Mobilā versija
+0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
26. maijs, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Laipošanas spējas (3)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vai valsts līderim jārunā tieša un skaidra valoda, vai arī viņam jābūt elastīgam diplomātam, kas runā atbilstoši slavenajam teicienam “nekad nesaki nekad”? Tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, šis jautājums mums kļūst īpaši aktuāls.

Šajā ziņā pārdomas raisa daudz apspriestā pagājušās nedēļas Latvijas Televīzijas “1:1” intervija ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kas žurnālistam Gundaram Rēderam atteicās atbildēt uz nesaskaņotiem jautājumiem. Tā kā šie ieslēgtu kameru priekšā izteiktie iebildumi vēlāk tika parādīti televīzijā, kaimiņvalsts augstāko amatpersonu tas nostādīja sliktā gaismā. Turklāt šis gadījums ieguva publicitāti arī Lietuvā, un, visticamāk, to pamanīja arī Krievijā, kur pret D. Grībauskaiti jau labu laiku ir izvērsts netīrs kompromatu karš (Lietuvas žurnālistu vidū esot neformāla vienošanās, ka Krievijas izplatītās baumas netiek pārpublicētas un komentētas, tās vienkārši ignorē).

Šķiet, ka Lietuvas prezidentei par sliktu šoreiz nāca tas, ka viņa vēlas būt līdere un runāt tiešu valodu. Tas atbilst viņas raksturam, un tādu viņa izveidojusi savu tēlu – asa, vēsa, bez kompromisiem. Kāds Lietuvas žurnālists, īpaši neaizstāvot savas valsts vadītāju, interneta diskusijās vēlāk norādīja, ka viņai nav aizliegtu jautājumu, taču viņa vēlas, lai paustā pozīcija būtu skaidra un nepārprotama. Lai tā varētu uzstāties, viedoklis vispirms ir precīzi jānoformulē, un to ne vienmēr var izdarīt spontāni. Intervijā LTV D. Grībauskaite atteicās atbildēt uz jautājumu par Zolitūdē sabrukušā “Maximas” lielveikala traģēdijas mācībām, kā arī atteicās izvērst tēmu par viendzimuma attiecību legalizāciju. Protams, viņa varēja uz abiem jautājumiem sniegt izvairīgu atbildi, izlocīties, un tas Grībauskaites tēlam pat nebūtu nodarījis nekādu kaitējumu, taču tieksme būt līderei neļāva to darīt, un iznākums nav viņai labvēlīgs.

Bet diez vai Latvijā vajadzētu aizrauties ar kaimiņvalsts amatpersonu kritiku vai aizstāvēšanu, ja pašiem nekāda priecīgā aina nepaveras. Valsts prezidenta izvēles process, kā jau bija paredzams, izvērsies diezgan mokošs un intrigām bagāts. Tas traucē vērtēt kandidātus, bet vedina tikai skaitīt deputātu balsis Saeimā. No oficiāli izvirzītajiem pretendentiem savas laipošanas spējas līdz šim vislabāk demonstrējis “Saskaņas” izvirzītais Sergejs Dolgopolovs. Neesot īsti zināms, vai Krima ir Ukrainas vai Krievijas teritorija, viņš izteicies intervijā TV24. Sak, pagaidīsim, no kuras puses vējš pūtīs, un uz to arī lieksimies. Pārējie kandidāti gan šajā jautājumā nav klupuši, taču vēl jau ir daudzi citi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tiesi paveicies!Cilvēks ar stingru nostāju,nevis dejo rinķa danci katram izpatīkot.

  2. lEIŠIEM NAV PAVEICIES!

  3. Neticu, ka vēl kāds piekritīs piedalīties Rēdera raidījumā.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+