Dabā
Zaļā dzīvošana

Latgales ezerā atrasta jauna visā pasaulē reta auga atradne 16

“Sauleskalna apkārtnes dziļie un tīrie ezeri ir vērtīgākie un unikālākie visā Baltijā. Nekur citur Latvijā vai Baltijā un pat daudz plašākā reģionā vienkopus nav sastopami tik daudzi lieli un tīri dzidrūdens ezeri, kas dod patvērumu ļoti retām aizsargājamām ūdensaugu un ūdensdzīvnieku sugām,” teic botāniķis Uvis Suško. Viņš Latgalē Ota ezerā pagājušā gada rudenī atradis jaunu visā pasaulē ļoti retās smalkās najādas un Eiropā ļoti retās lokanās najādas atradni. Abas najādas aug tikai tīros dzidrūdens ezeros, kādu mūsdienās kļūst arvien mazāk.

Galerijas nosaukums

Eiropā un pasaulē reti sastopamās najādas

Latvijas ezeros pavisam aug piecas najādu sugas, trīs no tām atklājis Uvis Suško. Najādas aug skaidrā un dzidrā ūdenī līdz divu metru dziļumam. Najādas ir pirmo Latvijas teritorijas iedzīvotāju laikabiedres. Tās mūsu ezeros parādījās jau pirms deviņiem tūkstošiem gadu, atkāpjoties ledājiem. Najāda ir viengadīgs augs, un, lai tā kādā ezerā dzīvotu, tai katru gadu no jauna jāpārdzimst sēklā.

Smalkā najāda ir gandrīz izzudusi ūdensaugu suga, visā pasaulē atrodamas tikai 54 šī auga atradnes. Visvairāk to ir Krievijā (33) un Somijā (17). Atradņu skaita ziņā trešo vietu pasaulē ieņem Latvija, kur Sauleskalna apkārtnē desmit gadu laikā tā atklāta trijos ezeros: 2006. gadā pirmo reizi Latvijā Ārdavā, 2014. gadā Siverā un 2016. gadā arī Otā. Sivera ezers ir bagātākais smalko najādu ezers visā pasaulē. Savukārt lokanās najādas atradnes līdz mūsdienām saglabājušās 108 ezeros, no kuriem 11 ir Latvijā.

Lokanā un smalkā najāda sava lielā retuma un apdraudētības dēļ ir iekļauta Eiropas apdraudēto sugu un biotopu sarakstā, kas paredz aizsargājamo dabas teritoriju veidošanu to aizsardzībai.

Dzidri un skaidri

Kopā ar abām najādām Otā pirmo reizi atrastas arī vēl divas citas Latvijā un visā Baltijā retas un apdraudētas ūdensaugu sugas – Dortmaņa lobēlija un gludsporu ezerene. Daudzu Sauleskalna ezerzemes dziļo ezeru ūdens dzidrība pārsniedz piecus metrus, kamēr vidēji Latvijas ezeros tā visbiežāk ir robežās no 1,5 līdz 2,5 metriem. “Visus ezerus, kuros ūdens dzidrība ir lielāka, jau var uzskatīt par īpaši vērtīgiem. Par šobrīd dzidrāko ezeru Latvijā uzskatāms Sventes ezers Daugavpils novadā, kur ūdens dzidrība ir 7,5 – 8,4 metri,” piebilst U. Suško.

Unikālas dabas vērtības

Lai nodrošinātu unikālo dabas vērtību aizsardzību un saglabāšanu Latgales dzidrajos ezeros, ierosināts paplašināt līdzšinējo aizsargājamo dabas teritoriju robežas un pārveidot tās par Sauleskalna dabas vai nacionālo parku.

“Mūsu valstij ir milzīga atbildība par visu šo unikālo vērtību saglabāšanu, diemžēl tikai pieci no ezeriem (Drīdzis, Cārmins, Ojāts, Ots, Čertoks) atrodas kādā no četrām aizsargājamām dabas teritorijām. Pārējiem unikālajiem ezeriem  – Siveram, Ārdavam, Lejam un Jazinkam – nav noteikts nekāds likumīgs aizsardzības statuss,” norāda U. Suško.

Latgales dzidrie ezeri līdz mūsdienām saglabājušies tāpēc, ka tiem ir mazi sateces baseini. Ezeru ūdens krājumi vairāk atjaunojas no gruntsūdeņiem nekā no upītēm. “Siverā, piemēram, ir vairākas vietas, kur spēcīgi nāk augšā avoti un ziemā ir ļoti plāns ledus,” teic ezeru pētnieks. Sivers ir 24,5 metrus dziļš, savukārt Drīdzis, Latvijas dziļākais ezers, 65,1 metru dziļš.

Šajos ezeros ir sastopamas arī dziļiem ezeriem raksturīgās lašveidīgās zivis – repsis un ezera salaka (sniedze).

Sauleskalna ezerzeme jāsargā

Ja drīzumā šie ezeri netiks ņemti valsts aizsardzībā, tad izcilās dabas vērtības var iet bojā, trauksmes zvanus sit pētnieks. Piemēram, vienā no ezeriem apkārtējie zemes īpašnieki ieplūdina daudzo zivju dīķu ūdeņus un veikta nelegāla kanāla rakšana. Savukārt slēpotāju trases ļoti nepārdomātās iekārtošanas dēļ stipri cietis Varkļons – tā dziļums desmit gadu laikā samazinājies par aptuveni trim metriem.

“Latgale ar savu gleznaino ainavu un unikālajiem ezeriem ir pelnījusi otru nacionālo parku!” piebilst U. Suško. Īpaši skaista un aizsargājama ir arī šīs puses ainava ar pilskalniem. Sauleskalna dabas parka izveidošana veicinās novada starptautisko atpazīstamību un tūrisma attīstību šajā reģionā.

LA.lv