Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. augusts, 2015
Drukāt

LaIPA: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju klausās gan latviešu, gan ārzemju mūziku (1)

Foto - LetaFoto - Leta

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju klausās gan latviešu, gan ārzemju mūziku, liecina jaunākā “LaIPA Mūzikas patēriņa indeksa” aptauja.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) šādu aptauju ik ceturksni īsteno kopā ar pētījumu kompāniju TNS.

No tiem 7% pārsvarā klausās Latvijas mūzikas ierakstus, 32% – pārsvarā ārzemju hitus, bet 17% ārzemju un Latvijas mūziku ikdienā patērē līdzvērtīgās proporcijās. Salīdzinoši biežāk ārvalstu mūziku klausās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet latviešu mūziku – 40 līdz 55 gadus vecie iedzīvotāji.

Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri vairāk klausās ārvalstu mūzikas ierakstus, norādījuši, ka ārvalstu ieraksti labāk raksturo viņu personību (40%), kā arī norāda, ka ārvalstu ieraksti ir kvalitatīvāki (27%). Savukārt, tie, kuri vairāk klausās Latvijā radītus mūzikas ierakstus, kā galveno iemeslu par labu šai izvēlei norādījuši, ka tie labāk raksturo viņu personību (69%).

Aptaujas dati arī liecina, ka 48% uzskata, ka Latvijā radīta mūzika pēc tās kvalitātes un izpildījuma ir konkurētspējīga ar ārzemju ierakstiem, bet 38% iedzīvotāju norādījuši, ka pašmāju mūzikas ieraksti nespēj konkurēt ar ārvalstu mūzikas ierakstiem. Tam, ka Latvijā radīta mūzika spēj konkurēt ar ārvalstu ierakstiem, salīdzinoši biežāk piekrīt latvieši, lauku teritoriju iedzīvotāji, kā arī Zemgales reģiona iedzīvotāji.

Ņemot vērā pašlaik ierosinātos priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radiostacijās, pētījumā skaidrots arī Latvijas iedzīvotāju viedoklis šajā jautājumā. 45% aptaujāto norādījuši, ka viņiem patiktu, ja radiostacijas biežāk atskaņotu Latvijā radītu mūziku. Trešā daļa (34%) iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem tas nepatiktu, 5% jau pašlaik klausās radiostacijas, kas atskaņo tikai Latvijā radītu mūziku, bet 17% nav viedokļa šajā jautājumā.

“To, ka Latvijas sabiedrība novērtē Latvijā radītus mūzikas ierakstus, aizvien vairāk pierāda ne vien šī aptauja, bet arī fakts, ka ik gadu pieaug jaunu Latvijā radītu mūzikas ierakstu skaits. Pēdējo gadu laikā pie Latvijas mūzikas apvāršņa parādījušies vairāki interesanti un perspektīvi mākslinieki. Latvijā radīta mūzika ir ne tikai mūzika latviešu valodā, tā aptver plašu žanru spektru no klasiskās līdz pat eksperimentālajai mūzikai, lieku reiz apliecinot, ka Latvijā mīt ļoti dažādi radoši ļaudis,” uzsvērusi LaIPA izpilddirektore Liena Grīna, aģentūrai BNS pavēstīja LaIPA komunikācijas konsultante Kristīne Rasnača.

Otrdien rīkotās diskusijas par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radiostacijās dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijā radīta mūzika gadu gaitā kvalitātes ziņā ir attīstījusies un pašlaik ir konkurētspējīgs produkts. Taču būtu jānodala Latvijā radīta mūzika eksportam no tās, kas ir paredzēta tikai pašmāju tirgum, uzsvēra Rasnača.

Diskutējot par ierosinātajiem priekšlikumiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas pašlaik paredz 30% īpatsvara noteikšanu Latvijā radītas mūzikas atskaņošanai radiostacijās, diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka nozīmīgs ir šo grozījumu konteksts. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka radiostacijas ir būtiska platforma pašmāju mūzikas attīstības veicināšanā. Tādēļ jauniem Latvijas mūzikas ierakstiem ir jāsniedz plašākas iespējas nokļūt radio rotācijā. Atzīts, ka kopumā trūkst valsts atbalsta populārās mūzikas žanram, kāds tas, piemēram, ir klasiskās mūzikas jomā. Tāpēc īpatsvara noteikšana Latvijā radītas mūzikas atskaņošanai radiostacijās ir tikai viens no veidiem, kā valsts varētu veicināt mūzikas jomas attīstību Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai lūdzu nevarētu konkrētāk- kas ir tā eksporta mūzika un kas tā par mūziku pašmāju tirgum? Uzliksiet par pienākumu klausīties Šomasi no rītiem un Kombuļu Inesi vakaros?

Draugiem Facebook Twitter Google+