Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. februāris, 2013
Drukāt

Latgales dzīvesziņa senajās amatu tradīcijās


Foto no Latgales Tūrisma informācijas centra arhīvaFoto no Latgales Tūrisma informācijas centra arhīva

Latgale izsenis lepojas ar saviem amatu meistariem. Novada amatniecības tradīcijas nāk no ezeru, zaļojošo lauku un lekno tīrumu zemes, kas kopš sen seniem laikiem bija senās latgaļu cilts mājvieta.

 

Musturotas segas, rakstaini cimdi, klūdziņu pinumi, metālkalumi, kokgriezumi, seno amatu darbnīcas, košā un svēpētā keramika, svilpaunieki, “Latgales keramikas kroņi” – žuburainie māla svečturi, tautas tērpi, tostarp, majestātiski cēlais Abrenes novada tautas tērps – tas viss veido Latgales identitāti un atklāj reģiona dzīvesziņu, arī ceļotājos raisot neviltotu sajūsmu un radot jaunus neaizmirstamus iespaidus.

 

Īpaši slaveni ir Latgales keramiķi. Rēzeknes novads izceļas ar vislielāko podnieku skaitu. Īstenotais projekts “Latgales podnieki – māla pavēlnieki” deva iespēju šo novadu atzīt par izcilāko Eiropas tūristu galamērķi (EDEN 2008). Pateicoties Eiropas izcilākā tūristu galamērķa balvai, arvien vairāk ceļotāju iepazīst Latgali kā unikālu tūrisma vietu Eiropā, kur ir iespēja izzināt tautas nemateriālās kultūras vērtības, ielūkoties podnieka darbnīcas ikdienā un vērot meistarus darbā. Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā, var iepazīties ar Latgales keramikas ekspozīciju „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums”, kas atspoguļo podnieka amata attīstību no pirmsākumiem – neolīta laikmeta – līdz pat mūsdienām. Te var apskatīt keramiku, sataustīt neglazēta māla raupjumu un glazēto podu maigumu, sadzirdēt Latgales dabas noskaņas, iepazīt stilizētu podnieka darbnīcu un apjaust māla brīnumaino satikšanos ar uguni, kad trauki iegūst pārsteidzošas krāsas un skaņas.

Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centrā, ceļotājus gaida ekspozīcija „Amatnieki Latgalē 19. -20.gadsimtā” un 94 m garā tautiskā josta. Audēju un keramikas darbnīcā var ne tikai vērot amatnieku prasmes, bet arī pašiem iemēģināt roku lupatnieku aušanā vai podu virpošanā. Šogad te projekta „Tūrisma attīstības veicināšana Latgales – Utenas – Vitebskas pārrobežu reģionos” (BELLA DVINA 2) (Nr. LLB-1-098) ietvaros norisinās šīs ekspozīcijas un Līvānu stikla muzeja zāles izveides un uzlabošanas darbi. Tādejādi jaunajā tūrisma sezonā apmeklētājus gaidīs divas mūsdienīgi aprīkotas vēsturiskās ekspozīciju zāles. 
10_musturdekis

Savukārt Ludzas amatnieku centrā viesiem piedāvā ekskursiju speciāli veidotajā „Saimes istabā”, kur ciemiņiem gids seno latgaļu tērpā stāsta par amatniecību un tradīcijām Latgalē no senseniem laikiem līdz mūsdienām, demonstrē un piedāvā izmēģināt  pašiem senos arodus. Ekskursijas laikā arī citās darbnīcās tiek rādīti arodi, ar ko nodarbojās zemnieku dzimtas Latgalē: podnieka, audējas, kalēja, mucinieka, skrodera darbi u.c. Te var pamācīties virvju vīšanu, pastalu pīšanu, stabuļu veidošanu, dūraiņu adīšanu, linu apstrādi, sviesta kulšanu, salmu jumtu likšanas gudrības u.c. Centrā organizē latgalisko sadzīves tradīciju Gadskārtu svētkus un mājražotāju, amatnieku darbu un lauku labumu Zaļos tirdziņus. No šejienes apmeklētāji aizbrauc daudz viedāki, jo ir apguvuši trīs senču  dzīves likumus: nepelnīt iztiku no pirkšanas un pārdošanas; iztikt ar to, cik spēj nopelnīt; neveidot uzkrājumus, nekrāt mantu, bet zināšanas un prasmes. Līdzās darbojas Latgaļu kukņa (virtuve), kur lielajā saimes istabā ir senlaicīgs iekārtojums ar garajiem galdiem, lielo maizes krāsni un mūrīti vidū. Te pēc iepriekšēja pasūtījuma saimniece viesiem piedāvā ne tikai nobaudīt, bet arī iemācīties gatavot senos latgaļu ēdienus, apgūstot mūsu senču ēdienu gatavošanas tradīcijas.

Krāslavas un kaimiņu novadu amatnieki apvienojušies savdabīgā „cunftē” un izveidojuši “Kruoslovys amatnīku bruolisti”, kurai Krāslavas vēsturiskajā centrā ir “Amatu istaba”, Tā ir unikāla vieta ikvienam ceļotājam, kas vēlas apgūt senos arodus un amatniecības mākslu, satiekoties ar dažādiem amatu meistariem, t.sk., atraktīvo un vienmēr atsaucīgo keramiķi Valdi Pauliņu.

Preiļu novada Aizkalnē, Raiņa muzejā „Jasmuiža”, izveidota izstāžu zāle, kur apskatāma Latgales keramikas izstāde, kurā eksponēti vairāk nekā 200 novada podnieku darinātie saimniecības trauki un dekoratīvā keramika, bet Andreja Paulāna darbnīcā – ceplī iespējams iepazīties ar vidi, kādā dzīvojuši un strādājuši Latgales keramiķi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā. Muzejā notiek keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākumi.

Latgalē ir vērts apmeklēt nesen izveidotos Tematiskos ciemus, kuros ir iespēja uzzināt daudz jauna par dažādiem senajiem arodiem, tostarp, Daugavpils novada Višķu amatnieku ciemu, kur strādā keramiķis Valdis Grebežs, kas ir vienīgais amatnieks Latvijā, kurš nodarbojas ar savdabīgo māla sīkplastikas tehniku. Te aplūkojami telpiskie keramiskie panno, koka izstrādājumi un klūgu pinumi. Darbojas meistardarbnīcas, kurās var vērot amatnieku paraugdemonstrējumus. Tematiskajā ciemā piedāvā iepazīties ar tradicionālo tautas mūzikas instrumentu – kokli.

Virkne Latgales keramiķu apvienojušies „Pūdnīku skūlā”, kuras estētiskais kredo ir gudra atturība, vienkāršs, praktisks skaistums, kas vairākos reģiona novados aicina apmeklēt keramiķu darbnīcas.

piemineklisSavukārt Daugavpilī, Rīgas ielā, pērn vietējie keramiķi izgatavojuši un atklājuši Latvijā vienīgo skulptūru, kas veltīta Latgales keramikai. Daugavpilī ir vērts iegriezties mūsdienīgajā Māla mākslas centrā, kurā katru trešdienu no 12:00 līdz 14:00 notiek meistarklase. Tajā Tautas lietišķās mākslas studijas „Latgale” keramiķi demonstrē savas amata prasmes un piedāvā apmeklētājiem iesaistīties radošajā darba procesā. Bez tam Māla mākslas centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur apmeklētāji var iepazīties ar rūdīto Baltijas raku keramiku, kuras nogatavināšana notiek raudzētu rudzu miltu šķidrumā.

Dodoties uz Latgali iepazīt senās amatu prasmes, jāpatur prātā, ka ikvienam ceļotājam ir iespēja piedalīties Ginesa rekorda tapšanā – Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanā, uz ko aicina Daugavpils novada Naujenes novadpētniecības muzejs. Šīs akcijas mērķis ir vairāku gadu garumā izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, ko dabas parkā „Daugavas loki”, „Daugavas vārtos”, vietā, kur upes platums ir vien 0,5-0,6 km, varētu nostiept no viena krasta līdz otram. Turklāt ikviens apmeklētājs muzeja un Slutišķu vecticībnieku mājas ieejas biļetes varēs iegādāties ar atlaidi, ja līdzi atnesīs adītu, tamborētu, mezglotu vai austu Lielā Augšdaugavas musturdeķa fragmentu. Līdz ar to katram paveras iespēja Lielajā Augšdaugavas musturdeķī ieskicēt Latgales pļavu puķu košumu un Daugavas loku gleznaino skaistumu.

Starptautiskā tūrisma gadatirgus-izstādes „Balttour 2013” laikā, kas 8. – 10. februārī norisināsies izstāžu kompleksā Ķīpsalā, Latgales plānošanas reģiona īstenoto projektu „Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-Utenas-Vitebskas pārrobežu reģionos” (BELLA DVINA 2) (Nr. LLB-1-098) un „Tour de Latgale and Pskov” (TOUR) (Nr.ELRI-129) ietvaros sadarbībā ar Latgales pašvaldību tūrisma informācijas centriem un amatnieku kuplo saimi, aicina apmeklēt Latgales stendu, kura vadmotīvs šajā sezonā būs amatniecības tradīcijas! Tā būs ikgadējā tikšanās ar izstādes apmeklētājiem, tūrisma nozares profesionāļiem, kolēģiem un ikvienu interesentu, kas vēlas doties ceļojumā uz Latgali un iepazīt tās dzīvesziņu. Minēto projektu ietvaros stendā būs iespēja uzzināt arī Latgales partneru – Aukštaitijas (Lietuva), Vitebskas apgabala (Baltkrievija) un Pleskavas rajona (Krievija) sarūpētos jaunumus, kā arī projekta „Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-Utenas-Vitebskas pārrobežu reģionos” (BELLA DVINA 2) (Nr. LLB-1-098) ietvaros tapušo krāšņo un saturīgo brošūru „Tavas skaistākās brīvdienas Latgalē, Aukštaitijā un Vitebskas apgabalā”, kas jaunajā tūrisma sezonā būs neatsverams palīgs un izziņas avots plānojot ceļojumu.

Pievienot komentāru

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+