Mobilā versija
-0.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
4. maijs, 2017
Drukāt

Agris Liepiņš: Latgale – piemērs, kā saglabāt tautas saknes (18)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Laiks līdzīgi dzirnavu spārnam ir apmetis simtgades loku un atgriezies sākuma punktā. Pavisam citā laikā un atšķirīgos apstākļos, bet tomēr tai pašā – latgaļu zvaigznes atmirdzēšanas punktā. No pirmā līdz septītajam maijam zilo ezeru zemē notiek Latgales simtgades kongress un šajās dienās pāri Latvijas ārēm skanīgi plūdīs Latgales ļaužu nelokāmās ticības apliecinājums. Tas pats, kas simt gadus iepriekš, 1917. gada devītajā maijā Rēzeknē, lika aizdegties latgaļu sirdīm, latgaliešu kongresam nolemjot: latgaļi ir latviešu tautas daļa, Latgale ir Latvijas sastāvdaļa, latgaļu novadam ir vēsturiskas tiesības apvienoties ar pārējām latvju zemēm vienā kopībā. No atmodas laika atmiņā iespiedušies divi necili notikumi. Parasti atceras barikādes un ugunskurus, bet man sirdī nogūluši divi emocionāli brīži. Abas reizes blakus raudāja vīrieši. Pirmo reizi, kad Daugavmalā dziedāja Latvijas himnu, un otro reizi, kad vēlā novakarē Doma laukumā man klāt pienāca nepazīstams vīrs un, lūpām trīcot, jautāja – vai taisnība, ka Latgali atdošot krieviem? Tajā drēgnajā novakarē es pēkšņi sajutos ar šo cilvēku nesaraujami saistīts. Nebija viņš man ne rads, ne draugs, kopā mūs savija tautas saknes.

Beidzoties zviedru–poļu karam, 1629. gadā latviešu apdzīvoto zemi sadalīja un Latgale nonāca Polijas valdījumā. Poļi Latgali dēvēja par Inflantiju. 1772. gadā, šoreiz pēc Polijas sadalīšanas, Latgali pievienoja Krievijai un iekļāva Vitebskas guberņas sastāvā, nevis kopā ar Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņām Baltijas provincē. Līdz ar to Latgale trīssimt gadu dzīvoja administratīvi šķirti no pārējās latviešu tautas un tas iespaidoja latgaļu mentalitāti. Gan valodas, gan ēku iekārtojuma un ikdienas sadzīves ziņā atšķirības bija tik lielas, ka daudzi apšaubīja, vai atkalapvienošanās maz iespējama. Kaut latviešu tautas koka zari kuploja katrs savā vidē, saknes tomēr bija kopā savijušās, trīssimt atšķirtības gadi tām nespēja neko padarīt. Caur savām saknēm tauta atkal apvienojās vienā veselumā un Mātes Latvijas rokās tika ielikta trešā zvaigzne – Latgale.

Kāpēc ierunājos par trīssimt atšķirtības gadiem? Nesen veiktajā pētījumā “Atgriešanās Latvijā” atklājies, ka reemigrantiem grūti iekļauties vietējā darba tirgū un viņus vajā dažādas sadzīviskas ķibeles. Atpakaļ atbraucēji sūdzas par medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un rindām bērnudārzos. Bet viena atziņa aplēja mani kā ar aukstu ūdeni. Divdesmit seši procenti atbraucēju norādīja, ka esot atsvešinājušies no šejienes vides un nespējot asimilēties. Viņiem esot grūtības iekļauties sabiedrībā ar svešu mentalitāti!!! Jāteic, ka prom viņi devās vien pirms nieka trīs līdz pieciem gadiem. Lasot reemigrantu atziņas, prātā nāk latgalieši ar savu sirds mīlestību, spītīgo uzticību latviskajam, savam sapnim un vadzvaigznei – zilo ezeru zemei Mātes Latvijas klēpī. Raugoties uz latgaliešiem, reemigrantu atrunāšanās izklausās pēc švauksta prātuļošanas. Tomēr ticu, ka aizbraucēju saknes ir palikušas veselas, ka pienāks diena, kad tās viņus uzrunās. Tā būs liela diena, kad latviešu emigrantu kongress nolems: emigranti vēl aizvien ir latviešu tautas daļa, emigrantiem ir vēsturiskas tiesības apvienoties ar pārējiem latviešiem mūsu kopējā tēvu zemē. Nolems un noliks savas pasaules ceļos sabristās kurpes pie Mātes Latvijas kājām, lai basām pēdām sajustu tautas saknes un saaugtu kopā vienā veselumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Ir arī tāda lieta kā dzimtās zemes enerģētika. Mūsu augumi veidoti no tās zemes elementiem, kur augām. Kaut reizi gadā, bet man jāaizbrauc uz dzimteni, jāpastaigā pa savām gana takām. Atmiņā ataust bērnības emocijas, sajūtas. Un jūtos stiprāks.

  2. Darba laikā jāceļ sava vasarnīca

  3. Nesapratu, autors raksta, ka Latgali pievienoja Krievijai, Vitebskas guberņai 1772. gadā, tad nākamais teikums ir “trīssimt gadu”, man skaitot līdz 1918. neatkarības pasludināšanai sanāk 146 gadi. Kur ir tie 300 gadi Krievijas sastāvā ?

  4. Man neskauž. Nav jau par ko skaust. Man vienkārši žēl, ka latgalieši ieņēmuši tādu šķeltniecisku politiku, kas pilnībā atbilst tai par ko aģitēja Lindermans un citi krievu labdari. Man žēl, ka latgalieši to nesaprot un lej ūdeni uz krievu politikas dzirnavām. Un nevajadzētu izlikties, ka savā starpā jūs nesarunājieties krieviski. Es varu to pat pierādīt un tā Viļuma propogandētā “latgaliešu valoda” jau nemaz neskankā īsta.

  5. Ojār jyusim skauž,ha,

  6. Var jaunarbdemagoģiju nodarboties, bet vajadzētu zināt mēru. Par kādāmtādām tautas saknēm Jūs runājiet? Vai padomju laikos latgalieši pārsvarā nestājās PSKP un neieņēma atļautās priekšnieku vietas iestādēs un uzņēmumos? Un par kādām saknēm tad tur runāja? Vai tie nebija latgalieši, kas masveidīgi pameta savu Latgali un iespraucās citos Latvijas pagastos? Vai tie nebija latgalieši, kas savas mājas izpārdeva krievu imigrantiem un Ļeņingradas atpūtniekiem? Vai šodien trīs latgalieši savā starpā sarunājas kādā no tā saucamās latgaliešu valodas dialektiem? Tur jau tā lieta, ka runā tikai un vienīgi krieviski. Vai tās ir tās saknes Liepiņa kungs? Vai arī tagad latgaliešu ciemi netukšojas un paliek arvien krieviskāki?

  7. pareizi dara

  8. Bet šodien kongresa simtgadē latgaļi pieprasa savu atšķirīgu karogu un rakstību.

  9. Labs, izglītojošs un ļoti pareizā laika publicēts raksts. Paldies autoram!

  10. pabaigs piemērs, citu barots

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+