Lampedūzai Nobela prēmiju 0
Nelielā Lampedūzas sala Itālijas dienvidos, caur kuru ik gadus Eiropā ierodas tūkstošiem nelegālo imigrantu no Ziemeļāfrikas, izvirzīta Nobela miera prēmijai.
Šī nominācija ļaus pievērst pastiprinātu uzmanību bēgļu uzņemšanas problēmām un novērtēt salas iedzīvotāju pašaizliedzīgo palīdzību izmisušajiem, kuri par cerību uz labāku dzīvi nereti samaksā ar dzīvību. No 31. janvāra līdz 2. februārim Lampedūzā pulcējās aktīvisti no dažādām pasaules valstīm, lai sastādītu un parakstītu Lampedūzas hartu, kas atzīst visu cilvēku vienlīdzību neatkarīgi no dzimšanas vietas.
“Lampedūza nav Eiropas nomale, tā ir Eiropas sirds,” komentēja Itālijas premjerministrs Enriko Leta. “Lampedūzas kandidatūra Nobela miera prēmijai ir cerības vēsts cilvēktiesību un likumu ievērošanai Vidusjūrā, un tai jāmudina Itālija un visa ES vēl vairāk darboties šajā virzienā.”
Parakstu vākšanu, lai izvirzītu Lampedūzu miera prēmijai, sāka Itālijas žurnāls “L’Espresso” tūlīt pēc aizvadītā gada 3. oktobrī notikušās traģēdijas, kad netālu no Lampedūzas krastiem dzīvību zaudēja 366 patvēruma meklētāji. Pavisam beidzamajos 20 gados ceļā uz Lampedūzu bojā gājuši ap 20 000 nelegālo imigrantu.
20 kvadrātkilometrus plašā Lampedūzas sala ir Itālijas tālākā dienvidu teritorija, kas atrodas tuvāk Āfrikai nekā Itālijai. Lampedūzā dzīvo 6300 pastāvīgo iedzīvotāju, taču parasti uz salas ir divreiz vairāk cilvēku, jo te uzturas vidēji ap 6000 nelegālo imigrantu, kuriem izdevies pa jūru sasniegt Eiropas krastu. Salā ir uzbūvēts imigrantu uzņemšanas centrs, kurā ir 800 vietu, taču centrs vienmēr ir pārpildīts un ārkārtas situācijās, kas salā kļuvušas teju par ikdienu, vietējie iedzīvotāji steidzas palīgā.
Norvēģu rakstniece Elizabete Eide motivācijas vēstulē, kas apstiprina Lampedūzas kandidatūru, raksta: “Lampedūzā bēgļus sagaida glābēji, ārsti, brīvprātīgie un vienkāršie iedzīvotāji, kas viņus uzņem miera vārdā, atkal un atkal pierādot savu viesmīlību un drosmi. Vairākos gadījumos salas iedzīvotāji, riskējot ar savu dzīvību, ir izglābuši bēgļus no noslīkšanas. Daļa no salas iedzīvotājiem cieš no psiholoģiskām problēmām pēc tam, kad ir redzējuši slīkstam daudzus cilvēkus un spējuši izglābt tikai dažus no viņiem.
“L’Espresso” atzīmē, ka Lampedūzas kandidatūra nav risinājums, kā izbeigt bēgļu bojāeju, tomēr tā var kalpot kā brīdinājums un pievērst pasaules uzmanību likumiem, kuri neļauj bēgļiem izmantot likumīgus un drošus ceļus. ES dalībvalstis garantē bēgļu aizsardzību, bet tikai tad, ja tie jau atrodas ES teritorijā. ES likumi liedz ieceļošanu bēgļiem arī tad, ja tie ir bērni un sievietes, kuri bēg no autoritāriem režīmiem vai pilsoņu kariem. Vienīgā alternatīva ir nelegālā imigrācija, kas padara bagātas kriminālās organizācijas. Pērnā 3. oktobra traģēdijas upuri par nelegālo ceļojumu pa jūru uz Lampedūzu, kas lielāko daļu no viņiem nolēma nāvei, bija samaksājuši pārvadātājiem 1600 ASV dolārus katrs jeb piecas reizes vairāk nekā maksā aviobiļete Tripole–Roma.
Kopš šīs traģēdijas ir pagājuši četri mēneši un Itālijas valdība ir īstenojusi jūras patrulēšanas programmu “Mare nostrum”, kas gan neturpināsies mūžīgi. Pārējo Es valstu parlamenti un Brisele tikmēr nav darījuši gandrīz neko, lai citi bērni, sievietes un vīrieši nedotos nāvē.
