Lasītāji pateicas Blaumaņa “Purva bridēja” turpinājuma autorei 0
Manās rokās “Latvijas Avīze”, lasu romāna “Kumeļu sauks Delveris” kārtējo turpinājumu. Autore Nella no Krotes ir kā auglīgā un sakoptā lauku zemē izaudzis stāds: tik patiesi viņa pazīst šo zemi un spēj sev vest līdzi lasītāju, lai paskatās arī tālāk. Esmu pārliecināta, ka Tā Kunga dotā radošā dāvana viņu vadīs arī turpmāk. Paldies! 83 gadus veca pensionāre Dzidra Ausekle Saldus novadā
Arī pēc romāna “Kumeļu sauks Delveris” 29. turpinājuma “Latvijas Avīzē” viņa nav pamodusies slavena, smejas romāna autore Ilga Liepiņa jeb Nella no Krotes. Bet tā jau neesot, ka Rūdolfa Blaumaņa “Purva bridēja” turpinājums palicis vispār bez uzmanības. Atzinīgus vārdus par romānu teic tie, kas viņu pazīst un ir varējuši atšifrēt, – pārsvarā Krotes pagasta ļaudis un tukumnieki, kas zina, ka Nella no Krotes ir atvasinājums no Ilgas e-pasta adreses.
Šo pseidonīmu viņai palīdzējuši izvēlēties “Lauku Avīzes” izdevniecībā, jo Ilga nav gribējusi publicēties ar savu vārdu. Bet to, ka romāns ir arī citiem baudāms, viņa jau zinājusi, jo pirms sūtīšanas “Lauku Avīzes” romānu konkursam savu sacerējumu devusi izlasīt dažam paziņam, taču atzinīgi vārdi tagad no gluži sveša cilvēka Ilgu neapšaubāmi iepriecina.
“Kaut ko nelielu biju rakstījusi arī agrāk – scenārijus, pa kādam feļetonam. Bet romānu pirmo reizi. Rakstīju pārsvarā ziemā, kad vairāk laika,” atklāj Ilga. Viņa visu mūžu strādā kultūras darbā un bibliotēkā, audzinājusi bērnus, kopj lauku saimniecību, viņa darinājusi un darina rokdarbus, interesējusies par psiholoģiju, lasījusi augstvērtīgu literatūru, bet nav mieru devis nodoms uzrakstīt arī ko lielāku. Izvēlējusies veco labo Rūdolfu Blaumani, jo pasaules literatūrā ir populāri rakstīt ievērojamu darbu turpinājumus.
“Blaumanis jau radījis tēlu režģi, kam jāļauj tikai plaukt un darboties visādos attiecību trijstūros un četrstūros. Viņš ir psiholoģiski patiess, labs novērotājs un spilgts raksturotājs. Un noveles ir žanrs, kas paliek nepabeigts atšķirībā no romāna, kur nonāk līdz kādam risinājumam. Kad biju tikusi romānā līdz pusei, tēli sāka dzīvot kā paši un es atgriezos pārrakstīt sākumu,” stāsta Ilga.
Viņa piebilst, ka romānā varējusi ielikt gan savu dzīves pieredzi, gan daudzos iespaidus par citiem cilvēkiem, jo sastapta raibu raibā buķete, starp viņiem ne mazums mūziķu, dzejnieku, mākslinieku, inženieru un ārstu. Arī tādēļ romānā ir tik maz zemnieku.
Literatūrā viņu visvairāk ietekmējuši itālieša Umberto Eko un dāņa Pētera Hēga darbi. Bet Krote, Liepājas puses pagasts, iespējams, bijis tas avots, no kura Ilgai radusies patika gan pret dabu, gan grāmatām, gan bagātā latviešu valoda. Līdz skolas laikam Ilga dzīvojusi kopā ar vecomammu, ar viņu gājusi kopā dārzā, laukā un mežā. “Viņa bija no stiprajām latvietēm. Blaumaņa laikabiedre, dzimusi 1899. gadā. Beigusi tikai trīs klases un strādājusi visu mūžu par kalponi, bet ar apskaužamu dzīves gudrību. Ļoti mierīga, taču arī spītīga, nodzīvoja ilgu mūžu. Pie vecāsmammas iemācījos lasīt. Vēlāk mammai vienmēr blakus bija Rūdolfa Blaumaņa “Kopotie raksti”. Un tajos arī bērnam ir ko atrast – gan “Velniņus”, gan joku gabalus,” saka Ilga.
Šodien “Latvijas Avīzē” Nellas no Krotes romāna “Kumeļu sauks Delveris” nobeigums. Romānu grāmatā izdevniecība “Lauku Avīze” laidīs klajā oktobrī.
