Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. jūnijs, 2015
Drukāt

Lasi žurnālā ”Agro Tops” 2015. gada jūnijā! (1)

AT_062015

abonet_pogapirkt_poga

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNO NUMURU

Pirmais modernizācijas miljons izmaksāts
Pirmās modernizācijas kārtas ietvaros zemnieki par Eiropas un savu naudu plānojuši iegādāties 2430 lauksaimniecības tehnikas vienības un uzcelt 258 būves, informē Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis.

Eiropas fondi piesedz mūsu nevarēšanu
Šogad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) atzīmēja 15 gadu darba jubileju. Edgars Treibergs ir viens no LOSP valdes priekšsēdētājiem, kas šajā amatā ievēlēts atkārtoti un vada organizāciju visilgāk – jau piecus gadus. Intervijā par kopējo un lokālo lauksaimniecības politiku.

Kaitīgo organismu ierobežošana ar agrotehniku
Veicot kaitīgo organismu agrotehniskos ierobežošanas pasākumus, ne vienmēr pilnīgi iespējams izvairīties no ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, taču kopējo to patēriņu samazināt iespējams noteikti.

Latvijā biežāk novērotās rudzu slimības
Vairāku gadu periodā Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā tiek veikts rudzu slimību monitorings, novērtējot slimību izplatības un attīstības tendences dažādām rudzu šķirnēm mūsu agroklimatiskajos apstākļos. Vērtētas 12 dažādas rudzu šķirnes un analizētas biežāk novērotās slimības, par kurām var lasīt šajā rakstā.

Esiet pazīstami – ‘Lizete’ un ‘Stendes Emilija’
Auzas varbūt nepieder pie saimniecību topa labības kultūrām, tomēr to izmantošanas iespējas ir pietiekami plašas. Piesakot jaunās šķirnes, Stendes selekcionāri aicina pievērst uzmanību auzām kā zaļmasas augam, kā arī auzu graudu bioķīmiskajam sastāvam.

Kas ir kartupeļu antraknoze?
Kartupeļu antraknoze ir plaši izplatīta slimība kartupeļu stādījumos visā pasaulē un rada nozīmīgas ekonomiskas problēmas kartupeļu audzētājiem.

Izplatītākās nezāles lauka pupu sējumos
Lauka pupas šogad ir kļuvušas par diezgan izplatītu kultūraugu. To galvenokārt veicinājusi zaļināšanas prasību ieviešana. Audzējot lauka pupas lielos apjomos, noteikti nedrīkst aizmirst par herbicīdu lietošanu, jo tik mitros pavasaros kā šis nezāles attīstās ļoti strauji.

Nanotehnoloģijas Zemgales kviešu laukos
Jelgavas novada Glūdas pagasta zemnieku saimniecība Putriņas pērnruden daļu kviešu pirms sējas apstrādāja ar minerālmēsliem, kas ražoti, izmantojot nanotehnoloģijas. Nu tiek gaidīti solītie rezultāti.

Igaunijā veido rudzu kultu
Igaunija 2015. gadu pasludinājusi par Starptautisko rudzu gadu, kura laikā iecerējusi izveidot Starptautisko rudzu tīklu, popularizēt šo kultūru, tostarp pasaules izstādē EXPO 2015 Milānā.

Inovatīva meklēšanās noteikšanas sistēma
Bauskas novada Ceraukstes pagasta SIA Ceraukste Agro uzstādīta AfiAct II meklēšanās noteikšanas sistēma govīm piesietajā turēšanā. Kādi ir pirmā gada rezultāti, vaicājām saimniekam Andim Maskalim.

Slaukšanas aparātu funkcijas paplašinās
Pirmie slaukšanas aparāti veica tikai slaukšanas funkciju, bet nākamā paaudze jau varēja automatizēti atrietināt govis un noņemt slaukšanas aparātu. Šodien jaunās paaudzes aparāti veic arī automatizētu slaukšanas stobriņu skalošanu un dezinficēšanu pēc to noņemšanas, kā arī pupu dezinfekciju.

Kūtsmēslus pārstrādā organiskajā mēslojumā
Viesītes novada Elkšņu pagasta bioloģiskā saimniecība Bertmināni no liellopu ekskrementiem, urīna un pakaišu kūdras ražo organisko mēslojumu, kas normalizē augsnes skābumu, nodrošina augus ar NPK. Mēslojums satur arī humusvielas, kas veicina augu augšanu.

Būsim iestādījuši vienu miljonu koku
Strenču novada Jērcēnu pagasta z/s Dārznieki saimnieks Dainis Zuika slapjajās zemēs, kur graudus sēt neatmaksājas, stāda alkšņus. Viņš iesaka arī citiem stādīt plantāciju mežus, jo uz tiem neattiecas koku ciršanas un atjaunošanas kārtība.

Ražošanas periodiskums un augļu kvalitāte
Ar katru gadu grūtāk ir normēt ražu. Koki ir lielāki, tāpēc retināšana ar rokām prasa pārāk daudz darba. Ja augļaizmetņu retināšana nav veikta laikus, divas trīs nedēļas pēc ziedēšanas, tā nesamazina ražas lieluma svārstības pa gadiem, tikai paaugstina ābolu kvalitāti.

Pilienveida apūdeņošana un mēslošana zemenēs
Latvijā arvien vairāk audzētāju izvēlas zemeņu laistīšanā un mēslošanā izmantot pilienveida apūdeņošanas sistēmas, īpaši tie, kuri izmanto sintētisko plēves mulču, kas nelaiž cauri mitrumu. Tomēr daudziem audzētājiem trūkst pieredzes, kā to pareizi darīt.

Jauni viedokļi par mikroklimata regulēšanu siltumnīcā
Siltumnīcu tehnoloģijas ļauj ne tikai vadīt auga augšanu un attīstību, bet arī taupīt resursus (enerģiju, ūdeni, mēslojumu utt.). Pēdējos gados notiek apvērsums uzskatos, kā regulēt mikroklimatu siltumnīcā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu gan Treiberga kungs iebraucis dziļi auzās ar savu ,,informētību,, Trikātas lietā.Kā var amatpersona visādas bābu klačas par kooperatīva situāciju pasniegt kā patiesību? Un šāds cilvēks ir lauksaimnieku interešu pārstāvis.No tāda ir jāturas pa lielu gabalu……

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+