Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. marts, 2015
Drukāt

Lasītāji: prātīgāk atbalstīt profesionāļu armiju (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai gan ES dalībvalstu vairākums atteicies no militārā dienesta, mūsu tuvākie kaimiņi  igauņi to saglabājuši. Igaunijā dienests ilgst apmēram gadu. Savukārt Lietuvas valdība šonedēļ atbalstīja likumprojektu, kas paredz atjaunot obligāto militāro dienestu. Vaicāju mūsu lasītājiem, kā būtu jārīkojas Latvijai, vai mums vajadzīgs šāds dienests.

Gunārs Lauks Rīgā: “Vispirms jāatjauno militārā apmācība skolās 9. – 11. klašu skolēniem, tad – obligātais iesaukums armijā. Militārais dienests varētu ilgt deviņus mēnešus, bet studentiem pietiktu ar diviem mēnešiem. Izglītoti cilvēki ir disciplinētāki un ar lielāku atbildību. Jaunsargi un zemessargi – brīvprātīgo kustības. Skolās jāpalielina fizkultūras un sporta stundu skaits. Jaunie cilvēki dienām sēž pie datoriem. Tādi “tirliņi” vairāk par divām reizēm pie stieņa pievilkties nespēj.”

Aivars Auermanis Ozolnieku novadā: “Esmu dienējis padomju armijā. Diezgan bezjēdzīgi aizvadīts laiks, bet prasīja ievērot kārtību, un tas man patika. Iepriekšējos karos visu izšķīra karaspēks, cilvēku masas. Šodien masas nav svarīgas. Visu izšķir modernās kara metodes un tehnoloģijas. Tur nepieciešami profesionāli militāristi. Tāpēc obligātais dienests civilajiem nav vajadzīgs.”

Andrejs Mazins Inčukalna novadā: “Ulmaņlaikos ar skolēniem strādāja Brīvības cīņu virsnieki, audzināja patriotismu, mācīja kara mākslas pamatus. Tas man noderēja kara gados, kad biju sakarnieks. Deviņdesmitajos gados Rīgas rajona skolās veidojām jaunsargu vienības. Domāju, risinājums būtu spēcīga jaunsargu organizācija. Skolēni norūdītos fiziski, apgūtu ieročus. No obligātā dienesta pagaidām varētu atturēties.”

Mārīte Liepiņa Ķekavas novadā: “Liela jauniešu daļa šodien izlaidušies, nav disciplīnas, nopīpējušies un nodzērušies, ar sliktu veselību. Tieši viņiem noderētu kādas apmācības, fiziskā un militārā sagatavotība. Lai izšķirošā brīdī nav tā, ka paceļ rokas un padodas. Tā ir valsts atbildība. Arī iedzīvotāji jāinstruē, kā rīkoties briesmu situācijā. Lietuvā un Igaunijā par to stāsta, pie mums – klusums.”

Guntis Ranka Rīgā: “Man nav viennozīmīgas atbildes. No vienas puses, skaidrs, ka pusgada vai gada laikā jauniesauktais neapgūs modernos ieročus. To spēj tikai profesionāļi. Bet, no otras puses, piekrītu tiem, kuri saka – kamēr jaunietis nav bijis militārajā dienestā, viņš nav vīrietis. Nenoliedzami, armijā cilvēks nobriest. Gan fiziski, gan garīgi.”

Gunārs Kamerāts Bauskas novadā: “Esmu kategoriski pret dienestu armijā. Sen garām laiks, kad kaujas iznākumu izšķīra cilvēks ar plinti rokās. Patlaban armijā jauniesauktajam bez vidējās izglītības nav ko darīt. Tur taču kara tehnika visaugstākajā līmenī. Lai ar to rīkotos, vajag zināšanas, angļu valodas prasmi. Kamēr to apgūtu, cik laika un līdzekļu tas prasītu! Prātīgāk atbalstīt profesionāļu armiju.”

Jānis Dibrančs Garkalnē: “Obligātais dienests ir ļoti vajadzīgs. Zinu, ka savulaik Vācijā jaunieši dienēja vienu gadu. Viņus apmācīja un skatījās, kurus atstāt virsdienestā par instruktoriem, kurus sūtīt tālāk uz militārajām augstskolām utt. Bet mēs izvēlamies, kā vieglāk – paņem no ielas, trenē, apmāca, bet vai tāds gribēs karot, riskēt ar savu dzīvību?”

Irma Vilupa Madonas novadā: “Dienests armijā nav jāatjauno! Tas sen nokavēts. Mūsu jauniešiem ir lielas veselības problēmas. Ja uzbruks lielais kaimiņš, nespēsim pretoties. Lai gan esam NATO, tā mūs neglābs. Būsim noslaucīti no zemes virsas. Šobrīd atbalstu aizsardzības ministru Vējoņa kungu, ka jāpalielina un jānostiprina profesionālā armija un zemessardze.”

Māris Bērziņš Mālpils novadā: “Dienests nav vajadzīgs. Valstij tas dārgi maksātu. Jau tagad nespējam sagrabināt 2% no IKP aizsardzības spēju stiprināšanai, kur vēl iesauktajiem zaļknābjiem! Un ko gada laikā viņiem iemācītu? Nē, labāk lai strādā profesionālā armija. Krievija militāri ir ļoti spēcīga. Tai pieder jaudīgs bruņojums. Esmu pārliecināts, ka divu stundu laikā mūs iznīcinās, nelīdzēs ne mūsu, ne NATO spēki.”

aptauja_0603

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Ha, prātīgāk atbalstīt profesionāļu armiju! Un igauņi un leiši mums tādi neprātīgi un stulbi – igauņi visu laiku turās pie jauktās armijas – gan profesionāļi, gan obligātais dienests, leiši tagad atjauno obligāto. Arī somiem ir obligātais dienests. Tikai Latvijai neko nevajag, pietiks ar štābos sēdošiem “profesionāļiem”.

  2. Protams, no zaļknābjiem un tirliņiem armija nesanāks. Bet būtu nepieciešams apmācīt civiliedzīvotājus, vai vismaz izdot kādas instrukcijas, ko un kā darīt, ja pienāk X stunda vai kāda cita nelaime. Ar to, ka jātur mājās špickas un dokumenti pa ķērienam, lai varētu evakuēties, ir pa maz. Civilajiem būtu jāapgūst kādas izdzīvošanas prasmes, nu vismaz lai ir cerība izglābties tajā X stundā, nevis skriet panikā velns viņu zin kur, pagrābis visādas nederīgas lietas. Par fizkultūras stundām: sportā skolotāji prasa, lai bērns noskrien tajā laika intervālā to gabalu, izpilda tos vingrojumus, taču tam, vai bērns vispār prot to darīt pareizi, nekaitējot veselībai, neviens vērību nepiegriež. Tas būtu jāmaina. Varbūt tad arī daudziem pārietu riebums pret sportu…

  3. Visi gudri esot tikai PĒC kara…

  4. Kopš 8.marta Latvieši dzīvos pēc Samuraju Likumiem:””Jebkura neuzsāktā kauja ir labāka par uzvarētu!””

  5. es uzskatu kas negrib iet armija tie ir tautas nodeveji??????????????

  6. Izraēla ir labs piemērs, kā mazai valstij sevi aizstāvēt.

  7. andris bērziš-vienkārši prezidents Atbildēt

    Par obligāto dienestu. Nebūsim mīksčauļu nācija.
    Pietiktu ar pusgadu dienestā.

  8. Ko tad mēs tur iesauksim? Nu tādus kā tevi, kas daudz pļāpā, bet nezina kas ir disciplīna, arī Rietumu vergus, kā tu saki, kas tur būs aizmukuši, bet muks atpakaļ, jo tur viņiem draudēs iesaukums svešā armijā. Atceries, kā kādreiz strēlniekos! Protams, visiem krieviem dot ieročus nevar, bet karā ātri noskaidro, kas ir kas . Nesēj te paniku, jo kara gadījumā tos pirmos liek pie sienas. Latvietis ir daudz ko izturējis, tāpēc nevajag sevi tā noniecināt un gaidīt, ka kāds tevi aizstāvēs, pats sevi arī aizstāvēsi.

  9. “Lai gan esam NATO, tā mūs neglābs. Būsim noslaucīti no zemes virsas. Šobrīd atbalstu aizsardzības ministru Vējoņa kungu, ka jāpalielina un jānostiprina profesionālā armija un zemessardze.”
    Kāpēc vispār kaut kas jāstiprina ja “būsim noslaucīti no zemes virsas”. Likvidējam visus militāros formējumus un gaidam kas būs. Ieekonomēto naudu izdalīt pensionāriem, lai padzīvojas vismaz kādu laiku.

  10. Kāds tur obligātais dienests! Ko tad mēs tur iesauksim? Daļa aizlaidīsies vergot uz rietumiem, bet tos krievvalodīgos jau nemaz nedrīkst laist pie ieročiem. Vai tad Ukraina nepiedzīvoja, ka krievvalodīgie kapteiņi ar visu apkalpi un karakuģiem aizbēga pie krieviem? Mes tagad sapirksim modernu aprīkojumu, bet pēc brīža tas viss būs Krievijā vai pavērts pret latviešiem. Vai neredzējāt kā Saeimas krievvalodīgie deputāti pārkāpjot doto zvērestu balsoja par krievu valodu? Kam mums tāda zaļo cilvēciņu armija vajadzīga?

  11. Liela daļa te aptaujāto nodarbojas ar tādu parunāšanu, bez kādas atbildības pret valsti. Tāpat kā jebkurā citā profesijā arī armijā cilvēkam vispirms ir jāapgūst pamati – jāiemācās pakļauties disciplīnai, pavēlēm, jāpierod pie fiziskām slodzēm un jāiemācās apieties ar strēlnieku ieročiem. Un to visu ir jāmāca dažus mēnešus ilgās apmācībās jaunsardzei, zemessardzei, studentiem un vecāko klašu skolēniem, ja negribam ieviest obligāto dienestu. Tikai pēc tam iespējams apgūt modernāku bruņojumu un padziļinātu karošanas māku. Tāda demagoģiska pļāpāšana, kā – gribēs vai negribēs, varēs vai nevarēs – vairs neiekļaujas kara laika likumos, jo tie ir daudz skarbāki un arī nežēlīgāki.
    Jo valsts pilsonim ir pienākums aizstāvēt savu zemi un savu sētu, bez lielas spriedelēšanas un kā redzam no Ukrainas piemēra, tad tās pilsoņi arī to dara. Nedomāju, ka latvieši būtu gļēvāki.

  12. Latviešiem laiks ir nākt pie saprāta. Latvija atrodas blakus Krievijai kuru vadonis Vladimirs Putins ir īpaši naidīgs pret latviešiem un greizsirdīgs ka esam iekš ES un NATO. Viņš jau ir izlaupijis savu krievuzemi un ar to viņam vel nepietiek. Latvijas valsts sastāvā, iekšpus mūsu robežām, arī atrodas naidīgi elementi kas atbalsta, pat pielūdz, Putinu un grib Latviju dabūt zem Krievijas varas.

    Laiks mums ir zināt un saprast Latvijas latviešu vēsturi un nevis ļauties tikt maldinātiem caur krievu propagandas vēsturi par mūsu valsti un tautu. Mums ir sava kultūra un pelnīti tiesīga nācija ko mēs vēlam pasargāt no austrum robežas agresoriem; par ko mūsu senči, strēlnieki, brīvības cīnītāji un leģionāri ir devuši savas dzīvības.

    Mēs esam maza valstsnācija ar mazu profesionāļu armiju kur pat pieskaitot obligātu dienestu mēs tomēr būsim maza. Šajās draudu dienās visai latvju tautai, un citiem kas jūtas piederīgi (un tādi nav trūkumā), ir jābūt gataviem aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem. Tākā amerikāņi un citi NATO dalībnieki ir gatavi cīnīties par mūsu zemi, latvieši vismaz varētu būt modri, priekšzīmīgi, un atbildīgi. Ievērojat amerikāņu kareivju vienības pleca zīmogu – ”Toujours pret” – no franču valodas tas nozīmē ”Vienmēr gatavs” (angliski: ”Always ready”).

    • “pat pieskaitot obligātu dienestu mēs tomēr būsim maza” – obligātais dienests ir vajadzīgs ne jau tāpēc ka Latvija kļūs neuzvarama, bet tāpēc ka katra pilsoņa PIENĀKUMS ir aizstāvēt savu zemi nestundā un nevis pļāpāt par abstraktu mīlestību uz to, un raudāt par pārestībām ko mums sagādājuši kaimiņu beskaunīgie onkuļi. Vai nepietiek ar sērošanu un ņaudēšanu jau par 1940/49 gadiem? Labāk krist ar ieroci rokās nodarot pretiniekam maksimālu zaudējumu, nevis gaidīt kad tevi nokaus kā aunu katrs kam nav slinkums. Sabiedroto priekšā būtu neerti sēdēt rokas klēpī salikušam, kā kuslam invalīdam.

Draugiem Facebook Twitter Google+