Foto – Juris Bērziņš-Soms

Smaiļotājas Liepas jaunā iespēja 2

Lāsmas Liepas vārds Latvijas smaiļošanā parādījās pirms gadiem 13, un drīz vien pēc finiša viņa arvien biežāk steidzās uz goda pjedestālu. Lāsma dažādās vecuma grupās un distancēs 71 reizi kļuvusi par Latvijas čempioni, labākie sasniegumi – astotā vieta Pasaules kausa izcīņas posmā, tāpat arī Eiropas U-23 čempionātā. Pēdējos gados pēc Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolvēšanas gan pati trenējusies, gan sākusi nodarboties ar bērniem. “Visu dienu Lucavsalā,” atceras Lāsma Liepa.

Reklāma
Reklāma

Mainīja visu

Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Tagad aiz viņas uzvārda rakstīts “Türkiye KANO Federasyonu”.

Lāsma par pārmaiņām savā dzīvē un sportistes karjerā domājusi un šaubījusies jau vairākus gadus. Viņa atzīst, ka kopdarbība ar treneri Aigaru Aglenieku bija sevi izsmēlusi. Trenerim, kam jāsarūpē arī sponsori, nauda treniņu nometnēm un citas saimnieciskas lietas, uzmanības lokā pamatoti paliek tie, kuriem vislielākās cerības nokļūt olimpiskajās spēlēs. Pēdējās divās Pekinā un Londonā to spēja Krists Straume (divreiz), Aleksejs Rumjancevs un Miķelis Ežmalis. Lāsmai neizdevās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pieklājīgie mājieni par sportistes vecumu – 26 gadi – arī nerosināja turpināt Daugavas ūdeņu smelšanu. Lāsma nolēma mainīt visu.

Kāpēc Turcija?

Lāsma stāsta, ka šī zeme un airēšanas bāzes sporta gaitās labi iepazītas, Turcijā ir labi draugi un klimats, kas ļauj airēt augu gadu. Turklāt turki ir ļoti atvērti un aicina pie sevis daudzu valstu pārstāvjus, sevišķi smaiļošanā un kanoe airēšanā, kur viņiem pagaidām nav ne lielu panākumu, ne zinošu speciālistu. Sākumā viņa domājusi tikai par treneres darbu, jo arī jaunatnes treneri tur ir ļoti gaidīti un viņu darbs lieliski apmaksāts, taču turki runājuši par pieredzes un spēka pilniem gadiem un aicinājuši turpināt airēšanu. Lāsma piekrita un uzreiz nokļuva Turcijas izlases pilnā aprūpē, pieklājīgu stipendiju ieskaitot.

Dāmu izlasē ir sešas sportistes, tostarp ārzemnieces. Lai turpmāk varētu pārstāvēt Turciju, Lāsma vienojusies ar Latvijas Kanoe federāciju un treneri Aglenieku, saņemta arī starptautiskās federācijas atļauja, un jau šomēnes Lāsma cer kļūt par dubultpilsoni. No šī gada janvāra viņa drīkst pārstāvēt tikai Turciju.

Turku komandas mērķis ir smaiļošanas četriniekā izcīnīt starta tiesības olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Lai gan Lāsma šajā sekstetā ir spēkos pa vidu, par savu vietu kvartetā viņa jūtas puslīdz droša, jo turki piekrituši laivas pārbūvei. Lieta tāda, ka Lāsma ar sava auguma 1,80 metriem (par 20 cm garāka nekā pārējās) un 75 svara kilogramiem īsti neietilpst nolūkotajā smailītē, un to nāksies nedaudz paplašināt. Lai tiktu uz Rio, meitenēm augustā pasaules meistarsacīkstēs jāiegūst vismaz desmitā vieta. Citas iespējas nebūs.

Lāsma domā, ka tas ir iespējams, jo treniņu un sadzīves apstākļi Turcijā ir lieliski. Lai gan smaiļošana un kanoe airēšana Turcijā pa īstam tiek attīstīta pēdējos desmit gados, turki neslēpj savu nodomu nokļūt olimpiskajos ūdeņos.

Reklāma
Reklāma

Izlase atšķirībā no Latvijā piekoptās prakses visu laiku trenējas kopā. Ar meitenēm strādā arī zinošs treneris serbs. Komanda ne tikai divreiz dienā trenējas siltos ūdeņos, bet arī pavada kopā brīvos brīžus, dodas ekskursijās, apmeklē dziednieciskas iestādes. Lāsma uzteic lielisko sadzīvi, kur viņu rīcībā ir zvaigžņotas viesnīcas un kvalitatīva pārtika. Pie prāvās stipendijas vēl īsti neesot ķērusies, jo nav vajadzības.

Lai gan saprašanās valoda ir angļu, Lāsma trijos mēnešos jau nedaudz ielauzījusies ne tik vieglajā turku valodā. Turki savukārt cenšas izrunāt latvietes vārdu, kas tomēr biežāk skan Lazmi.

Par tevi domā

Arī treniņu metodika Turcijas izlasē ir citāda nekā Latvijā. Iesildīšanās ir daudz nopietnāka, svarīgi iekustināt katru muskulīti, lai slodze nenodarītu nekādu kaitējumu.

Uz ūdeņiem pavadītais laiks ir tāds pats kā dzimtenē, taču treniņi daudz intensīvāki, koncentrētāki. Lāsma atzīst, ka pirmo reizi katrai viņas kustībai pievērsta tik liela uzmanība. Treneris aizrāda, kopīgi cenšas atrast racionālāko smaiļošanas metodi. Svarīgs katrs sīkums. Lielā uzmanība Lāsmu tikai priecē, jo izrādās, ka smaiļošanā arī viņai viss vēl nav zināms. Latvijā viņa koncentrējās īsajām distancēm, taču Turcijā daudz airēts arī garākās.

Nākotni nezīlēšu

Lāsma atzīst, ka bieži domā par Latviju, par ģimeni, draugiem. Mazliet žēl, ka olimpiskais mērķis nav bijis tik reāls, airējot Latvijas krekliņā, taču jauno iespēju viņa uztver kā lielisku izdevību pagarināt sporta gaitas, nedomājot par sadzīves grūtībām, ikdienas rūpēm, laika ap­stākļiem un visu koncentrējot sportam.

Turklāt airēšanā Latvijas pavalstniecība mainīta ne pirmo reizi. Olimpiskajās spēlēs Londonā Īriju pārstāvēja akadēmiskā airētāja Sanita Pušpure un pērn 32 gadu vecumā izcīnīja ceturto vietu pasaulē un trešo – Eiropā.

Lāsma pamazām iejūtas Turcijā. Pirms gadiem trim, pirmo reizi dodoties uz šo musulmaņu valsti, viņa savus blondos matus nokrāsoja tumšus, bet tagad atgriezīšoties pie dabiskās krāsas, jo sapratusi, ka lielajā interesē un bieži vien arī sarunās nav nekā bīstama. Turki ir ļoti laipni un viesmīlīgi. Parasti tie ir tikai labi vārdi par izskatu, jaukas dienas novēlējumi. Latvijā tā notiekot reti. Lāsma gan atzīst, ka latvietei reizēm šīs uzmanības ir par daudz.

Vai viņa paliks uz dzīvi Turcijā? Par to noteiktas atbildes nav. Svarīgi izpildīt olimpiskos nodomus, un tad jau redzēs. Jebkurā gadījumā treneres darbā viņa Turcijā ir laipni aicināta. Tur tas ir darbs, kurā trenerim jādomā tikai par treniņiem, sacensībām un audzēkņiem. Visu pārējo nodrošina federācija, turklāt visaugstākajā līmenī.

Lāsma piekrīt, ka latviešu izklīšana plašajā pasaulē jāuztver kā šodienas realitāte. Arī no viņas kursa biedriem retais palicis Latvijā. Ne vienmēr tie ir pašlabuma meklējumi, biežāk – jauns ceļš, iespēja īstenot savus sapņus.

Vizītkarte

Lāsma Liepa, 
smaiļotāja

Dzimusi 1988. gada 4. jūlijā Rīgā.

Izglītība: Rīgas 49. vidusskola, Rīgas Stradiņa universitāte (fizioterapeite), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (trenere).

Smaiļošanā: no 13 gadu vecuma.

Treneri: Aigars Aglenieks (līdz 2014. gadam), Turcijā – Saša Radmanovičs un Mehmets Topals.

Lielākie panākumi sportā: 71 reizi Latvijas čempione dažādās vecuma grupās, astotā vieta gan Eiropas U-23 čempionātā, gan Pasaules kausa izcīņas posmā.

Ģimene: neprecējusies.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.