20.gs. 30. gadu plakāts ar 1917.g. Latgales latviešu pirmā kongresa ainu.
20.gs. 30. gadu plakāts ar 1917.g. Latgales latviešu pirmā kongresa ainu.
Foto: Latvijas nacionālaais vēstures muzejs.

Latgales kongresa simtgades piemineklī ierakstīs “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” 0

Šodien Rēzeknes pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti par Latgales kongresa simtgades pieminekļa Rēzeknē galveno uzrakstu latviešu literārajā valodā apstiprināja Raiņa vārdus – “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” (Rainis).

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Zem tā būs uzraksts latgaliešu rakstu valodā mazākiem burtiem – “1917.goda 26. un 27.aprelī p.v.st. itymā vītā kinoteatrī “Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi”.

Jau vēstīts, ka Rēzeknē piemiņas vietas izveides metu konkursā par godu Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei uzvarējusi SIA “VA riants5” un arhitektu birojs “AP”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Veidojot piemiņas vietu, meta autori centušies atspoguļot un vizuāli apzīmēt Latgales kongresa nozīmi Latvijas valsts izveidē vēsturiskā kontekstā.

Pieminekļa granīta pamats atveidots riņķveida pakāpienu veidā, kas simboliski stāsta par laika un vēsturisko procesu pirms šī svarīgā notikuma. Pieminekļa centrs konceptuāli raksturo Pirmā Latgales latviešu kongresa būtiskākās idejas, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Centrālais cilindriskais apjoms veidojas no trīs tonalitātē un faktūrā dažādiem kaltiem laukakmeņiem, kurus kopā satur tautiskā josta kā mūsu kopīgās identitātes simbols. Latvijas silueta telpiskais apjoms centrā simbolizē, ka tikai kopā šīs trīs vienības veido mūsu valsti.

Pieguļošo teritoriju funkcionāli sadala zaļā zona. Pieiet un apskatīt piemiņas vietu, kuru paredzēts izvietot Atbrīvošanas alejā 61, varēs no visām pusēm. Teritorijas apzaļumošanai plānots izmantot viegli kopjamus vairāku veidu augus, kas nodrošinās krāsu un faktūru dažādību gadalaikos. Zaļo zonu papildinās puķu dobes. Lai izceltu un akcentētu zaļos stādījumus, tiks izmantoti atbilstoši LED gaismekļi.

Ar meta autoriem plānots slēgt līgumu par tehnisko projektēšanu un autoruzraudzību.

Metu konkursu par godu Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei ar Rēzeknes pilsētas domes atbalstu rīkoja biedrība “Latgalieši”. Konkursā piedalījās deviņi pretendenti.

Pirmais Latgales latviešu kongress Rēzeknē norisinājās 1917.gada 26. un 27.aprīlī kinoteātra “Diāna” ēkā. Tā gaitā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena nācija un ka Latgale jāpievieno pārējiem jaundibinātās Latvijas valsts reģioniem.