Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. novembris, 2016
Drukāt

Latgales kongresa simtgadi pieminēs ar vairāk nekā 30 notikumiem (2)

Roberta Kaniņa (LNVM) fotoreprodukcijaRoberta Kaniņa (LNVM) fotoreprodukcija

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jaunieguvums – plakāts ar 1917. gada Pirmā Latgales latviešu kongresa ainu.

Latgales kongresa simtgades pasākumu ciklā nākamgad plānoti vairāk nekā 30 notikumi, aģentūru BNS informēja Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare.

Viens no Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanas centrālajiem notikumiem 2017. gadā būs Latgales kongresa simtgade, kurā svinēs vēsturiski nozīmīgo lēmumu, kad latgalieši izlēma vienoties ar Vidzemi un Kurzemi kopīgā cīņā par neatkarīgu Latvijas valsti.

Norišu programmā no 1. maija līdz 7. maijam Rēzeknē notiks vēsturiskas ekspozīcijas atvēršana, piemiņas vietas atklāšana vēsturiskajā Latgales kongresa norises vietā, kā arī komponista Riharda Dubras darba pirmatskaņojums Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” izpildījumā.

Tāpat Daugavpilī notiks Tautu forums, kurā pievērsīs uzmanību mazākumtautību lomai Latvijas valsts izveidē, īpaša ozolu stādīšanas akcija, 4. maija svinēšana ar Baltā galdauta svētkiem un citas norises. Programmas veidošanu sāka ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa Latgales kongresa simtgades pasākumu organizēšanai, programmas veidošanā iesaistītas valsts institūcijas, Saeima, Valsts kanceleja, Aizsardzības ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas valsts simtgades birojs, Latgales plānošanas reģions un tā pašvaldības, īpaši Rēzeknes pilsēta un novads, Daugavpils pilsēta un novads un Ludza.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Latgalei ir ļoti nozīmīga loma Latvijas valsts veidošanā – ne vien pirms 100 gadiem, bet arī šodien. “Paldies visām Latgales pašvaldībām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, kas jau aktīvi iesaistījušās simtgades svinību tapšanā. Katrs no mums atsevišķi un visi kopā mēs veidojam savu valsti, tādēļ simtgade ir īpašs brīdis, lai izzinātu sava novada stāstu un vēsturi, lepotos ar piederību konkrētai vietai, kā arī iesaistītos ne vien esošajās svētku norisēs, bet radītu paši savas svinības,” pauda Melbārde.

Vienlaikus Pastare informēja, ka Latgalē līdz 2017. gada maijam notiks virkne izglītojošu pasākumu par Latvijas un Latgales vēsturi un Latgales lomu valsts veidošanā. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru un autoru kolektīvu, kura sastāvā ir Līga Rundāne, Aelita Andrejeva, Ilga Šuplinska, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija veido izglītojošu izdevumu “Gostūs pi Boņuka”. Populārzinātniskais, bilingvālais un interaktīvais izdevums ir par Latgali sākumskolas vecuma bērniem, tajā aktualizē novadmācības apguvi gan skolās, gan individuāli, kā arī rāda latgaliskā latviskuma citādību Latvijas vēstures un kultūras kontekstā. Sagatavošanas procesā tiek apzināti vietējie iedzīvotāji, dzimtā vieta un apkārtne, tradīcijas, profesijas, dažādas svinamās dienas un cilvēka dzīves godi, Latgales simboli un Latgales novadi.

Balvos norisinās lekciju cikls “Latgales ceļš pretī Latvijas valstij (1915-1920)”, kurā Ziemeļlatgales izglītības un kultūras darbinieki izzinās Latvijas dibināšanu dažādos kontekstos. Ceļā uz Latgales kongresa un Latvijas valsts simtgadi šogad un arī 2017.gadā Valsts kultūrkapitāla fonds sniegs papildu atbalstu medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, lai stiprinātu latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales plānošanas reģiona pierobežas teritorijā.

Pastare norādīja, ka simtgades svinības tiek veidotas, lai stāstītu Latvijas stāstu, tāpēc top jauni Latvijas izzināšanas un apceļošanas maršruti “Valstiskuma veidošanās ceļi”. Latgalē būs divi maršruti – Māras ceļš un Daugavas ceļš.

Latvijas valsts simtgades svinības notiks no 2017. līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir “Es esmu Latvija”, uzsverot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Un noteikti pasākumos jāpiemin veiksmīgais “valodnieču” leikumas@Co vērienīgais pasākums Latgales dialektu iznīcināšanā,ar akciju vienotas latgaliešu rakstības veidošanā.Ko neizdarīja Padomju Latvija,to dara tagad.Jā,to iesāka jau Strods ar savu “pareizrakstības”vārdnīcu pirms okupācijas,ko tagad turpina “zinātniskie” jauncensoņi.Karogs jau ir,varēs kopā ar “mūsu krieviem”dibināt neatkarīgu Latgali? Vai tā ir akcija,lai Ziemeļlatgale… vēl ātrāk pārietu uz latviešu valodu?Nu jau tur cilvēki tiek aklāti apvainoti un apkaroti,ka tie “nepareizi” runājot un rakstot …Būs jauns kongress…?Tikai akcijas dalībniekiem tā arī neizdodas tik masveidīgi Latgales teritorijās ielaistos krievus iemācīt pat latgaliski un šie spītīgi joprojām verkšķ savā “naša Latgalija”…

  2. Piemiņai cienīgs notikums, bet ja nebūtu tālākie notikumi ,visi lēmumi paliktu uz papīra. Tikai tāpēc ka nodibinājās padomju vara un Krievija cerēja ka tā paliks ,Krievija piekrita mainīt administratīvās robežas. Bez padomju varas latgale paliktu Krievijai.

Draugiem Facebook Twitter Google+