Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. jūlijs, 2014
Drukāt

Latgales jaunieši pēta vēsturi


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latgales jaunieši Airita Erte (no kreisās), Jānis Jermakovs un Emīlija Zeltiņa vasaras skolas laikā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja fondos.

Daugavpils Universitātes (DU) Humanitārās fakultātes rīkotajā vācu valodas un kultūras vasaras skolā jaunieši no Ludzas, Preiļiem, Daugavpils un Rēzeknes veselu nedēļu pētīja dažādus vēsturiskos avotus, saziņā lietojot vācu valodu.

Arī pētījumu prezentācija skolas noslēgumā notika vāciski. Jauniešiem bija radīta iespēja DU lektoru vadībā Daugavpils Dzimtsarakstu nodaļā pētīt baznīcu grāmatas, Daugavpils komunālajos luterāņu kapos dokumentēt kapu vietas, kā arī apzināt un apkopot informāciju par vācbaltiem, kuri dzīvojuši Daugavpilī Latvijas pirmās neatkarības gados.

“Vācu valodu par darba valodu izmantoja tāpēc, ka tā bija vācu valodas un kultūras vasaras skola, taču vēl viens iemesls bija tas, ka tika pētīta vācbaltu dzīve un vecajās avīzēs liela daļa sludinājumu un rakstu ir vācu valodā,” skaidro DU Starptautisko un sabiedrisko attiecību daļas menedžere Zane Ločmele. “Tas jauniešiem deva impulsu arī turpmāk pilnīgot vācu valodas zināšanas, lai tās noderētu nākamajiem vēstures pētījumiem.”

Lielākā daļa 1918. – 1940. gada preses jauniešiem bija pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā bibliotēkā, taču vienai darba grupai bija iespēja strādāt arī ar seno preses izdevumu “Dvin­skij golos” (“Dvinskas balss”), kas atrodas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja fondā un vēl nav digitalizēts. Apkopojot senajos avotos gūto informāciju, jaunieši uzzināja daudz jauna par to, kur un kā dzīvojuši un strādājuši Dvinskas vācieši. Senie sludinājumi un avīžu raksti vēstīja interesantas nianses par sadzīvi un kultūras norisēm Daugavpilī starpkaru Latvijas laikā. “Prieks, ka varējām uzzināt daudz jauna par Daugavpils vēsturi, par tās cilvēkiem, īpaši Jāni Volontu, pirmo latgalieti, kurš kļuva par Daugavpils pilsētas vadītāju,” stāsta viena no vasaras skolas dalībniecēm, Laura Repele no Preiļiem. “Viņa vadības laikā Daugavpilī uzbūvēja Vienības namu, Vienības tiltu, bankas un pasta ēkas, ierīkoja parkus un skvērus.”

Bezmaksas vasaras skolu organizēja DU Humanitārās fakultātes Reģionālais vācu valodas un Vācijas valstsmācības tālāk­izglītības centrs un Vācu filoloģijas katedra. Finansiālo atbalstu sniedza Gētes institūts Rīgā un Daugavpils Universitāte.

VIEDOKLIS


Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes
Reģionālā vācu valodas un Vācijas valstsmācības tālākizglītības centra vadītājas p. i. Nataļja Demjaņenko: “Jauniešiem bija iespēja atklāt interesantas vēsturiskas ziņas par nozīmīgiem notikumiem Daugavpilī, kā arī Grīvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta. Priecē, ka vasaras skolas darbā tika izmantotas neformālās izglītības metodes. Tās jauniešiem palīdzēja pilnveidot dažādas prasmes, piemēram, tagad viņi labāk prot uzstāties auditorijas priekšā un vadīt prezentācijas, uzlabojušās viņu svešvalodu zināšanas un digitālās prasmes, apgūta analītiskā un kritiskā domāšana, prasme strādāt komandā.”

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+