Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. augusts, 2012
Drukāt

Lapsenes siro!

wasp3

“Kā tikt galā ar lapsenēm? Saimnieko pa dārzu – ķiršos, zemenēs, upenēs. Spieto lielos baros. Citugad arī tā bijis, bet šogad – jo īpaši!
” Agate Krūmiņa Ķekavas novadā

 

Dārzā visvairāk neērtību sagādā parastā lapsene (Vespula vulgaris) un Eiropas jeb vācu lapsene (Vespula germanica). Šīs sugas ir samērā agresīvas, tomēr kļūst bīstamas, tikai jūtot apdraudējumu.

Lapsenes visbiežāk uzbrūk kukaiņiem. Ja nepieciešams, upuri paralizē, izmantojot dzeloni un indi. Tiklīdz tas vairs nepretojas, nokož galvu, kājas, spārnus un izsūc šķidrumu. Pēc tam medījumu aizgādā uz ligzdu.

Lapsenes mēdz bojāt arī nogatavojušās ogas un augļus. Tās nesmādē saldumus, tādēļ bieži barojas uz ziediem, apmeklē virtuves ievārījumu gatavošanas laikā.

Viens no būtiskākajiem lapseņu savairošanās apstākļiem ir siltums. Karstā vasarā var attīstīties līdz sešām šo kukaiņu paaudzēm, tādējādi pieaug arī to pūžņa izmērs (ligzdā var būt pat 5 – 10 tūkstoši indivīdu), un tādi var būt vairāki.

Lai samazinātu lapseņu skaitu dārzā, ir jāatrod pūžņi. Tie var slēpties zālē, augsnē, mājas bēniņos vai šķūnīša pažobelē.

 

No ligzdām labāk atbrīvoties naktī, kad to iemītnieki ir mazāk aktīvi.

 

Saskarē ar šīm radībām piesardzība nekad nav lieka, tādēļ, ja nepieciešams, pūžņa likvidēšanā var aicināt talkā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

– Lapsenes diezgan labi apputeksnē dārza augus un ir lieliski palīgi cīņā ar kaitēkļiem. Šie kukaiņi ir plēsēji, kas baro savus kāpurus ar mušām, odiem un tauriņu kāpuriem. Vienā ogu krūmā izveidota lapseņu pūžņa iemītnieki vasarā var krietni samazināt kultūraugiem kaitīgo balteņu un tinēju skaitu. Tādēļ, ja lapsenes var paciest, ieteicams pūzni saglabāt, nevajag tās iznīdēt, – iesaka entomologs Maksims Balalaikins.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+