Lašveidīgās dodas uz nārstu 0
Latvijas upēs dzimtas turpināšanas nolūkos sāk ierasties lašveidīgās zivis.
To aktivitāte nārsta laikā pieaug, tās ir mazāk piesardzīgas un kļūst par vieglu lomu maluzvejniekiem, organizētiem un labi ekipētiem grupējumiem, kas, kā novērojuši Valsts vides dienesta (VVD) ūdens bioloģisko resursu kontroles inspektori, pēdējo gadu laikā īpaši izplatīti Pierīgā un citviet Latvijā.
Valsts vides dienesta īstenotās lašu sugas zivju (lašu un taimiņu) aizsardzības pasākumu statistika oktobrī un novembrī 2013. un 2014. gadā liecina, ka salīdzinājumā ar gadu iepriekš pērn samazinājies makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumu skaits, taču zaudējumi par nelikumīgi iegūtiem lašiem un taimiņiem pieauguši gandrīz divkārt, no 17 681 eiro 2013. gadā līdz 30 578 eiro 2014. gadā. Tas arī uzskatāmi parāda šo organizēto grupējumu darbību un tehnoloģisko pārākumu pār vides sargiem (pašvaldībām, valsts iestādēm, kā arī sabiedriskajām organizācijām).
Tāpat turpina augt izņemto un konfiscēto zvejas un makšķerēšanas rīku skaits. 2013. gada rudenī izņemti 692 makšķerēšanas un zvejas rīki un konfiscēti 527, savukārt 2014. gadā šajā pašā laika posmā izņemti 764, bet konfiscēti 657 makšķerēšanas un zvejas rīki.
Neskatoties uz oficiālo nārsta sezonu, kas ir no 1. oktobra līdz novembra beigām, VVD ziņo, ka citviet Latvijā lašu sugas zivis jau pamazām sāk nārstu! Būsim modri un atsaucīgi, pamanot upju krastos nelikumības, ziņosim par tām VVD inspektoriem, palīdzēsim nosargāt mūsu upju sidraba rotu – lašus un taimiņus!
