Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. decembris, 2015
Drukāt

Lamuvārdu ģenētika (14)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Izlasījusi 1. decembra “LA” A. Līces komentārā “Aizskaitīt līdz desmit” viedokli par A. Krivades dzejoļa sacelto “vētru ūdens glāzē”, vēlos atgādināt  zinātnes atklājumu par lamuvārdu kaitējumu visiem – gan lasītājiem, gan klausītājiem.

Gēni riebīgos vārdus “dzird”, uztver un fiksē ģenētiskajā kodā. Ikviens izteikts lamuvārds ļoti precīzi ietekmē cilvēka gēnus – maina ģenētisko kodu, kas attiecas uz novecošanas tempu un dzīves ilgumu; izmainītie gēni savukārt tiek nodoti pēctečiem. Lamuvārdu ietekme līdzīga radiācijas starojumam – izraisa mutācijas. Ārzemju zinātniskie pētījumi tiešām pierādīja, ka “ļaunprātīgie” vārdi programmē slimības ķermenī, to postošā enerģija nodara lielu ļaunumu. Pieminot kādu orgānu negatīvā formā, tiek iedarbināts kaitējuma mehānisms. “Organiskā valoda” ir īpaša psihiska programma, kas spēj izjaukt orgānu un sistēmu normālu funkcionēšanu.

Tagad izplatīts viedoklis, it kā rakstniekiem savos darbos jālieto “tautas valoda”. Taču izcilas personības, Nobela prēmijas laureāti, norāda: ja vienīgi tiek izlemts par “sapiensa” apstāšanos savā attīstībā, tad literatūrai jārunā “ielas, pūļa” valodā, pretējā gadījumā tautai jārunā literārā valodā. Nekrietnie vārdi – skanīga sīknauda – grauj valodas nacionālo “kadastru”. Valodas vide formē personu. Jo bagātāka estētiskā pieredze, jo smalkāka, noturīgāka gaume, līdz ar to gaišāka, skaidrāka tikumības izvēle.

Klaudija Tiltiņa

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Un viss sākās ar to, ka Streips TV pateica, kas ir mūsu politiķi. Vienkārši m.auk.as. Streipu atlaida. Bet dažas partijas sāka tautas pāraudzināšanas kampaņu.

  2. Gadījās izlasīt rakstu par krievu lamuvārdu izcelsmi. Lamuvārdus pamatā radījuši ēbreji krievu cietumos, lai ņirgātos par cietuma vadību un krieviem un lai saprastos savā starpā. Viss poganijas nāk no šādas vides!

    • Nezinu par žīdiem, bet esmu dzirdējis, ka krieviem tādu lamu vārdu ”matj – perematj” nebija, bet tie aizgūti no tatāriem.

  3. Atļaušos nepiekrist – lai lamuvārds kaut ko ģenētiski ietekmētu, tas ir jāuztver kā lamuvārds, jāsaprot. Taču liela daļa no 3-4 burtu vārdiņiem svešvalodās, kurus ļaudis mēdz iespraust savā runā kā parazītus, nozīmi jau sen ir zaudējuši un ir tikai tukša skaņa. Vai es, svešvalodu nesaprotot, varu no tiem kaut kā ietekmēties? Un kā ģenētiski mani var ietekmēt vārds “cūka” – tik latvisks lamuvārds, bet tai pašā laikā gluži normāls lopiņa nosaukums? Vai arī ķermeņa daļu nosaukumi? Savukārt literatūrā, lietoti īstajā vietā un laikā, lamuvārdi pastiprina emocionālo iedarbību uz lasītāju. “Bez savas valodas tu esi sūds,” rakstīja G. Godiņš. Un stiprāk pateikt vairs nevar.

  4. Es zinu, kas ir A. Līce, be t, kas ir Klava Tiltiņa un kāpēc man būtu jārespektē viņas domas? Vārds paliek vārds un ja tas ir pateikts īstajā laikā, vietā un kontekstā, tad nav svarīgi vai tas ir lamu vārds vai kaut kas smalkāks

  5. Krivades dzejolis ir slavenas poēmas slavena autora īss konspekts, kur piedziedājuma vietā normāla vārda vietā ielikta krievu rupjība. Varbūt derētu pārrunāt par plaģiātu, konspektu, lokalizāciju latviešu literatūrā šodien. Atklātos brīnumainas sakritības ar jau pasaulē esošiem darbiem!

  6. Gejropiešiem un citiem pindosiem ar sorosītu līdzskrējējiem to vien vajag,lai tauta değenerētos.

  7. Par “vētru ūdens glāzē” to nosauca pilnīgi deģenerāti !

  8. Paldies par šo viedokli – pilnībā piekrītu. Visu, pilnībā visu, pat visnepatīkamākās izjūtas ir iespējams pateikt bez rupjībām vai “trīsstāvīgajiem”. Diemžēl mūsdienās cilvēki grāmatas lasa mazāk, tāpēc arī nebagātinās viņu vārdu krājums. Tad nu izlīdzas ar ātri paķeramajiem vārdiem “iz tautas mutes” /bieži vien citas tautas, ne latviešu/. Savulaik mani nepatīkami pārsteidza skatītāju reakcija uz šāda veida izteikumiem kādā Naciolātā teātra izrādē – kā rupjība, tā smiekli un pat aplausi. Vai tiešām mūsu prasības un vērtības ir tik zemā līmenī? Izrāde, starp citu, ir ļoti pieprasīta.
    Pirms nu jau daudziem gadiem man nācās būt kādā saviesīgā pasākumā, un iegadījās tā, ka sēdēju netālu no mūsu dižā aktiera Kārļa Sebra – gribot-negribot dzirdēju viņa sulīgo balsi. Viņš stāstīja pikantas anekdotes, bet nu ar TĀDU “glanci”, ka varēja vien pabrīnīties – vissmagākās tēmas, bet neviena rupja vārda. Uz tādu runas stilu mums būtu jātiecas!

    • It kā jau Jums jāpiekrīt ,bet ja cilvēkam pasaka:” atvainojiet ,es Jūsu uzskatam nepiekrītu”,vai “man liekas ka labāk būtu šādi” tad tie sarunu biedri tāpat nesaprot ,ko esi gribējis pateikt ,bet ja pasaka:” Tu esi pi ……pis , vai Pašol na….yi, uzreiz sapratīs.

      • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

        Ilgstoši augsts trokšņu līmenis ”nosēdina” dzirdi un tad ir jāgriež vēl skaļāk! Nav svarīgi vai tas ir radio, TV, mūžīgais ”debilnieks” ausī vai ielas un štancētavas duna. Ar lamu vārdiem ir pat trakāk. Manas paaudzes bērnudienās krieviski nelamājās, manu bērnu pusaudžu gados jau puikas sāka izteikties internacionāli, tad mana mazbērnu paaudze vairs nekautrējās atcerēties ”tavu māti” arī meiteņu sabiedrībā, bet šodien meitenes sit pušu vai visus stiprā dzimuma pārstāvjus. Evolūcija! Tikai, cik tālu iesim un kad apstāsimies?!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+