Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. jūlijs, 2014
Drukāt

Ceļojumā uz Latgali baudīt tās kulinārā mantojuma bagātības (2)

Foto-Krāslavas TIC arhīvsFoto-Krāslavas TIC arhīvs

Latgale ir no Rīgas vistālākais novads, kuru gandrīz neiespējami apceļot vienā dienā, tādēļ lēmums doties turp parasti tiek pieņemts nevis spontāni, bet jau labu laiku iepriekš. Vietējie tūrisma uzņēmēji teic, ka viens no galvenajiem iemesliem par labu Latgales apceļošanai ir tieši novada kulinārais mantojums.

 

Vorčiki un sekomka


Atpūtas bāzes “Lejasmalas” pārvaldniece Anna Ļaksa nopūzdamās atklāj, ka Āfrikas cūku mēra epidēmija izdarījusi lāča pakalpojumu arī Latgales lauku tūrismam, jo ceļotāju pieprasītākie ēdieni tiek gatavoti no gaļas.

“Šķiet, būs jāatsakās no sekomkas, ko taisām no cūkas iekšējiem orgāniem – plaušām, aknām, nierēm, sirds –, tos samaļot un sacepot kopā ar sīpoliem un kartupeļiem. Drīz par lielu retumu kļūs arī zuši un citas ezera zivis, jo Pārtikas un veterinārais dienests pieprasa zivju izcelsmes dokumentus, bet pie mums ar rūpniecisko zveju neviens nenodarbojas,” skaidro saimniece.

“Lejasmalas” ir iekļautas Dienvidlatgales gastronomiskajā maršrutā, kurā ceļotājiem piedāvā īpašu saldēdienu – Aulejas kļockas: biezpiena pīrādziņus ar noslēpumu, kā to raksturo pati šī ēdiena gatavotāja. “To ir grūti aprak­stīt, jābrauc ciemos un jā­nogaršo.” Kad lūdzu Annai kļocku recepti, viņa atsaka – uzrodoties tik daudz pakaļdarinātāju, ka pēc tam kauns par to, ka latgaliskā garša sabojāta. “Senos laikos bez kļockām nebija iedomājams bēru mielasts, bet tagad tās liekam galdā arī kāzās. Līdz ar laiku mainās tradīcijas.”

Runājot par kartupeļu ēdieniem, saimniece uzsver, ka te, pierobežā, visiem zināmos guļbešņīkus sauc par buļbešņīkiem, atvasinot vārdu no buļbām. “Atkarībā no pildījuma tradicionālajiem buļbešņīkiem ir arī citi nosaukumi. Krapaņņiki ir pildīti ar biezpienu, bet saltanoss – ar burkāniem. Vēl gatavojam septiņu veidu sierus – balto, ar ķimenēm, papriku, burkāniem, taču visiecienītākais ir vorčiks no govs piena. Par vorčiku Latgalē sauc koka savienojumu starp arkla lemesi un zirgu, bet arī Aulejas puišus sauc par vorčikiem, jo viņi kaujoties ir cieti un izturīgi kā šis siers,” smej Anna.

Maltīte 
Horoskopu parkā


Viesu nams “Mežinieku mājas” lepojas ar Baltijā vienīgo Horoskopu un Baltu zīmju parku. Šeit katras astroloģiskās zīmes pārstāvji var uzzināt, ko un kā labāk ēst, kas viņiem visvairāk garšos. “Esam iekļāvušies arī seno tradīciju ciemu projektā un kļuvuši par Kāzu ciemu. Tas nozīmē, ka orientējamies uz kāzu mielastu rīkošanu un mūsu ēdienkartē pārsvarā ir seno godu ēdieni. Pamat­ēdienā pie kartupeļiem iecienīti ir štovēti kāposti un grilēti dārzeņi, guļbešņīki sēņu mērcē, ezera zivis, aukstajā galdā liellopa un cūkgaļas ruletes, saldajā – mājas cepumi, tortes, saldās kļockas ar mērci. Visas izejvielas nākušas no mūsu bioloģiskās saimniecības “Laima”, kur audzējam gan liellopus un rukšus, gan augļus un dārzeņus četrās siltumnīcās. Vienīgi eļļu pērkam no cita bioloģiskā ražotāja,” stāsta saimniece Mārīte Mežiniece.

Ar darbošanos saimniecībā aizņemti 14 cilvēki – visa ģimene četrās paaudzēs no vecāsmammas Marijas Lilijas un saimnieka Valērija līdz bērniem un mazbērniem. “Ar visiem darbiem tiekam paši galā. Kādreiz ņēmām viesstrādniekus, bet nu vairs algotu darbu nestrādājam un ar prieku iekrāto dzīves pieredzi, gudrību, prasmes varam veltīt savas sētas un saimes labklājībai. Tāds darbs ir svētīgāks,” atzīst Mārīte.

“Mežinieku mājas” piedāvā arī piedalīties seno ēdienu gatavošanā – maizes cepšanā un siera vārīšanā.

Paulam 
Sukatniekam – 100


Krāslavas pils kompleksa Amatu mājā dota zaļā gaisma Šmakovkas muzejam. Kādēļ gan Sēlijā lai netiktu cildināts vīns, jo Ilūkstes novada Dvietes pagastā atrodas izcilā selekcionāra Paula Sukatnieka (1914 – 1989) dzimtas mājas “Apsītes” un drīzā nākotnē te noteikti būs Vīnkopības centrs – tam tic muzeja vadītāja Vanda Gronska un vietējie kultūras darbinieki, kas kopīgiem spēkiem diezgan nolaistās mājas atjaunojuši un iekārtojuši tajās dārzniekam, arī literātam un novadpētniekam veltītu piemiņas ekspozīciju.

“Sukatnieks atvēra jaunu lappusi Latvijas brīvdabas vīnkopībā un savu vārdu uz mūžīgiem laikiem ierakstīja pēckara vīnkopības vēsturē. Viņa pazīstamākās šķirnes šodien zina ne tikai Latvijā un mūsu kaimiņu valstīs, bet tās aug un ražo arī ASV, Kanādā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un citās zemēs. Starp Latvijas vīn­ogām tieši no Sukatnieka šķirnēm darītie vīni regulāri uzvar vīna konkursos, un šķirņu ziemcietība ļauj iegūt ražu tūkstošiem kilometru uz ziemeļiem no tradicionālajiem vīnkopības reģioniem, piemēram, ‘Zilga’ piesegta iztur pat -40 grādu salu,” lepni stāsta V. Gronska.

Pašlaik “Apsītēs” aplūkojama P. Sukatnieka bibliotēka, kurā atrodami apraksti par vīnogu audzēšanu pat no 1948. gada, piemiņas lietas, senlietu krātuve bēniņos un konferenču telpa. Nākotnē paredzēts atjaunot vīna pagrabu, kur varēs baudīt Latvijas vīnus un dalīties vīnkopības noslēpumos.

“22. un 23. augustā aicinu visus ciemos uz “Apsītēm”, lai kopīgi nosvinētu Paula Sukatnieka 100. dzimšanas dienu. Atvērsim dzejoļu grāmatu “Zaļie sapņi” un lasīsim viņa dzejoļus, starp kuriem ir arī veltījums dzejniecei Vizmai Belševicai, viņa dzejas krustmātei. Būs zinātniska konference Dvietes kultūras namā, kurā piedalīsies Vīnkopju un vīndaru biedrības pārstāvji, un balle līdz rīta gaiļiem parka estrādē, atmiņu stāsti, radošās darbnīcas, amatnieku tirdziņš un vīna degustācijas “Apsītēs”, kā arī romantiska nakšņošana teltīs jubilāra ābeļdārzā,” sola muzeja vadītāja.

UZZIŅA

Dienvidlatgales kulinārā mantojuma maršruts


Z/s “Kurmīši” (Krāslavas nov., Ūdrīšu pag., Rakuti) – zāļu tējas

Ēdamnams “Daugava” (Krāslava, Rīgas 28) – buļbešņīki

Amatnieku darbnīca “Indra” (Krāslavas nov., Indra) – rožlapiņu ievārījums

Lauku sēta “Zariņi” (Krāslavas nov. Piedrujas pag., Marki) – medus, linsēklu un kaņepju eļļas, pašcepta maize

Motelis “Piedruja” (Krāslavas nov., Piedruja) – krāsnī cepta pildīta līdaka

Brīvdienu mājas “Mežābeles” (Krāslavas nov., Skaistas pag., Čenčupi) – medus, kūpinātas zivis

Kafejnīca “Papardes zieds” (Dagda, Alejas 29) – skābēti kāposti ar kupātiem

Andrupenes lauku sēta (Dagdas nov., Andrupene) – maizes, sviesta, siera degustācija

“Kalni” (Preiļu nov. Pelēču pag., Ārdava) – mājas vīns, konfektes, marmelāde

“Ošu mājas” (Preiļu pag., “Jaunsaimnieki”) – vīngliemežu gaļa

Atpūtas bāze “Silmalas” (Riebiņu nov., Rušona, Siveriņa) – šmakovka

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nv,kas var būt labāks par kļockām un šmakovka! Prieks,ka Latgalē tagad ir tik daudz jauku sakoptu vietu

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+