Tiesnešu ķēdes svinīgajā zvēresta nodošanas ceremonijā Rīgas pilī.
Tiesnešu ķēdes svinīgajā zvēresta nodošanas ceremonijā Rīgas pilī.
Foto – Edijs Pālens/LETA

“Lāpīs” caurumus tiesnešu mantijā 3

Saeimas Juridiskā komisija kopā ar Tieslietu ministriju un Tieslietu padomi nolēmusi vairot uzticību tiesu varai, ar likuma grozījumiem nosakot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības sūtīt tiesnešus uz ārpuskārtas novērtēšanu. Šādu lēmumu garās diskusijās pieņēma Tieslietu padome, vērtējot publiskajā telpā izskanējušo kritiku par maksātnespējas procesu tiesvedību. Taču, izvērtējot, kā notiks šī ārpuskārtas novērtēšana, rodas šaubas, vai tā sasniegs izvirzīto mērķi – cels tiesnešu profesionalitāti.

Reklāma
Reklāma

Kurus sūtīs vairot zināšanas

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Saeimā iesniegtie labojumi Tiesnešu disciplināratbildības likumā dod iespēju nosūtīt tiesnesi uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, kurai ir tiesības novērtēt viņa profesionālo darbību ārpus kārtas, ja, izskatot disciplinārlietu, ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. Piemēram, tiesnesis nespēj kvalificēt noziegumus, jauc zādzības ar laupīšanām, aplam interpretē likumus utt. Bet, ja tiesnesis strādā, neradot problēmas savā darbā, viņa profesionālās spējas tiek izvērtētas ik pēc pieciem gadiem.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs un Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants: “Likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai tajā gadījumā, kad disciplinārkolēģija konstatē, ka tiesnesis kādā no profesionālās darbības aspektiem nav pietiekami kompetents, tiktu nolemts viņu nosūtīt uz ārpuskārtas profesionālās darbības novērtēšanu. Jaunā kārtība nenozīmē, ka šo ārpuskārtas pārbaudi noteiks obligāti visiem disciplināri sodītajiem tiesnešiem, jo var būt gadījumi, kad tiesnesis pieļāvis neuzmanības kļūdu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lēmumā būtu jānorāda, kādā tiesību jomā tiesneša zināšanas nav pietiekamas, un atbilstoši tam Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija nodrošinātu tiesneša zināšanu pārbaudi.”

Švaki slaucītie Augeja staļļi

Diemžēl likumprojekts nesniedz atbildi uz to, kāds būs zināšanu novērtēšanas apjoms un kritēriji. Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pārstāve Veronika Krūmiņa uzskata, ka likuma labojumi neesot slikti, taču tiem pietrūkstot seguma, jo nav vadlīniju tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanai. Līdz šim tiesnešu zināšanas kaut kādā mērā tikušas pārbaudītas, novērtējot tiesnesi pēc sniegtajiem atzinumiem (tiesas priekšsēdētāja un augstākās instances tiesneša) un sarunas (intervijas) ar tiesnesi. Savukārt Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits norāda, ka vērtēšanas kritērijiem un metodei jābūt skaidrai pirms procesa sākšanas. Ja tas nav izdarīts, vērtēšana būs pavirša. Levits uzskata, ka tāpat kā medicīnā ir izstrādātas vadlīnijas slimību ārstēšanai, tādām jābūt, arī vērtējot tiesneša darbu.

Pirms gada, kad “Latvijas Avīzes” redakcijā notika diskusija par Augeja staļļu izslaucīšanu tieslietu sistēmā kā vislabāko dāvanu Latvijas simtgadē, viens no uzdevumiem, par ko vienojās tiesneši, bija aicinājums izstrādāt tiesnešu darba izvērtēšanas metodoloģiju.

E. Levits: “Tas ir ļoti būtiski. Tā nav vienkārša, bet tā ir jāizstrādā, lai vērtēšana nebūtu subjektīva, lai uz tās rezultātiem varētu paļauties. Piemēram, rakstot spriedumu, starp teikumiem no juridiskās loģikas viedokļa nedrīkstētu būt “balti plankumi”, katram nākamajam teikumam ir jāizriet no iepriekšējā teikuma. To iespējams pēc tam konstatēt, spriedumu vērtējot. Tāpat spriedumos bieži tiek vienkārši citēta likuma norma, nevis tā interpretēta. Taču ir jāprot pareizi interpretēt. Protams, interpretācija vienmēr nav viennozīmīga, taču pastāv objektīvas interpretācijas robežas, kuras juridiski ir iespējams izvērtēt. Metodoloģiski korekti vērtējot spriedumus, var pārliecināties par tiesneša profesionalitāti. Tādā veidā var nonākt pie secinājuma, ka tiesnesis nav pietiekami profesionāls. Tad sekotu atcelšana no amata.”

Reklāma
Reklāma

Viens no pirms gada notikušās diskusijas secinājumiem bija arī tas, ka jāpārskata Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs. Toreiz to rosināja AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Krūmiņa. Viņa atzina, ka diemžēl arī tas neesot izdarīts.

V. Krūmiņa: “Novērtēšana ir pamatīgs darbs, bet šobrīd kvalifikācijas kolēģija, ieskaitot kolēģijas priekšsēdētāju, strādā arī kā tiesneši. Ja tiesnesim uz galda ir 200 lietas, kvalifikācijas kolēģijas darbs būs pakārtots. Tāpēc jābūt cilvēkiem, kas regulāri to vien dara, kā vērtē tiesnešu profesionālo līmeni, un viņiem jābūt algotiem.” Ja stāsies spēkā likuma grozījumi un tiesneši būs jāvērtē ārpus kārtas, darba slodze pieaugs vēl vairāk.

M. Vīgants skaidro – ja tiesnesim tiks noteikta ārpuskārtas pārbaude un ja viņš tajā saņems negatīvu novērtējumu, tad tiks noteikts termiņš, līdz kuram jāuzlabo un jāpapildina savas zināšanas. Tas nevarēs būt ilgāk par diviem gadiem. Ja arī tad vērtējums būs negatīvs, tiesnesi atbrīvos no darba. Jāņem vērā arī tas, ka tiesnesis disciplinārkolēģijas lēmumu var pārsūdzēt disciplinārtiesā.

Negatīvi novērtēts, bet darbu turpina

Bet visi tiesneši, kuru profesionālajā darbībā būs robi un kuri saņems negatīvu novērtējumu kārtējā profesionālo spēju pārbaudē, kā arī tiks nosūtīti uz ārpuskārtas novērtēšanu, turpinās darbu. Likums “Par tiesu varu” šādās situācijās neparedz kādus īpašus ierobežojumus.

M. Vīgants: “Varētu sacīt, ka tā ir pretruna – kā var pieļaut situāciju, ka tiesneša iepriekšējo piecu gadu darbība tiek novērtēta negatīvi, bet viņš turpina strādāt? Tas ir politiķu rastais risinājums, ka netiek paredzēta tiesneša profesionālās darbības ierobežošana vai darbības pārtraukšana uz noteiktu laiku vai pārtraukšana pavisam.”

Vīgants norādīja, ka likumu grozījumi apliecinot, ka tiesu sistēma mēģina sasniegt tādu stāvokli, lai pieaugtu sabiedrības atzinība gan sistēmai, gan tiesnešiem kopumā.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Bērziņš sacīja, ka, ņemot vērā līdz šim ierosinātās disciplinārlietas, varot prognozēt, ka gadā varētu būt divi trīs tiesneši, kuri kaut kādu zināšanu trūkuma dēļ tiks vērtēti agrāk nekā ik pēc pieciem gadiem.

Tiesnešu novērtējums

* No 2013. līdz 2016. gadam novērtēti 495 tiesneši. Negatīvu novērtējumu saņēma seši tiesneši.

* 2016. gadā tika novērtēti 10 rajona (pilsētas) tiesas tiesneši, bet 2017. gadā – 21 pirmās instances tiesas tiesnesis, visi saņēma pozitīvu vērtējumu.

Avots: Tiesu administrācija