Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
3. decembris, 2016
Drukāt

Kādu literatūru izvēlas lasītāji novadu bibliotēkās?

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Mārīte Purmale, Viļķenes pagasta bibliotēkas vadītāja: “Mūsu pusē cilvēki joprojām daudz lasa skarbo literatūru – detektīvus un kriminālromānus. Tie ir vispieprasītākie starp vīriešiem, bet tos nenoniecina arī sievietes. Šo žanru darbus arī ļoti regulāri un rūpīgi iepērkam. Protams, lasītāji pieprasa arī latviešu autoru darbus. Iecienīti ir rakstnieču Baueres, Avotiņas, Gailītes darbi, protams, arī Lata romāni. Cilvēki interesējas par populāru aktieru biogrāfiskajiem izdevumiem. Periodiski rindas izveidojas pēc jaunizdotiem latviešu oriģinālprozas darbiem. Jaunajā paaudzē lasītāju gan krietni mazāk, bet tie, kas vēl lasa, ļoti ietekmējas viens no otra, tāpēc ir vairākas kulta grāmatas, kuras tad pusaudži lasa cits pēc cita.”

 

Dace Grele, Iršu pagasta bibliotēkas vadītāja: “Mūsu bibliotēkā absolūti līderi ir Annas Skaidrītes Gailītes darbi, pēc tiem pat veidojas rinda. Cilvēkiem patīk oriģinālproza, mūsdienu krievu autoru detektīvi. Vīriešus aizvien ļoti aizrauj vēsture no mūslaiku skatījuma, sākot ar padomju laiku, beidzot ar šā gadsimta norisēm Ukrainā un citiem nesenās vēstures notikumiem. Pieprasīta un labi lasīta arī autobiogrāfiska literatūra par pazīstamiem personāžiem – aktieriem, sportistiem utt.”

 

Mārtiņš Lagzdons, Kursīšu pagasta bibliotēkas vadītājs: “Lai gan kopumā grāmatu lasīšana iet mazumā, tomēr tie, kas lasījuši, to turpina darīt. Aizvien ir cilvēki, kas grāmatu uzskata par patīkamāko brīvā laika pavadīšanas veidu un lasa ļoti daudz. Jūtams, ka jaunākajai paaudzei šodien ir citi lasīšanas paradumi – viņi vairāk lasa ierīcēs un tiešsaistē. Tajās ģimenēs, kur grāmatas cītīgi lasa vecāki, paradumu manto arī atvases. Visvairāk pieprasītie ir latviešu un ārzemju romāni, kā arī literatūra par vēstures tēmām. Arī pie mums cilvēki drīz pēc iznākšanas vēlas lasīt latviešu autoru jaunos oriģināldarbus, kas populāri visā Latvijā.”

 

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+