Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. marts, 2012
Drukāt

LaIPA: Nodevu būtu jāmaksā vietām, kur mūzikas atskaņošana ir bizness

liepins_rimants

Nodevu vajadzētu maksāt vietām, kur mūzikas atskaņošana ir biznesa veids, intervijā žurnālam “Lietišķā Diena” norāda Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš.
LaIPA ir viena no organizācijām, kas Satversmes tiesā cīnās par cieto datu nesēju aplikšanu ar atlīdzības maksu.

Komentējot, vai atsevišķi būtu jāmaksā par mūzikas atskaņošanu veikalos, ārstniecības iestādēs un tamlīdzīgās publiskās vietās, Liepiņš uzsver, ka tas atkarīgs no publiskās vietas.

“Ja mūzika ir zobārsta kabinetā, pilnīgi noteikti nebūtu jāmaksā – lai jau tur skan “Rammstein” un mēģina pārkliegt tur valdošās sāpes. Tāpat nedomāju, ka ar nodevu vajadzētu aplikt visus birojus pēc kārtas. Savukārt publiskas izklaides vietas gan vajadzētu aplikt. Proti, nodevu vajadzētu maksāt vietām, kur mūzikas atskaņošana ir biznesa veids – piemēram, klubi un tamlīdzīgas vietas,” skaidro LaIPA vadītājs. “Vajadzētu likt maksāt arī lielveikaliem, kas, kā zināms, ir naudas gūšanas mašīnas. Savulaik “Maxima” atteicās maksāt šo nodevu – viņiem bija eksperiments, kas paredzēja darbu bez mūzikas atskaņošanas. Taču pamēģiniet iedomāties Ziemassvētkus lielveikalā bez mūzikas. Kas tur sanāk? Sēras!”

Lūgts atbildēt uz jautājumu, vai noteikt atlīdzības maksu par mūzikas atskaņošanu taksometrā, Liepiņš norāda, ka kā LaIPA valdes priekšsēdētājs atbalsta šādu maksu, bet kā cilvēks – neatbalsta.

“Grūti jau ir novilkt konkrētu svītru, pasakot, kuriem ir jāmaksā, bet kuriem – nav. Sākot pieļaut izņēmumus, jābūt ļoti uzmanīgiem,” uzsver LaIPA vadītājs.

Viņš akcentē, ka mūzikai ir pievienotā vērtība. Jautājums ir par to, kā šo naudu iekasēt un kāda ir diskusija ar sabiedrību par šo tēmu. “Kā darīt – uzreiz doties ar tiesas pavēsti un izraut vadu vai arī mēģināt saprast notiekošo, mēģināt atrast kompromisus ar industriju.”

Komentējot, cik lielu samaksu autortiesību veidā gada laikā vidēji saņem mūziķis Latvijā, Liepiņš norāda, ka tas atkarīgs no mūziķa popularitātes. “Viena populāra latviešu grupa” gadā, kad izdevusi savu CD, varēja pretendēt uz 3000-4000 latu, kas nav liela summa, bet var segt albuma izdošanas izmaksas.

“Es tagad nerunāju par pašiem populārākajiem, bet gan kārtīgu B līmeņa mākslinieku, kuram ir kādi seši savi singli un kuru arī lejuplādē gana daudz,” skaidro LaIPA vadītāks.

Viņš arī stāsta, ka no naudas, kas Latvijā tiek samaksāta par intelektuālo īpašumu, tuvu pie 70% tiek pārskaitīta ārpus valsts. Tas atspoguļo to, kādu mūziku Latvijā klausās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+