Vai klausāties Latvijas Radio 5 programmu? 3
Ketija Nuķe, strādā medijā:
“Mērķtiecīgi “Pieci.lv” klausos ļoti reti. Varbūt vienīgi, braucot automašīnā, sanāk paklausīties biežāk. Ne es viņu raidīto mūziku klausos, ne mani saista tie raidījumi. Runājot par neseno skandālu – viena lieta ir tas raidījums naktī “Pieliec punktu”. Tas ir truls un jēls. Bet arī Uģa Poļa komentārs ir nekorekts un nepamatots. Tad jau var arī angļu valodā skanošās dziesmas klausīties no rīta līdz vakaram un medīt tajās noteikti skanošos rupjos vārdus. Uzskatu, ka Polis ir par kaut ko apbižojies un tagad mēģina atriebties. Domāju, ka šis jautājums ir izsmelts un jābeidz par to uztraukties.”
Simona Šjadīte, žurnālistikas studente:
“Es “Pieci.lv” ikdienā neklausos, jo man tā piedāvātais saturs neiet pie sirds, bet esmu informēta par šo skandālu un esmu dzirdējusi abu pušu viedokļus un argumentus. Dzirdēju, Grēviņš kā argumentu minēja, ka viņi strādā sabiedrības labā un dod auditorijai to, ko tā pieprasa. Man tas liekas absurdi, jo es kā radio klausītājs vēlētos, lai mani brīdina, ja sekos necenzētas dziesmas. Šajā jautājumā pilnīgi piekrītu Uģim Polim, kurš ir cilvēks ar radio pieredzi un kurš iestājas par to, ka medijam jābūt ar pārdomātu saturu visu diennakti. Turpretī “Pieci.lv” galvenā mūzikas redaktora Toma Grēviņa arguments, kurā viņš apgalvo, ka radio šajā nakts stundā klausās tie, kas apzinās tā saturu, man liekas muļķīgs. Nakts vai diena – necenzētam radio nevajadzētu skanēt.”
Eduards Beķeris, rokgrupas “Omertá” mūziķis:
“Esmu mēģinājis klausīties Latvijas Radio 5, bet ātri sapratu, ka tas man nepatīk – gan pēc muzikālā formāta, gan vadītāju neprofesionalitātes dēļ. Tīri teorētiski Latvijas radio un televīzijas stacijās pēc likuma ir aizliegts lietot necenzētus vārdus valsts valodā, bet tas nekādi neattiecas uz ārzemju mūziku vai valodu. Šo faktu savā labā izmanto Polis, kurš, sekojot citu radiostaciju panākumiem, vienmēr ir mēģinājis atrast ko tādu, kas citu nomelnotu. Tomēr no jauniešu skatpunkta – kāda īsti ir starpība? Pirmkārt, ir atskanējis brīdinājuma džingls, otrkārt, stacija nav saņēmusi sūdzības. Visiem tiek labums no šīs jezgas. Kaimiņam lielāks atbalsts par NEPLP valdes priekšsēdētāja atlaišanas iniciatīvu, Grēviņam, Dagilim un “Pieci.lv” melnais PR un Polim arī sava daļa uzmanības. Grēviņam nav ne mazākās nojautas, ko pieprasa viņa auditorija. Turklāt – kas tā par auditoriju, kas pieprasa rupjības? Likums ir un paliek likums, tas ir jāievēro.”
Brigita Dambe, absolvējusi starptautiskās attiecības – Eiropas studijas:
“Ar “Pieci.lv” saturu esmu aptuveni pazīstama un šo staciju vairs neklausos tāpēc, ka saturs likās ļoti vienmuļš. Runājot par rupjību skandālu, jāteic, ka šis nav pirmais skandāls, kas saistīts ar radio, un domāju, arī ne pēdējais. Un tam ir pamats – to vēlas uzturēt spītības dēļ. Tāpēc arī veidojas šādi skandāli, jo laikam ir grūti veidot repertuāru, ja netiek izzināta mērķauditorija. Esmu lasījusi abu pušu argumentus un noteikti esmu Uģa Poļa pusē. Neuzskatu, ka par manu un manu vecāku nodokļu naudu radio būtu jāskan dziesmām, kas popularizē rupjības, demoralizē sievietes tēlu un būtībā visu sabiedrību. Es atbalstu Poļa rīcību, jo tā ir pavērusi plašāku diskusiju par mediju kvalitāti, augstos amatos esošu personu profesionalitāti un pēdējā laikā pieņemtajiem lēmumiem un to kvalitāti.”
UZZIŅA
* Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi sodīt Latvijas Radio ar 8000 eiro sodu par rupju un nepieklājīgu izteicienu izplatīšanu programmas “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” (“Pieci.lv”) raidījuma “Pilnīgs vakars” rubrikā “Pieliec punktu”.
* Raidījuma “Pilnīgs vakars” ietvaros dalībnieki sacentās repa brīvrunā un tika lietoti rupji izteicieni. Diskusiju par rupjībām “Pieci.lv” ēterā aktualizēja konkurējošās radiostacijas “SuperFM” vadītājs Uģis Polis un Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (LRA).
* Jūlija vidū saistībā ar šo notikumu no pienākumu pildīšanas tika atstādināts “Pieci.lv” programmas direktors Kārlis Dagilis, kurš tagad ir atjaunots amatā, par ko raisījis daļas sabiedrības neizpratni. Sociālajos tīklos daļa cilvēku pauduši arī neapmierinātību, ka uzlikto sodu par rupjībām maksās paši nodokļu maksātāji, nevis pārkāpuma izdarītāji vai atbildīgie priekšnieki.
