Lasītājiem rūp apkārtējā vide 0

Izlasījis publikāciju “Dambji sargās pret plūdiem” par lielo dambi Carnikavā, aicinu paskatīties, kas notiek Gaujas augšgalā, kur ir kādi desmit mazie dzirnavu hesi. Piemēram, Cesvainē uz Gaujas pietekas Kujas ir Kalnkārklu HES. Pašvaldības izveidotā plūdu apsekošanas un izvērtēšanas komisija tā arī nespēj panākt ūdenszīmju izvietošanu, lai nepieļautu ūdenskrātuves pārplūdināšanu. Tādējādi tiek noplūdināts mežs, pirms pusotra gada izskaloja ceļu un dzelzceļu, kas jāremontē no pašvaldības budžeta.

Reklāma
Reklāma

Uldis Greiškalns

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Man “Zaļās Latvijas” piesaukšana ielikumā liekas ārišķīga. Pamatošu, kāpēc. Kad tika aizbērta Mār­upītes pieteka, ko tagad sauc par Bieriņgrāvi (gan Dīķa ielā, gan pie dzelceļa), Mārupīte kļuva sausa, bez ūdens. Agrāk tajā līdakas nārstoja. Cēlu trauksmi visās zaļajās organizācijās, redakcijā, TV raidījumam “Vides fakti”, pat Valsts prezidenta kancelejā. Klusums.

Juris Kante Rīgā

REDAKCIJAS PIEBILDE. Nav tiesa, ka “LA” nereaģēja. Publikācija 3. augustā liecina, ka žurnālists Raivis Šveicars pēc Jura Kantes zvana sazinājās ar Rīgas domes gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas galveno speciālisti Elēnu Kāpostiņu, kura informēja par veikto Bieriņgrāvja stāvokļa novērtējumu un ka vairākām firmām izsūtīts piedāvājums veikt grāvja skalošanu. Tikai ne “LA”, ne Kantes kungu neapmierina atbilde, ka šogad finansējuma Bieriņgrāvja tīrīšanai nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

Manuprāt, pārāk mazs ir dabas resursu nodoklis. Gan par smilšu, gan kūdras, gan citu būvmateriāliem vajadzīgu izejvielu ieguvi. Tādu vajadzētu uzlikt arī par mežu nociršanu. Kā zināms, lētāk ir uzcelt jaunu ēku nekā atjaunot veco. Laikā, kad cilvēku skaits valstī samazinās un vecās ēkas iet postā, ar dabas resursu nodokli vajadzētu veicināt veco ēku atjaunošanu, padarot dārgāku jaunu ēku būvēšanu.

Ojārs Gaiķēns Mūrmuižā

Vai lauku viensētās drīkst uzspiest konteineru atkritumu savākšanu? Es pats papīru sadedzinu, pārtikas un bioatkritumus kompostēju. Savukārt plastmasas, stikla un metāla atkritumus sašķiroju un pats aizvedu uz šķiroto atkritumu nodošanas laukumu. Man tādu nešķiroto atkritumu nemaz nav. Nu, varbūt pa gadu kāds maisiņš sanāk, ko pats arī esmu gatavs aizvest, bet atkritumu apsaimniekotājs spiež noslēgt līgumu, kurā paredzēts, ka vismaz reizi divos mēnešos es konteinerā nododu atkritumus.

Roberts Lielvārdes novadā

Mani ļoti interesē ekociemati un permakultūras saimniekošanas veids. Labprāt vēl lasītu par to. Pašam lauku māja, kurā daudz ko izaudzēju pats. Bet šajos laikos ir vīrieši, kas pavisam attālinājušies no zemes – dzīvo bemperos (domāts automašīnā BMW. – Red.). Cilvēki skrien, pārēdas, pārdzeras un nositas.

Vilis Mālpilī

“LA” vajadzētu pievērsties nekontrolētai dolomīta ieguvei, jo, kur vien tas notiek, degradējas apkārtējā vide, pasliktināts vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte – trokšņi, putekļi, piesārņoti ūdeņi, līdz pat izžuvušām akām.

Gunta Krūmiņa Grundzālē

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.