Ekonomika
Bizness

Kāpēc domājam tik šauri? Latvju raksti mirdz arī uz zīda. Jolantas Kareles stāsts 16

Publicitātes foto

Dzīve ir kompromisu mudžeklis, un jāizgrozās, kā māk. Katrs amats, ko cilvēks apgūst, var kādu brīdi noderēt. Kādreiz Jolantai Karelei kā jau visām jaunām un smukām meitenēm gribējās pucēties, tomēr padomju laikā drēbju izvēle veikala plauktos bija neliela un pieejamais bieži bija no neglīta materiāla vai slikti piegriezts. Ko darīt? Jāšuj pašai. Un tā Jolanta jau 12 gadu vecumā sadraudzējas ar šujmašīnu un tērpu modelēšanu, jo arī piegrieztnes viņa ātri iemācījās veidot pati. Bērnībā gūtās prasmes un iemaņas noderēja. Ieguvusi mākslas bakalaura un banku ekonomista izglītību, Jolanta vispirms sāka strādāt bankā. Darbs kredītu nodaļā bija labi atalgots, bet arī nogurdinošs. Daudziem klientiem nauda bija nepieciešama par katru cenu, tas bija dzīvības un nāves jautājums. Toties bankas vadībai par katru cenu bija jāizvairās no riskantu kredītu izsniegšanas. Par to, protams, bija atbildīgs darbinieks, kas izsniedz kredītus… Kad lielajai spriedzei darbā pievienojās rūpes par diviem mazuļiem, Jolanta jutās pārgurusi un darbu bankā pameta.

Pēckrīzes laikā māksliniece izmācījās par stilisti un atvēra savu uzņēmumu. Veidojot garderobi klientiem, nācās iesaistīties apģērbu tapšanā, sekot līdzi drēbnieku darbam un izvēlēties materiālus. Veikalos bija parādījušies tik daudz jaunu audumu ar jauniem krāsu salikumiem un faktūrām, kas vilināt vilināja tos likt lietā. Mode ir daudzveidīga, un katram māksliniekam ir savi faktori, kas tos šajā mākslas veidā intriģē – tēls, siluets, kontrasti… Jolantas favorīti bija audumi, viņa tos burtiski iemīlēja. Paralēli stilistes darbam arī pati māksliniece šuva kleitas draudzenēm. Interese par nozari viņai ļāva iepazīties ar digitālo druku un tās jaunajām iespējām.

Digitālie ugunskrusti

Atšķirībā no audumu sublimēšanas, kuras laikā sintētiskos audumus apdrukā lielā karstumā, digitālā druka ļauj veidot jebkuru krāsu salikumu uz jebkura auduma, kaut vai dabiskā zīda vai cita viegli sabojājama materiāla. Process noris vairākās kārtās. Vispirms notiek auduma pirmapstrāde. Tad drukāšana un pēc-apstrāde, visbeidzot mazgāšana un žāvēšana. Šādā veidā apstrādājot audumu, krāsu noturība atbilst fabrikas auduma standartam. Katrā ziņā šī apdrukas tehnika tiek izmantota jau četrus gadus un šajā laikā paraugi nav izbalējuši.

Aplūkojot tautiskos ornamentus, Jolantai bijis žēl, ka tik spēcinoši raksti ir aizmirsti vai arī tiek izmantoti šauri – tikai adījumos vai tautastērpos. Bet vai, izmantojot digitālo druku, nevar paplašināt nacionālā kultūras mantojuma lietošanu? Drīz pienāca brīdis ideju laist tautās. Nesenajos Skolēnu dziesmu un deju svētkos Rīgas Franču liceja tautas deju kolektīvā “Auseklītis”, kurā dejoja arī Jolantas bērni, radās doma kaut ko uzdāvināt katram svētku virsvadītājam par piemiņu. Tad viņa arī īstenoja šo savu pirmo projektu par latvju zīmju ietveršanu lakatu dizainā, izmantojot modernās apdrukas tehnoloģijas. Ar pirmajiem astoņiem lakatiem tika sperts plats solis šo skaisto tautisko rakstu plašākai izmantošanai.

“Projektu es varēju tik veiksmīgi realizēt tāpēc, ka mans vīrs Jānis ir datorgrafiķis. Viņš palīdzēja izslīpēt zīmējumu līdz milimetram,” atceras Jolanta. Savus jaunos izstrādājumus māksliniece ievietoja “Facebook”, kas tajos laikos bija jaunums un nebija tik pārblīvēts. Tieši tur visi apskatīja pirmos lakatus, un pirmie pasūtījumi nāca tieši sociālajā tīklā. Tapa korporatīvie pasūtījumi tādām prestižām organizācijām kā Saeima, “Olainfarm”, LMT u. c. Tas ļāva izbrīvēt naudu jauniem eksperimentiem, kas arī izrādījās veiksmīgi. Produktu līnija tika paplašināta – kokvilnas satīna kleitas, kreklkleitas, drēbes bērniem un vīriešu krekli. Tika pilnveidoti zīda lakati, lakatiņi un šalles, kas ir īpaši iecienītas korporatīvās dāvanas. Tradicionālās latvju rakstu zīmes šajos izstrādājumos ieguva pavisam citu – mūsdienīgu – skanējumu. No visas lakatu sērijas visvairāk darba māksliniecei bija jāiegulda arheoloģiskā Latgales lakata izveidošanā. Skaistā tumšzilā krāsa nezināmu iemeslu dēļ slikti drukājās un lielais brāķa daudzums paaugstināja izstrādājuma cenu. Lakatam tapa vairāki varianti. Viens bija ar ugunskrustiem, kā to redz oriģinālā. Otrs bija domāts tiem, kam ugunskrusti ir par šerpu, un to rotāja Māras krusti. Lai arī prasījis visvairāk pūļu, Latgales tumšzilais lakats šobrīd ir Jolantas mīļākais darbs. Šobrīd radošajā laboratorijā top Kurzemes lakats ar ornamentu miksējumu. Rudenī nāks klajā kleitas ar jauniem rakstiem, kuros būs izmantots pērļu vainags.

Galerijas nosaukums

Arī skolēnu apģērbs

Pateicoties Dziesmu un deju svētkiem, zīmols “Karels” ir kļuvis atpazīstamāks. Lielāka atpazīstamība palīdz veidot citus projektus. Viens no jau iesāktajiem ir sociāli nozīmīgs, proti, jaunas koncepcijas skolēnu apģērbs. Jau kādu laiku māksliniece ir bieži sastopama skolas apģērbu veikalā “SKOFO”, kur viņa gan projektē, gan ražo, gan pārdod skolai piemērotus bērnu apģērbus. Estētisks un kaut cik vienots skolēnu ārējais izskats ir raižu pamats jau veselai skolotāju paaudzei.

“Esam izveidojuši apģērba ansambli, kas sastāv no vairākiem apģērba gabaliem, kas visi ieturēti skolas krāsās. Ansamblī ir veste, svārki, sarafāni, kleitas, žaketes, hūdiji, sportiskas un adītas jakas un bikses. Bērniem ir iespēja izvēlēties un atšķirties, nebūt visiem vienādiem kā kloniem, bet vienlaikus tiek saglabāts kopējais skolas tēls,” stāsta Jolanta un aicina ciemos.

Laba dāvana reprezentācijai

Linda Kalniņa, Latvijas Bankas galvenā protokola speciāliste. “Pirms pieciem gadiem Jolantas Kareles zīmola “Karels” radītos zīda lakatus ar latvju rakstu zīmēm nejauši uzgāju internetā, meklējot papildinājumu reprezentācijas dāvanu klāstam, ko, viesojoties Latvijā, saņem ārvalstu parlamentu pārstāvji un ko mūsu deputāti varētu ar lepnumu dāvināt, viesojoties citās valstīs. Ieraugot lakatus, pirmkārt, uzrunāja to rakstu krāšņums un dažādība, kā arī tas, ka zīda lakatu dizains ne tikai tapis Latvijā, bet arī tepat drukāts. Lai izvēlētos pirmos paraugus, tika sarunāta tikšanās ar Jolantu, un tai sekoja nākamais pluss ilgtermiņa sadarbībai – Jolanta bija ļoti atsaucīga un gatava pielāgot mūsu vēlmēm gan dizainu, gan lakatu izmērus un pasūtījuma apjomu, sameklēt tiem atbilstošu iepakojumu, izveidot aprakstu par konkrēto rakstu. Tāpēc nav brīnums, ka pēc kāda laika tapa arī īpašs zīda šaļļu pasūtījums, kurā starp latvju rakstiem iekļauts arī Saeimas logo. Visi, kam bijusi saskarsme ar reprezentācijai paredzētām dāvanām un suvenīriem, zina, ka veiksmīgai dāvanai ir svarīgas vismaz četras lietas – oriģinalitāte, izmaksas, izmērs un stāsts. Lai arī “Karela” lakati nav lēti, tomēr ieguvums, pasniedzot viesiem Latvijā izlolotu, smalku, viegli pārvadājamu un ikdienā izmantojamu dāvanu, ir daudz lielāks, jo visa pamatā ir stāsts par mūsu novadiem, mūsu zīmēm, mūsu krāsām un mūsdienu dizainu.”

LA.lv