Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. maijs, 2016
Drukāt

Kāda situācija mediju jomā valda Latgalē? “LA” aptauja (1)

Latgale
Uzziņa

* Saeimas Cilvēktiesību komisija pagājušonedēļ apmeklēja Daugavpils, Ludzas, Zilupes un Ciblas novadus.
* Deputāti tikās ar vietējo iestāžu un domes pārstāvjiem, kā arī pierobežas iedzīvotājiem, lai spriestu par Latgales informatīvās telpas stiprināšanu. Īpaša uzmanība veltīta jautājumam par nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību reģionā, jo sevišķi pierobežā.

Inese Laizāne, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja: “Par Latvijas kanāliem cilvēkiem jāmaksā katru mēnesi, tie atsevišķos Latgales novados ir redzami sliktā kvalitātē. Tiem konkurenci rada satelīttelevīzijas pakalpojumi – cilvēks vienu reizi iegulda ap 50 eiro iekārtas iegādei un bez maksas skatās Krievijas un arī Baltkrievijas kanālus. Ekonomiskā izvēle ir acīmredzama. Tomēr, runājot par nelegālajiem satelītpakalpojumiem, ar tiem ir grūti cīnīties, jo Iekšlietu ministrijai nav iespējams definēt, kas šajā situācijā ir cietušie. Vienīgais, kā varam konkurēt ar Krievijas kanāliem, – piedāvāt kvalitatīvu saturu. To var darīt, piešķirot finansējumu no mediju fonda, lai atbalstītu reģionālos elektroniskos medijus. Tehniskā ziņā mums jānodrošina pilnīgs apraides pārklājums, lai Latvijas sabiedriskie mediji būtu uztverami visur. Priecē, ka no jūnija Latgalē darbosies sabiedrisko mediju studija un tā sadarbosies arī ar Latgales reģionālajiem medijiem.”

Vitālijs Vaļdens, Zilupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks: “Mūsu cilvēki, kuri vēlas iegūt informāciju, izmanto visus kanālus. Zilupē ir pieejama kabeļtelevīzija, tā nodrošina iespēju skatīties Latvijas kanālus, kas ir pieejami visiem iedzīvotājiem. Arī vietējie mediji – laikraksti “Ludzas Zeme” un “Rēzeknes Vēstis” – ir ļoti cienīti mūsu novadā, ir cilvēki, kas aktīvi lasa “Latvijas Avīzi” un gaida brīdi, kad tā parādās kioskā. Mēs Saeimas deputātiem uzsvērām, ka vairāk vēlamies medijos redzēt, ka tiktu ievēroti žurnālistikas ētikas pamatprincipi – dažādos sižetos tiktu uzklausītas abas puses. Latvijas Radio kanāli pie mums ir labi uztverami, arī LR2 un krievu valodā raidošais LR4, kuru mūsu iedzīvotāji ir ļoti iemīļojuši. Mediju lietas ir arī patriotisma jautājums. Spilgts piemērs, kad hokejā vai citos sporta veidos piedalās Latvijas sportisti, cilvēki atrod pārrraidi krievu vai latviešu valodā, taču būtiskākais viņiem ir just līdzi mūsu sportistiem. Šis princips attiecas gan uz krievvalodīgajiem, gan uz latviešiem.”

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Vietām mūsu novadā nav labi sasniedzami Latvijas televīzijas kanāli, jo ir vājš signāls. Risinājums ir pastiprināt signālu no Rēzeknes torņa vai uzcelt jaunu apraides torni tuvāk mums. Krievijas televīzijām ir spēcīgs un viegli uztverams signāls. Iedzīvotāji, kuri vispār nesaprot latviešu valodu, Latvijas kanālus neskatās, bet skatās kaimiņvalsts TV, arī latvieši, kuri nevar sasniegt Latvijas kanālus, izvēlas Krievijas televīziju. Daudzi novadā zina, ka prezidents Krievijā ir Vladimirs Putins, bet nezina, kurš Latvijā ir prezidents. Latvijas medijos par daudz tiek lamāta valdība, rādīts daudz negatīvas informācijas, taču vajadzētu būt līdzsvaram. Vairāk jāstāsta par to, kur mums ir izdevies. Latgalē var parādīt daudz veiksmīgu uzņēmēju, mums novadā ir apņēmīgi zemnieki – druvas kļūst zaļākas un pat notiek cīņa par apstrādājamo zemi. Latvijas medijos vairāk vajadzētu stāstīt par sasniegumiem.”

Elvīra Pizāne, Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece: “Būtu labi, ja Latvijas TV kanālos būtu vairāk stāstu par veiksmīgiem uzņēmējiem un zemniekiem. Jārāda pozitīvie piemēri, jāinformē jaunatne par iespējām sākt uzņēmējdarbību. Negatīvas informācijas jau tā ir papilnam. Ir cerības, ka Latgales sabiedrisko mediju studija uzlabos informatīvo situāciju pierobežā. Pierobežā cilvēki skatās Krievijas kanālus un ne tikai filmas un izklaidējošu saturu, bet arī ziņas, tādēļ viņi vairāk zina par politiskajām norisēm Krievijā nekā Latvijā. Latvijas kanālu pieejamība ir arī finansiāls jautājums, jo iedzīvotājiem lētāk ir vienreiz nopirkt satelītšķīvi un skatīties Krievijas kanālus nekā maksāt katru mēnesi abonentmaksu par Latvijas kanāliem. Latgalē vietumis ir grūti uztvert Latgales televīziju, par kuru cilvēkiem ir interese. Latgales vietējās avīzēs ir par daudz negāciju un sūdzību – labāk būtu, ja iedzīvotāji nāktu uz vietējām iestādēm un tur paustu savu neapmierinātību un mēs šīs situācijas risinātu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valdība nedara savu darbu. Latvija nav tikai Rīga.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+