×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.9°C
Aleksis, Alekss, Aleksejs
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
14. februāris, 2018
Drukāt

LAKRA: Apdraudēta iespēja veikt “ģimenes bankrotu” (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Ilustratīvs foto

Klusi, bez diskusijām un ekspertu viedokļa uzklausīšanas Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Maksātnespējas likumā, kas likvidē “ģimenes bankrota” iespējas, tā Latvijas kredītņēmēju asociācija (LAKRA) informēja La.lv .  Asociācija pauž sašutumu par kārtību, kādā tiek virzīti Maksātnespējas likuma grozījumi un ir lūgusi tos apturēt. LAKRA Saeimas Juridiskajai komisijai atkārtoti iesniegusi arī savus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas palielinātu iedzīvotāju iespējas atbrīvoties no parādu jūga.

Nepatīkams pārsteigums

“Jau pusotru gadu Tieslietu ministrijā darbojas Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupa, kurā kā eksperts vēl pagājušā gada pavasarī uz sēdi bija aicināta Latvijas kredītņēmēju asociācija. Notika vairākas darba grupas sēdes, kurās tika skatīti tikai ar juridisko personu maksātnespējas procesu saistīti priekšlikumi – par privātpersonām runāts netika vispār. Arī Saeimas Juridiskā komisija, gatavojot priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas tiešā veidā skar privātpersonas, LAKRA viedokli vispār nav jautājusi, tāpēc publiskajā telpā ieraudzītās ziņas par to, ka grozījumi Maksātnespējas likumā ir ne vien izstrādāti, bet arī pirmajā lasījumā guvuši deputātu atbalstu, ir vairāk nekā nepatīkams pārsteigums,” situāciju raksturo LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Viņš skaidro, ka visdramatiskāk Latvijas iedzīvotājus ietekmēs Maksātnespējas likumā šobrīd iestrādātie 129.panta grozījumi, kas pēc būtības atceļ “ģimenes maksātnespēju”.

Katram ģimenes loceklim nāksies maksāt adminstratoram

“Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka, ja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu parādnieks iesniedz kopā ar ģimenes locekļiem – sievu, vīru, bērniem vai vecākiem, kas vai nu arī vēlas atbrīvoties no kredītsaistībām vai ir galvotāji parādnieka saistībām, obligātie maksājumi ir zemāki. Proti, katrs ģimenes loceklis samaksā valsts nodevu par maksātnespējas procesa sākšanu, savukārt maksātnespējas procesa administratoram viņi maksā vienu, valsts noteikto atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Tagad atbalstītajos grozījumos, šī iespēja ir atcelta, paredzot, ka katram ģimenes loceklim ir jāmaksā atlīdzība administratoram. Piemēram, ja līdz šim trīs cilvēku ģimene, iesniedzot pieteikumu, administratoram maksāja 430 eiro, tad, stājoties spēkā grozījumiem, 430 eiro būtu jāmaksā katram un kopumā administratora atlīdzība no vienas šādas ģimenes būtu 1290 eiro,” skaidro Jānis Āboliņš.

Tieslietu ministrija ir tā, kura grozījumus likumā ir iniciējusi un var tikai jautāt, kāds bijis šādu grozījumu mērķis. Turklāt grozījumi, kas iedzīvotājiem paredz lielākus maksājumus, ir aktualizēti par spīti faktam, ka gada sākumā, līdz ar minimālās mēnešalgas palielināšanos, administratora atlīdzība jau tā palielinājās par 100 eiro.

“Līdz šim apmēram 15% privātpersonu, kas uzsāka maksātnespējas procesu, izmantoja iespēju kārtot tā saucamo “ģimenes bankrotu”. Uzsākot procedūru, izmaksas jau tā ir augstas un likumā paredzētā norma maksāt vienu atlīdzību administratoram, ja bankrotu piesaka vairāki ģimenes locekļi, iedzīvotājiem bija būtiska. Tagad šī iespēja tiek atcelta, kas iedzīvotāju iespējas būtiski pasliktinās, un tas viss tikai tāpēc, lai daži, kas jau tā nez vai būtu uzskatāmi par trūcīgākajām personām valstī, varētu nopelnīt vairāk, bet strādāt – kā ierasts,” sašutis ir Jānis Āboliņš.

Politiķi vairāk rūpējas par kredioriem?

To, ka politiķi vairāk rūpējas par kreditoriem nevis iedzīvotājiem, viņaprāt, apstiprina arī līdz šim neveiksmīgie Latvijas kredītņēmēju asociācijas centieni saīsināt maksātnespējas procesa termiņu. “Likums paredz, ka maksātnespējas process privātpersonai var ilgt pat četrus gadus, kas ir nesamērīgi ilgs un dārgs laiks. Lai situācija ar iedzīvotāju maksātspēju stabilizētos un uzlabotos, būtu nepieciešams panākt, lai privātpersonas maksātnespējas procesu var pabeigt vienā, maksimums divos gados. Savulaik šādu normu likumā izdevās iestrādāt, tomēr pēc Saeimas vēlēšanām jaunais parlaments un valdība to atcēla. Ticot, ka iedzīvotāju intereses tomēr var uzvarēt pār banku, maksātnespējas administratoru vai vēl kādu šauru interešu grupu pārstāvju vēlmēm, šonedēļ Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas cita starpā saīsina arī maksātnespējas procesa termiņu, esam iesnieguši atkārtoti,” informē Jānis Āboliņš.
Viņš izsaka cerības, ka, turpinot skatīt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas ietekmē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, politiķi ņems vērā sabiedrības intereses un neliegs ievērojamai sabiedrības daļai iespēju atbrīvoties no parādu jūga. LAKRA ir lūgusi arī uzaicinājumu dalībai Saeimas Juridiskajā komisijā, kad grozījumi Maksātnespējas likuma tiks skatīti otrā lasījumā.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jābūt izcili stulbam un debīliķim ar aukstāko juridisko izglītību lai varētu kaut vai pieņemt domu kad parastam laukos dzīvojošam mirstīgajam ir radusies interese kaut vai šò murgu izlasīt kur nu vēl padomāt…..pohuj jūs visus….kā dzīvojām tā dzīvosim un neviens te neregulēs kā tev to būs darīt

  2. “Politiķi vairāk rūpējas par kreditoriem? “Retorisks jautājums. Politiķi noteikti arī ir tie augļotāji, kas aug kā sēnes pēc lietus.

Draugiem Facebook Twitter Google+