Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. augusts, 2015
Drukāt

Lasi žurnālā “Agro Tops” 2015. gada augustā!

at01082015

abonet_pogapirkt_poga

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNO NUMURU

Nākamgad lauksaimniecības zemei lielāks NĪN
Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš informē, ka vidēji valstī prognozētais lauku zemes vērtības pieaugums nākamgad būs 29%.

Mežacūku nevar iznīdēt ar insekticīdu
Saruna ar Juri Šaiteru, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centra medību speciālistu.

Kā ierobežot cieto melnplauku bioloģiskajā saimniecībā?
Cietā melnplauka ir izplatīta visos kviešu audzēšanas reģionos pasaulē un ir ar augstu bīstamības potenciālu. Galvenie paņēmieni tās izplatības ierobežošanai bioloģiskajās saimniecībās pamatā neatšķiras no tiem, kas ieteikti konvencionālajā kviešu audzēšanā.

Kāpēc jāievēro augu aizsardzības līdzekļu marķējums?
Katram Latvijā reģistrētam augu aizsardzības līdzeklim ir marķējuma teksts, kurā iekļauta informācija par paredzēto lietojumu, devām un nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai; teksts var mainīties, ja līdzeklis tiek pārreģistrēts vai paplašināts tā lietojums.

Jānopļauj, jānovāc vai jānogana
No 2015. gada spēkā ir prasība, kas nosaka, ka atbalstam pieteiktās zālāju platības ir ne tikai jānopļauj, bet arī jānovāc. Ja zālāju platības tiek noganītas, tad gadījumos, ja zālājs noganīts nepietiekami, tas ir jāappļauj.

Ieteikums pupas pirms sējas tomēr kodināt
Pieaugot pākšaugu īpatsvaram augu sekā, slimību izplatība lauka pupās kļūst arvien aktuālāka. Kuldīgas novada Gudenieku pagasta z/s Akmeņkalni ierīkots Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra demonstrējums Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas efektivitāte lauka pupu sējumos.

Eiropas atbalsts atkal iekustinājis traktortehnikas tirgu
Lauku atbalsta dienests saņēmis projektu pieteikumus 288 traktoru iegādei par 22 miljoniem eiro un 112 kombainu iegādei par 19 miljoniem eiro. Taču jau šāgada pirmajā pusgadā Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra reģistrējusi 345 jaunus traktorus, un tas tomēr liek domāt, ka ne katrs jaunais spēkrats tiek pirkts ar Eiropas līdzfinansējuma atbalstu.

Tiešās sējas pieredze no Somijas
Lai iepazītos ar somu 30 gadu pieredzi tiešās sējas tehnoloģiju izmantošanā augkopības produkcijas ražošanā, Valsts Lauku tīkla programmas ietvaros tika apmeklētas dažas Somijas vidienes lauku saimniecības. Vai tiešā sēja tur patiešām ir iespējama?

Latvijas rekordistes mūža ražībā
Govs Meldra šobrīd ir Latvijas rekordiste mūža ražībā – tā dzimusi 2002. gada 14. jūnijā un savam saimniekam Uldim Krievāram (z/s Pilslejas) ļāvusi izslaukt jau vairāk nekā 131 tonnu piena. Lai gan rekordistes pasē ierakstīta Holšteinas melnraibā, tās asinībā ir arī 25% no Latvijas brūnās.

Piena upes nav pašmērķis
Riebiņu novada Rušonas pagasta zemnieku saimniecībā Juri sieru gatavo no bioloģiskā piena, ko dod desmit gotiņas. “Laukos var pelnīt arī ar nelielu ganāmpulku. Mēs esam tam piemērs,” teic Juris un Lidija Lubāni.

Ovulācijas un meklēšanās sinhronizācijas programmas govīm
Ražošana nav iespējama bez ganāmpulka atražošanas. Lai govi varētu veiksmīgi apsēklot, ir jānosaka meklēšanās un tā jāapsēklo optimālajā laikā. Ja govs nemeklējas, to nevar arī apsēklot. Taču ne visas govis izrāda meklēšanās pazīmes un ne vienmēr cilvēks tās pamana.

Karstuma ietekme uz govīm
Termoregulācija vietās, kur uzturas dzīvnieki (gan novietnēs, gan ganībās) ir ļoti būtiska, jo no tās ir atkarīgs govju izslaukums.

Herefordi piemēroti bioloģiskajai saimniekošanai
Vārkavas novada Rožkalnu pagasta bioloģiskajā saimniecībā Salenieki slaucamo govju ganāmpulks pirms dažiem gadiem pārveidots par zīdītājgovju ganāmpulku un tagad tajā ir 65 Herefordas un piena govju krustojumi.

Vistu audzēšana ganībās
Daudziem pazīstamā putnkope Mērija Vilūna Bikstos ieguvusi labu slavu brīvos apstākļos turētu vistu audzēšanā un olu ražošanā. No lauku labumu piegādēm Mārtiņa Rītiņa restorāniem līdz mazu bērnu māmiņām – tāds ir z/s Laukgaļi saražotās produkcijas pircēju loks.

No viena pīlādžkoka var novākt līdz 700 eiro
Pūres dārzkopības pētījumu centrā kolekciju dārzā ir savāktas visas pīlādžu šķirnes, sugas un attālie hibrīdi, kas spēj pārziemot mūsu klimatā. Šobrīd notiek to izvērtēšana.

Vietējam ķiplokam tirgū vietas vēl gana
Viens no lielākajiem ķiploku audzētājiem Latvijā Elejas pagasta piemājas saimniecības Kimjāņi saimnieks Artūrs Kims šo garšaugu kultūru uzskata par ļoti perspektīvu un plāno tuvākajos gados platības tikai palielināt.

Tomātu laistīšana un mēslošana plēves siltumnīcās vasaras otrajā pusē
Laika apstākļi ietekmē augu vajadzību pēc ūdens barības elementiem pat modernajās siltumnīcās, kur iespējams vadīt daudzus mikroklimata parametrus. Neatkarīgi no tā, kāda temperatūra ir laukā, siltumnīcā saules radiācijas ietekmē tā strauji aug, tāpēc augi mēdz pārkarst arī šķietami vēsā laikā.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (12)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+