Lāsma Liepa, smaiļotāja, XXXI vasaras olimpisko spēļu dalībniece 4
Lāsmas ceļš uz smaiļošanu sācies nejauši – ieteikusi pamēģināt draudzene. Pamazām no vaļasprieka smaiļošana kļuvusi par nopietnu sporta aicinājumu. Katra sacensībās izcīnītā uzvara iedvesmojusi trenēties vēl cītīgāk… Un, skat, šogad Eiropas pieaugušo sacensībās smaiļošanā un kanoe airēšanā izcīnīta pirmā vieta un iegūtas tiesības piedalīties vasaras olimpiskajās spēlēs Rio!
Tikai tur viņa pārstāvēs nevis Latviju, bet Turciju, jo ir Turcijas pilsone un patlaban dzīvo un trenējas Antaljā.
— Turcijas airēšanas bāzes sporta gaitās iepazītas labi, šajā zemē ir jauki draugi un labvēlīgs klimats, kas ļauj airēt augu gadu. Turklāt turki ir ļoti atvērti un aicina pie sevis daudzu valstu pārstāvjus, īpaši smaiļošanā un kanoe airēšanā, kur viņiem pagaidām nav ne lielu panākumu, ne zinošu speciālistu.
Sākotnēji Lāsma domājusi tikai par treneres darbu, jo arī jaunatnes treneri tur ir ļoti gaidīti un viņu darbs lieliski apmaksāts, taču aicinājuši turpināt sportistes karjeru. Lāsma piekrita un uzreiz tika Turcijas izlases pilnā aprūpē ar pieklājīgu stipendiju.
– Treniņu un sadzīves apstākļi Turcijā ir lieliski. Viņu izlase atšķirībā no Latvijā piekoptās prakses visu laiku trenējas kopā. Komanda ne tikai divreiz dienā trenējas siltos ūdeņos, bet gūst sportisko rūdījumu arī treniņu zālē. Brīvajos brīžos dodas ekskursijās, apmeklē dziednieciskas iestādes.
Lāsma uzteic arī lielisko sadzīvi, kur viņu rīcībā ir zvaigžņotas viesnīcas un kvalitatīva pārtika. Par ballītēm un alkohola lietošanu gan jāaizmirst. Lai gan saprašanās valoda ir angļu, Lāsma jau nedaudz ielauzījusies ne tik vieglajā turku valodā. Lāsma piekrīt domai, ka latviešu izklīšanu plašajā pasaulē ne vienmēr ir taisnīgi vērtēt kā pašlabuma meklējumus, biežāk tas ir jauns ceļš, iespēja īstenot savus sapņus. Vēlam, lai viņai iecerētais izdodas!
IZLASĪJU
6. jūlija “Mājas Viesī” ieinteresēja Ilzes Pētersones publikācija “Kad par grūtu, jākāpj kalnā” – saruna ar aktrisi Elīnu Vāni, jo viņas spēles prieku, talantu pamanīju televīzijas seriālā “Viņas melo labāk”.
Patika arī Anitas Pirktiņas ceļojuma apraksts “Meksika bez mariači jeb Kas palicis no maijiem?”. Ceļošana mani interesē vienmēr, un likās vērti autores ieteikumi, dodoties uz Meksiku.
Tā kā patlaban dzīvoju Turcijā un bieži tur pamanu angoras kazas, uzmanību piesaistīja Ilzes Lavrinovičas raksts “Angoras kazām sadzimuši kazlēni!”. Domāju, ka šīs kazas Latvijā nejūtas tik labi kā savā dzimtenē Turcijā.
PIEREDZĒJU
+ Protams, prieka brīdis šā gada jūnijā, kad Eiropas pieaugušo čempionātā smaiļošanā un kanoe airēšanā izcīnīju zelta medaļu.
– Skumdina, kad, ierodoties Latvijā, nepagūstu apciemot visus savus radus un draugus.
Dzimusi 1988. gada 4. jūlijā Rīgā.
Izglītība: Rīgas 49. vidusskola, Rīgas Stradiņa universitāte (fizioterapeite), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (trenere).
Smaiļošanā: kopš 2001. gada
Treneri: Latvijā – Aigars Aglenieks (līdz 2014. gadam), Turcijā – Saša Radmanovičs un Mehmets Topals (2015), Dragans Plavsičs (pašlaik).
Lielākie panākumi sportā: 71 reizi Latvijas čempione dažādās vecuma grupās, astotā vieta gan Eiropas U-23 čempionātā, gan Pasaules kausa izcīņas posmā. 12. vieta Pasaules čempionātā, izcīnīta kvota uz olimpiskajām spēlēm Rio, šogad – 1. vieta Eiropas čempionātā smaiļošanā un kanoe airēšanā.
Ģimene: neprecējusies.
