralēles ar Zviedrijas “Djurens Rätt” veikumu. Šī organizācija sāka pieprasīt pārdošanā brīvās turēšanas vistu dētās olas 2008. gadā. Patlaban lielākā daļa Zviedrijas tirdzniecības tīklu ir aizlieguši sprostos dētu olu pārdošanu. Piemēram, “Hemköp” tīkls aizliedza 2008. gadā, “PrisXtra” – 2009. gadā, “Lidl” pārtrauca 2013. gadā, “Willys” – 2014. gadā, “Coop” pārtrauca 2014. gadā, bet “Netto” – pērn gada beigās. Savukārt “Citygross” solījis pārtraukt pēc šā gada Lieldienām.

Bet kā ar “Rimi” mātes uzņēmumu “ICA”, kam pieder vairāk nekā 50% Zviedrijas pārtikas produktu tirgus? Latviešu izcelsmes sabiedriskā darbiniece un rakstniece Jennija Sīlis teic, ka – nedaudz pārsteidzoši, tomēr “ICA” patlaban ir vienīgais lielveikalu tīkls Zviedrijā, kas nav aizliedzis sprostos dētu olu pārdošanu. “Tas skaidrojams ar “ICA” veikalu īpašnieku struktūru, katrs veikals pieder vietējam uzņēmējam. Viņa lēmumu galvenais birojs nevar ietekmēt,” tā Jennija.

Patlaban “Rimi” mātes uzņēmuma veikalos Zviedrijā nevar nopirkt sprostos dētās olas ar “ICA” zīmolu. Vien daži procenti no pārdotajām olām “ICA” veikalos ir dētas sprostos.

Jennija vērš uzmanību – Zviedrijas Olu ražotāju asociācija (“Svenska Ägg”, tulk. “Zviedrijas olas”) pēc tam, kad 2014. gadā divi lielie lielveikalu tīkli “Willys” un “Coop” lēma par atteikšanos no sprostos dētajām olām, bija ļoti skeptiski noskaņota.

Asociācija tolaik uzsvēra – pircēji turpmāk nevarēs lemt, kāda veida olas izvēlēties. Vēl bija bažas par to, ka olu ražotāji jau bija ieguldījuši lielus naudas līdzekļus sprostu modernizācijā un labturības prasību uzlabošanā (piemēram, kopš 2012. gada saskaņā ar ES regulu uz vienu vistu jābūt 750 cm2 platībai agrāko 600 cm2 vietā) un nu šīs investīcijas būs zaudētas. Tomēr pēc 2014. gada Zviedrijā diskusiju par šo jautājumu vairs nav bijis.

Olas būs 1,5 – 2 reizes dārgākas

Janvāra pirmajā nedēļā “Hemköp” veikalu tīklā (tas sprostos turētas olas nepārdod kopš 2008. gada) “Garant” zīmola desmit bioloģiskās olas maksāja 3,21 – 3,37 eiro (31,50 – 33,10 kronas). Kūtī brīvā turēšanā dētās desmit olas 2,85. Brīvā turēšanā, ar iespēju arī staigāt ārpus kūts, turētu vistu desmit olas 3,26 – 3,30 eiro. “Hemköp” nav Zviedrijas vislētākais veikalu tīkls.

Malmē “ICA” veikalā sprostos dētu vistu olu nav. Divdesmit olas maksā 4,07 eiro, desmit 2,04 eiro. Savukārt desmit bioloģiskās olas maksāja aptuveni četrus eiro (gandrīz 40 kronas). Salīdzinājumam – Vācijā “Lidl” veikalu tīklā desmit sprostos dētās olas maksāja 1,09 eiro, bet kūtī brīvajā turēšanā turētu vistu olas 1,59 eiro.

Patlaban Latvijā sprostos dēto olu cena veikalos vidēji ir nedaudz virs 1 eiro par desmit olām, ārpus sprostiem vai kūtī dētās olas maksā aptuveni 1,5 – 1,8 eiro. Brīvās turēšanas olas maksā aptuveni 3 eiro, bioolas – aptuveni 4 eiro. T. Auškāps uzsver – pāreja no sprostiem uz ārpus sprostu turēšanu nozīmēs lielāku pašizmaksu. Šajā gadījumā plauktu cenas olām kāps par 1,5 – 2 reizēm.

Sadārdzinājuma iemesli

“Kā šis sadārdzinājums rodas? Pirmām kārtām ārpus sprostiem konkrētā platībā var atrasties daudz mazāk putnu. Tas ir normāli un saprotami, tomēr tas kaut ko maksā – elektroenerģijas maksa, telpas, iekārtas, cilvēku darbs. Vēl ir ļoti daudz industrijas nianses – barības patēriņš, piemēram. Barības konversija – barošanas iekārtas ārpus sprostu putniem ir daudz neprecīzākās ar daudz lielākiem zudumiem. Tas veido vien 20% sadārdzinājumu. Ir jāpiemin arī putnu veselība, tā diezgan iepaliek, ja runājam par lielražošanu, – ārpus sprostiem putniem ir zemākas dējības rādītāji. Arī veselības rādītāji pieklibo – ir cita mikrobioloģija, sadursme citam ar citu un citi nosacījumi. Ir svarīgi saprast – ir vesela komponentu virkne, kas turēšanā ārpus sprostiem palielina vienas olas pašizmaksu,” sadārdzinājumu pamato T. Auškāps. Viņš teic, ka olu lielražotājam vajag 1,5 – 2 gadus ražošanas pārorientēšanai uz ārpus sprostu olām, tomēr ir vajadzīga garantija, ka olas pirks.

Vai Latvijas pircējs pēc septiņiem gadiem būs gatavs par olām maksāt būtiski vairāk?

Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka 2016. gadā viens mājsaimniecības loceklis olām un olu produktiem vidēji tērēja 23,51 eiro, gadu agrāk 21,99 eiro (nav iekļauts patēriņš sabiedriskās ēdināšanas iestādēs). Samērā precīzi varam aplēst, ka, pērkot vien kūtī brīvajā turēšanā turēto vistu olas ar tikpat lielu olu patēriņu (197 olas gadā), viena mājsaimniecības locekļa izdevumi kāptu līdz vismaz 35,26 eiro jeb par 11,75 eiro. Ja mājsaimniecībā ir trīs locekļi, tad izdevumi gada laikā kāps vismaz par 35,25 eiro. Vai tas ir daudz? Maz? Varbūt “Rimi” var piedāvāt cenas prognozi?

LA.lv