Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. septembris, 2013
Drukāt

Lasītājs: man atklāja audzēju, un ārsts par ārstēšanu prasa kukuli. Kā rīkoties? (1)

LETALETA

Man atklāja audzēju. Biju pie ārsta Rīgā, Latvijas Onkoloģijas centrā. Ārsts izturējās nelaipni, pat nepiedāvāja apsēsties, par slimību neko nepaskaidroja. (Vēlāk no ģimenes ārstes uzzināju, ka audzējs, par laimi, ir labdabīgs). Vizītes beigās teica – nākamreiz, kad nāc, noliec uz galda 20 latus! Ko man darīt, ja ārsts prasa naudu?

 

Esmu pietiekami lielā vecumā, 2. grupas invalīds. Oficiāli jāmaksā tikai 3 latu pacienta nodeva. Arī tad, kad nācu uz apstarošanu, man ieteica dot ārstam naudu, lai būtu labāka attieksme. Es nedevu, apstaroja tāpat. 
Kārlis (vārds mainīts)

 

Šo jautājumu uzdevām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tagad ārsta uzvārdu zina ne tikai mūsu žurnāla redakcijā. Pacients, apdomājis situāciju, nevēlējās pie šī speciālista turpmāk ārstēties, pierakstījās pie cita. Līdz ar to KNAB vairs nav pamata operatīvi rīkoties, lai kukuļņēmēju pieķertu pie rokas, taču viņa uzvārds paliek šīs iestādes datu bāzē un, iespējams, ārstam pievērsīs uzmanību.

Par to, ko darīt, kad no cilvēka pieprasa nelikumīgu papildu samaksu, runājām ar KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāju Lienīti Šikori un galveno speciālisti sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos Intu Šabohu.

 

Izspiešanas māksla

Ko darīt, ja par smagi slima pacienta ārstēšanu prasa papildu samaksu? Cilvēks baidās par savu dzīvību un veselību, tādēļ maksā.

Šo situāciju var salīdzināt ar ugunsgrēka dzēšanu. Māja deg, cilvēku dzīvības ir briesmās, bet nez kādēļ neviens neskrien ar aploksni, lai ugunsdzēsēji strādātu raitāk. Viņi glābj bez jebkādas papildu atlīdzības.

Ja ārsts prasa kukuli, ir jāziņo KNAB. Ja cilvēks vēlas, var palikt anonīms, tomēr labāk atstāt kādas koordinātes, piemēram, tālruņa numuru vai e-pasta adresi, lai vēlāk var sazināties, ja nepieciešama papildu informācija.

Dažkārt ārsts pats nepieprasa, taču to dara starpnieks, piemēram, medmāsa, pasakot, ka pirms operācijas vēlams dakterim samaksāt konkrētu summu. Tādā gadījumā medmāsa ir šīs noziedzīgās darbības līdzdalībniece. Iespējams, ārsts vispirms slimniekam stāsta, cik nopietns ir gadījums, tādēļ vēlams ār­stēties tieši pie viņa. Vai arī pret tiem, kuri papildus nemaksā, izturas pasvītroti vēsi un skarbi, kā šoreiz.

Tiesa, jau vairākus gadus ārsti kļuvuši stipri apdomīgāki un piesardzīgāki. Pēdējā laikā arī pacienti domā, ko dara, jo par kukuļdošanu tāpat draud kriminālatbildība. Par kukuļņemšanu medicīnā ierosinātas vairākas krimināllietas. Piemēram, šā gada aprīlī KNAB uzsāka kriminālprocesu pret kādu Rīgas neiroķirurgu, kurš no pacienta prettiesiski pieprasīja un saņēma naudu par konsultācijām un veiktajām procedūrām. Ir savākts pietiekami daudz pierādījumu, lai KNAB izmeklētājs šo ārstu atzītu par aizdomās turamo pēc Kriminālprocesa likuma 326.2 panta otrās daļas. Par viņa naudas kāri bija ziņojuši vairāki pacienti.

Mēdz būt, ka pacients par kukuļa izspiešanu ziņo tikai pēc tam, kad naudu jau iedevis un ārstēšana beigusies. Situācija ir krietni nepatīkamāka, jo pēc likuma iznāk, ka pacients ir prettiesiska labuma devējs (jeb kukuļdevējs).

Kaut gan viņu var atbrīvot no kriminālatbildības, ņemot vērā vaļsirdīgo atzīšanos un aktīvu sadarbošanos, kā arī tad, ja labums no viņa ir pieprasīts vai izspiests, tomēr tik un tā izmeklētājam rodas vairāki nepatīkami jautājumi.

 

Kukulis un dāvana

Lielākoties jau ir ļoti labi un nesavtīgi ārsti, kuri neskaita darba stundas un, piemēram, savus nesen operētos pacientus atnāk apskatīt arī brīvdienā. Tādam cilvēkam slimnieks vēlas no sirds pateikties, pasniedzot kādu dāvanu. Dāvana ir emocionāla, sirsnīga pateikšanās un nav saistīta ar kādas nelikumīgas darbības izdarīšanu devēja vai kādas citas personas interesēs.

Diemžēl mūsu medicīnā pastāv rindas un kvotas. Cilvēki cieš milzīgas sāpes un gadiem gaida, piemēram, gūžas locītavas protezēšanu. Vēzis ir jālikvidē nekavējoties, taču to uzskata par plānveida operāciju un slimniekiem liek gaidīt pat vairākus mēnešus.

Diemžēl ir pacienti, kuri mēģina iedot aploksni, lai panāktu, ka viņa vieta rindā virzās ātrāk. Dodot aploksni, slimnieks samaksā lētāk, nekā būtu jāizdod par maksas operāciju, taču rīkojas negodīgi, apejot citus pacientus.

Dodot aploksnes, iespējami arī kuriozi. Tiesa, šis gadījums vēl no padomju laikiem. Lauku sieviņa pirms izrakstīšanās turpat Gaiļezera slimnīcas kafejnīcā nopirkusi konfekšu kasti, lai pateiktos savai ārstei. Taču viņa visu rīta cēlienu aizņemta. Laiks iet, pacientei nu jau jāsteidzas uz autobusu. Viņa nolemj ar konfektēm uzcienāt palātas biedrenes. Atver kasti, bet tur virs našķiem nezin kur radusies… arī aploksne ar palielu naudas summu un zīmīti: Mīļajai dakterītei. Pārsteigtā paciente, būdama godīgs cilvēks, nu ir izmisusi – kam lai atdod šo naudu, jo mīļo dakterīšu pilna slimnīca! Palātas biedrenes ieteica šo naudu paturēt – to tev Dieviņš sūtījis!

Nav dzirdēts, ka kukuli prasītu kāds zobārsts, jo maksa par ārstēšanu jau tāpat ir pietiekami liela. Arī speciālisti, kuri veic konkrētus izmeklējumus (piemēram, asins analīzes, ultrasonogrāfija u.c.) neko negaida. Kukuļus prasa daļa ārstu valsts un pašvaldību slimnīcās, kuri, iespējams, uzskata, ka pelna pārāk maz. Tādā gadījumā var ieteikt vien atvērt savu privātpraksi. Valsts slimnīcā par mūsu nodokļu naudu ir izremontētas telpas, nopirkta aparatūra un zāles, personālam maksātas algas, tāpēc ārsts, kura darbam visu nepieciešamo nodrošina valsts, prasot kukuli, rīkojas savās personiskajās un mantkārīgajās interesēs.

 

Sods

Par kukuļa ņemšanu un došanu Krimināllikumā paredzēts sods – 326.2 panta 1. daļā noteikts, ka par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu vai to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks izdarījis pats vai ar starpnieku, kurš nav valsts amatpersona, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības vai citādi labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, – soda ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Šī panta otrajā daļā paredzēts bargāks sods. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai notikusi materiāla vai cita labuma pieprasīšana vai izspiešana, – soda ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz 5 gadiem.

Svarīgi, ka likumā nav noteikts kukuļa minimālais apmērs, teorētiski tas var būt kaut vai viens lats. Piemēram, ārsts, kurš no slimnieka pieprasījis 20 latus, iespējams, riskē gan ar 5 gadiem cietumsoda, gan ar 5 gadu aizliegumu strādāt savā profesijā!

Par kukuli var uzskatīt jebkuru labumu neatkarīgi no tā vērtības. Tā var būt ne tikai nauda, bet arī dāvanu karte, preces, apmaksāts ceļojums vai pakalpojums. Pildot amata pienākumus, valsts amatpersona nedrīkst pieņemt nekādas dāvanas, tomēr likuma “Par interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē par dāvanām nav uzskatāmi ziedi, suvenīri, reprezentācijas preces un grāmatas, ja priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.

Krimināllikuma 326.3 pantā paredzēts sods par kukuļdošanu. Panta pirmajā daļā teikts, ka par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku soda ar piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja šīs darbības izdarītas lielā apmērā – ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Paredzēti arī gadījumi, kad kukuļdevēju atbrīvo no kriminālatbildības. Krimināllikuma 326.4 pantā teikts, ka personu, kura prettiesiski devusi labumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja labums no šīs personas pieprasīts vai izspiests, vai tā pēc kukuļa došanas labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina nozieguma atklāšanu un izmeklēšanu.

 

Kur nokļūst ziņojumi?

Saņemot ziņojumu par iespējamo korupcijas gadījumu, KNAB rīkojas operatīvi. Ja saskatāmas nozieguma pazīmes, informācija nonāk korupcijas apkarošanas blokā un ar to strādā izmeklētāji. Ja notikušajā redzams interešu konflikts vai informācija saistīta ar politiskajām partijām, tā nonāk korupcijas novēršanas blokā.

KNAB darbinieki savas kompetences ietvaros vērtē arī valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas gadījumus, taču daļu šo lietu izmeklē valsts policija.Salinja_027_VS

Pēdējais piemērs, kad, pēc mūsu lasītāju domām, nodokļu naudiņa ir izšķērdēta, ir nupat uzbūvētā nelielā drošības saliņa Rīgā, Kr. Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā, pretī Ārlietu ministrijai. Kā atzina Rīgas vicemērs Andris Ameriks, par to Rīgas dome celtniekiem samaksājusi 6000 latu! Vai nav par daudz?

Lasītājiem ir arī aizdomas, ka pārmērīgas summas iztērētas, šā gada aprīlī no Vācijas iepērkot 46 Himalaju bērzu dižstādus Raiņa kapu alejas atjaunošanai. Šos stādus varēja iegādāties arī Latvijā, pie tam mazākus, un tie maksātu krietni lētāk. Dažos gados kociņi sasniegtu dižstādu lielumu, arī to pārziemošana mūsu klimatā būtu drošāka. Summu, par kādu iepirkti bērzu stādi, no SIA “Rīgas meži” amatpersonām uzzināt neizdevās.

Par kukuļa pieprasīšanu sūdzas arī celtnieki. Ir gadījumi, kad iepirkumu konkursa nolikums uzrakstīts tā, lai vinnētu viena konkrēta firma vai mazās nemaz nevarētu tajā piedalīties, kaut gan vēlāk tieši nelielās ir īstie darbu veicēji. Lielās firmas tās nolīgst, sev paturot pieklājīgu starpniecības naudu. Tiesa gan, galvenokārt bagātākas mēdz arī tiesā apstrīdēt iepirkumu konkursu rezultātus. Tiesāšanās dēļ būvdarbu termiņi ievelkas un, piemēram, bērnudārziem logus maina nevis vasarā, kad ārā silts un bērnu maz, bet gan rudenī, kad telpas pilnas ar mazuļiem.

 

Ja no jums pieprasa kukuli, ziņojiet KNAB:

• zvanot pa bezmaksas uzticības tālruni 80002070;

• rakstot uz e-pastu: knab@knab.gov.lv;

• sūtot ziņu pa faksu: 67331150;

• rakstot uz adresi Brīvības ielā 104, 2. korpuss, Rīga, LV-1001.

KNAB kontakttālrunis ir 67356161.

Sīkāka informācija atrodama mājaslapā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Saja pedalu valsti ir jasakarto medicina ta lai ta butu par velti -savadak nekas nemainisies……..un tai jabut par nodoklu maksataju naudu………un par kukulu nemsanu 1 gads cietuma vis bus kartiba tad…

Draugiem Facebook Twitter Google+