Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. septembris, 2015
Drukāt

Lasi žurnālā “Agro Tops” 2015. gada septembrī!

at01092015

abonet_pogapirkt_poga

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNO NUMURU

Latvijai govju skaits jāsamazina par 30 000

Lopkopji nonākuši zināmās pretrunās. No vienas puses, viņi tiek mudināti modernizēt fermas, palielināt ganāmpulkus un piena izslaukumus, bet, no otras – jau izskan prasība govju skaitu un saražotā piena daudzumu samazināt. Ievai Alpai Eizenbergai, Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājai, šobrīd jāatbild uz daudziem piensaimnieku jautājumiem.

Divas problēmas – fosfors un reakcija
Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle aicina lauksaimnieku organizācijas sākt diskusiju par atbalstu lauksaimniecības zemes kaļķošanai.

Kulšanu sākām svētdienā
Lielupes smilšainajās augsnēs Laima Klidziņa, Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta z/s Klidziņa īpašniece, pirmos kuļ rapšus un rudzus, kviešus tikai pēc tam.

Klāt rudzu sēja – atskatāmies uz rezultātiem
Viens no priekšnoteikumiem augstu ražu iegūšanai ir laba pārziemošana. Sniega sega rudziem nepatīk – jo tā ir biezāka un turas ilgāk, jo lielāks risks, ka tie sliktāk pārziemos, toties agrs pavasaris ir labs pamats augstām ražām.

Ziemāju graudaugu slimību un kaitēkļu attīstības īpatnības
Galvenās ziemāju graudaugu slimības un kaitēkļu attīstības īpatnības 2015. gadā, salīdzinājumam dati par 2014. un 2013. gadu.

Cietes kartupeļiem laba raža
Aktualitātes cietes un bioloģisko kartupeļu audzētājiem.

Lielāko pupu audzētāju Top 50
Lauka pupas šogad iesētas trīsreiz vairāk nekā pērn – 26 tūkstošu hektāru platībā. Lielākās platības pupām atvēlējuši ārvalstu kapitālam piederošie uzņēmumi, un tas arī saprotams – viņu rīcībā ir lielākās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības.

Augsto izslaukumu sekas
Patērētāju pieprasījums pēc produkcijas liek piena ražošanas nozarei kāpināt apgriezienus, ražojot pēc iespējas lētāku piena izejvielu. Taču, tiecoties pēc augstiem izslaukumiem, nereti aizmirsts par govju labsajūtu un komfortu.

Ketoze, trekno govju sindroms, aknu lipidoze
Kāpēc visas govis nevar izārstēt ar parastajām literatūrā minētajām ārstēšanas shēmām? Kāpēc dažām govīm, šīs slimības ārstējot, veselības stāvoklis pasliktinās un pievienojas glumenieka dislokācija? Kāpēc dažas govis nobeidzas vai tās nākas likvidēt, neraugoties uz intensīvu ārstēšanu?

Kā piebīdīt barību govīm sasniedzamā attālumā
Kurš lopkopis nav piktojies, ka neilgā laikā pēc rupjās barības izdalīšanas govis ar purniem jau pusi no tās ir aizbīdījušas sev nesasniedzamā attālumā? Kādas tam ir sekas un ko darīt, lai stāvokli labotu?

Kūtsmēslu apsaimniekošana un gāzu emisijas
Latvijā lieto dažādus kūtsmēslu savākšanas, uzkrāšanas un izmantošanas risinājumus, taču pēdējā laikā tiek aktualizēts arī kūtsmēslu apsaimniekošanas novērtējums pēc SEG jeb siltumnīcefekta gāzu iespējamām emisijām.

Ja nebūtu savas tirdzniecības, buļļus nenobarotu
Jānis Plūme, z/s Jaunzemi saimnieks, Pārgaujas novada Raiskumā nobaro iepirktos piena šķirņu bullīšus un attīsta zīdītājgovju ganāmpulku. Lai tirgū varētu piedāvāt plašāku sortimentu, viņš pirms gada pievērsies arī putnkopībai.

Kam pieder lielākie ābeļdārzi Latvijā?
Latvijā lielāko daļu augļu koku un ogulāju platību aizņem ābeļdārzi. Vislielākās platības ar ābelēm apstādītas Saukā – 154 ha, Pūrē – 121 ha un Degolē – 60 ha.

Skābo ķiršu augšanas un vainaga veidošanas īpatnības
Pēdējo gadu laikā agrotehniskajos izmēģinājumos iegūti papildu dati un novērojumi par vairāku skābo ķiršu šķirņu raksturīgākajām īpašībām, arī vainaga veidošanas īpatnībām.

Sīpolu bizness attīstās, pateicoties kooperācijai
Latvijā platību maksājumiem šogad pieteikti 348 hektāri ar sīpoliem, no tiem 20 hektāri ir Brunavā, zemnieku saimniecībā Lejas AR, kur saimnieko Ilze un Agris Aņūni. Viņi pārliecinājušies, ka ar pāris hektāriem sīpolu bizness nesanāk, jo ir pārāk augsta pašizmaksa.

Kabaču slimības un fizioloģiskie trūkumi
Katru gadu kabaču audzētāji saskaras ar dažādām augu veselības problēmām, ko izraisa gan kļūdas agrotehnikā, gan infekcijas un kaitēkļi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+