Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. maijs, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Laipošanas spējas (3)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vai valsts līderim jārunā tieša un skaidra valoda, vai arī viņam jābūt elastīgam diplomātam, kas runā atbilstoši slavenajam teicienam “nekad nesaki nekad”? Tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, šis jautājums mums kļūst īpaši aktuāls.

Šajā ziņā pārdomas raisa daudz apspriestā pagājušās nedēļas Latvijas Televīzijas “1:1” intervija ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kas žurnālistam Gundaram Rēderam atteicās atbildēt uz nesaskaņotiem jautājumiem. Tā kā šie ieslēgtu kameru priekšā izteiktie iebildumi vēlāk tika parādīti televīzijā, kaimiņvalsts augstāko amatpersonu tas nostādīja sliktā gaismā. Turklāt šis gadījums ieguva publicitāti arī Lietuvā, un, visticamāk, to pamanīja arī Krievijā, kur pret D. Grībauskaiti jau labu laiku ir izvērsts netīrs kompromatu karš (Lietuvas žurnālistu vidū esot neformāla vienošanās, ka Krievijas izplatītās baumas netiek pārpublicētas un komentētas, tās vienkārši ignorē).

Šķiet, ka Lietuvas prezidentei par sliktu šoreiz nāca tas, ka viņa vēlas būt līdere un runāt tiešu valodu. Tas atbilst viņas raksturam, un tādu viņa izveidojusi savu tēlu – asa, vēsa, bez kompromisiem. Kāds Lietuvas žurnālists, īpaši neaizstāvot savas valsts vadītāju, interneta diskusijās vēlāk norādīja, ka viņai nav aizliegtu jautājumu, taču viņa vēlas, lai paustā pozīcija būtu skaidra un nepārprotama. Lai tā varētu uzstāties, viedoklis vispirms ir precīzi jānoformulē, un to ne vienmēr var izdarīt spontāni. Intervijā LTV D. Grībauskaite atteicās atbildēt uz jautājumu par Zolitūdē sabrukušā “Maximas” lielveikala traģēdijas mācībām, kā arī atteicās izvērst tēmu par viendzimuma attiecību legalizāciju. Protams, viņa varēja uz abiem jautājumiem sniegt izvairīgu atbildi, izlocīties, un tas Grībauskaites tēlam pat nebūtu nodarījis nekādu kaitējumu, taču tieksme būt līderei neļāva to darīt, un iznākums nav viņai labvēlīgs.

Bet diez vai Latvijā vajadzētu aizrauties ar kaimiņvalsts amatpersonu kritiku vai aizstāvēšanu, ja pašiem nekāda priecīgā aina nepaveras. Valsts prezidenta izvēles process, kā jau bija paredzams, izvērsies diezgan mokošs un intrigām bagāts. Tas traucē vērtēt kandidātus, bet vedina tikai skaitīt deputātu balsis Saeimā. No oficiāli izvirzītajiem pretendentiem savas laipošanas spējas līdz šim vislabāk demonstrējis “Saskaņas” izvirzītais Sergejs Dolgopolovs. Neesot īsti zināms, vai Krima ir Ukrainas vai Krievijas teritorija, viņš izteicies intervijā TV24. Sak, pagaidīsim, no kuras puses vējš pūtīs, un uz to arī lieksimies. Pārējie kandidāti gan šajā jautājumā nav klupuši, taču vēl jau ir daudzi citi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tiesi paveicies!Cilvēks ar stingru nostāju,nevis dejo rinķa danci katram izpatīkot.

  2. lEIŠIEM NAV PAVEICIES!

  3. Neticu, ka vēl kāds piekritīs piedalīties Rēdera raidījumā.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+