Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
4. maijs, 2017
Drukāt

Agris Liepiņš: Latgale – piemērs, kā saglabāt tautas saknes (18)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Laiks līdzīgi dzirnavu spārnam ir apmetis simtgades loku un atgriezies sākuma punktā. Pavisam citā laikā un atšķirīgos apstākļos, bet tomēr tai pašā – latgaļu zvaigznes atmirdzēšanas punktā. No pirmā līdz septītajam maijam zilo ezeru zemē notiek Latgales simtgades kongress un šajās dienās pāri Latvijas ārēm skanīgi plūdīs Latgales ļaužu nelokāmās ticības apliecinājums. Tas pats, kas simt gadus iepriekš, 1917. gada devītajā maijā Rēzeknē, lika aizdegties latgaļu sirdīm, latgaliešu kongresam nolemjot: latgaļi ir latviešu tautas daļa, Latgale ir Latvijas sastāvdaļa, latgaļu novadam ir vēsturiskas tiesības apvienoties ar pārējām latvju zemēm vienā kopībā. No atmodas laika atmiņā iespiedušies divi necili notikumi. Parasti atceras barikādes un ugunskurus, bet man sirdī nogūluši divi emocionāli brīži. Abas reizes blakus raudāja vīrieši. Pirmo reizi, kad Daugavmalā dziedāja Latvijas himnu, un otro reizi, kad vēlā novakarē Doma laukumā man klāt pienāca nepazīstams vīrs un, lūpām trīcot, jautāja – vai taisnība, ka Latgali atdošot krieviem? Tajā drēgnajā novakarē es pēkšņi sajutos ar šo cilvēku nesaraujami saistīts. Nebija viņš man ne rads, ne draugs, kopā mūs savija tautas saknes.

Beidzoties zviedru–poļu karam, 1629. gadā latviešu apdzīvoto zemi sadalīja un Latgale nonāca Polijas valdījumā. Poļi Latgali dēvēja par Inflantiju. 1772. gadā, šoreiz pēc Polijas sadalīšanas, Latgali pievienoja Krievijai un iekļāva Vitebskas guberņas sastāvā, nevis kopā ar Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņām Baltijas provincē. Līdz ar to Latgale trīssimt gadu dzīvoja administratīvi šķirti no pārējās latviešu tautas un tas iespaidoja latgaļu mentalitāti. Gan valodas, gan ēku iekārtojuma un ikdienas sadzīves ziņā atšķirības bija tik lielas, ka daudzi apšaubīja, vai atkalapvienošanās maz iespējama. Kaut latviešu tautas koka zari kuploja katrs savā vidē, saknes tomēr bija kopā savijušās, trīssimt atšķirtības gadi tām nespēja neko padarīt. Caur savām saknēm tauta atkal apvienojās vienā veselumā un Mātes Latvijas rokās tika ielikta trešā zvaigzne – Latgale.

Kāpēc ierunājos par trīssimt atšķirtības gadiem? Nesen veiktajā pētījumā “Atgriešanās Latvijā” atklājies, ka reemigrantiem grūti iekļauties vietējā darba tirgū un viņus vajā dažādas sadzīviskas ķibeles. Atpakaļ atbraucēji sūdzas par medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un rindām bērnudārzos. Bet viena atziņa aplēja mani kā ar aukstu ūdeni. Divdesmit seši procenti atbraucēju norādīja, ka esot atsvešinājušies no šejienes vides un nespējot asimilēties. Viņiem esot grūtības iekļauties sabiedrībā ar svešu mentalitāti!!! Jāteic, ka prom viņi devās vien pirms nieka trīs līdz pieciem gadiem. Lasot reemigrantu atziņas, prātā nāk latgalieši ar savu sirds mīlestību, spītīgo uzticību latviskajam, savam sapnim un vadzvaigznei – zilo ezeru zemei Mātes Latvijas klēpī. Raugoties uz latgaliešiem, reemigrantu atrunāšanās izklausās pēc švauksta prātuļošanas. Tomēr ticu, ka aizbraucēju saknes ir palikušas veselas, ka pienāks diena, kad tās viņus uzrunās. Tā būs liela diena, kad latviešu emigrantu kongress nolems: emigranti vēl aizvien ir latviešu tautas daļa, emigrantiem ir vēsturiskas tiesības apvienoties ar pārējiem latviešiem mūsu kopējā tēvu zemē. Nolems un noliks savas pasaules ceļos sabristās kurpes pie Mātes Latvijas kājām, lai basām pēdām sajustu tautas saknes un saaugtu kopā vienā veselumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Ir arī tāda lieta kā dzimtās zemes enerģētika. Mūsu augumi veidoti no tās zemes elementiem, kur augām. Kaut reizi gadā, bet man jāaizbrauc uz dzimteni, jāpastaigā pa savām gana takām. Atmiņā ataust bērnības emocijas, sajūtas. Un jūtos stiprāks.

  2. Darba laikā jāceļ sava vasarnīca

  3. Nesapratu, autors raksta, ka Latgali pievienoja Krievijai, Vitebskas guberņai 1772. gadā, tad nākamais teikums ir “trīssimt gadu”, man skaitot līdz 1918. neatkarības pasludināšanai sanāk 146 gadi. Kur ir tie 300 gadi Krievijas sastāvā ?

  4. Man neskauž. Nav jau par ko skaust. Man vienkārši žēl, ka latgalieši ieņēmuši tādu šķeltniecisku politiku, kas pilnībā atbilst tai par ko aģitēja Lindermans un citi krievu labdari. Man žēl, ka latgalieši to nesaprot un lej ūdeni uz krievu politikas dzirnavām. Un nevajadzētu izlikties, ka savā starpā jūs nesarunājieties krieviski. Es varu to pat pierādīt un tā Viļuma propogandētā “latgaliešu valoda” jau nemaz neskankā īsta.

  5. Ojār jyusim skauž,ha,

  6. Var jaunarbdemagoģiju nodarboties, bet vajadzētu zināt mēru. Par kādāmtādām tautas saknēm Jūs runājiet? Vai padomju laikos latgalieši pārsvarā nestājās PSKP un neieņēma atļautās priekšnieku vietas iestādēs un uzņēmumos? Un par kādām saknēm tad tur runāja? Vai tie nebija latgalieši, kas masveidīgi pameta savu Latgali un iespraucās citos Latvijas pagastos? Vai tie nebija latgalieši, kas savas mājas izpārdeva krievu imigrantiem un Ļeņingradas atpūtniekiem? Vai šodien trīs latgalieši savā starpā sarunājas kādā no tā saucamās latgaliešu valodas dialektiem? Tur jau tā lieta, ka runā tikai un vienīgi krieviski. Vai tās ir tās saknes Liepiņa kungs? Vai arī tagad latgaliešu ciemi netukšojas un paliek arvien krieviskāki?

  7. pareizi dara

  8. Bet šodien kongresa simtgadē latgaļi pieprasa savu atšķirīgu karogu un rakstību.

  9. Labs, izglītojošs un ļoti pareizā laika publicēts raksts. Paldies autoram!

  10. pabaigs piemērs, citu barots

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (18)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+