Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. februāris, 2015
Drukāt

Latgales mākslinieki – Valmieras muzejā

Uspeli_1

Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 3. martam skatāma Latgales mākslinieku Vēsmas Ušpeles gleznu un Aivara Ušpeļa melnās keramikas darbu izstāde “Orā bolts snigs, “Malny wylky” ustobā” – “Ārā balts sniegs, “Melni vilki” istabā”.

Vēsma Ušpele glezno tradicionālā eļļas tehnikā uz audekla un koka. Divus gadus bija viena no komandas loceklēm Aglonas bazilikas restaurācijā. Glezno ziedus, cilvēkus un ainavas. “Vēsmai patīk eksperimentēt ar materiāliem, tehniskiem un vizuāliem izteiksmes līdzekļiem, izmantot senas pamatnes jaunu darbu izveidošanai. Vēsma izstrādājusi “Boņuka” veidolu un kopš pirmās Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas 2009. gadā kopā ar vīru no māla ar rokām veido galveno balvu – puisēnu ar sunīti,” atklāj Valmieras pilsētas sabiedrisko attiecību speciāliste Justīne Deičmane. “Man patīk spēlēties ar krāsām, dzīvot darbā. Gleznojot magones, man tās darbā gan uzplaukst, gan pazūd, gan atkal parādās. Darbs ir dzīvs, un esmu tajā, ko daru, jo glezna ir kā grāmata,” saka Vēsma.

Bet podnieks Aivars Ušpelis ir viens no “Malny Wylky” brīvpodniekiem. Darbi top gan uz kājminamās ripas, gan tiek veidoti, lipinot tos ar rokām. Piecās paaudzēs podniecība ir kļuvusi kā maizes darbs, bet māls – kā izteiksmes līdzeklis. Mākslinieks ievēro tradicionālos un nelieto rūpnieciskos apstrādes paņēmienus. Visus podnieka amata pamatus, knifus un noslēpumus Aivars apguvis no vecā kaluma podniekiem Ušpeļiem – no vectēva Antona, no tēva, no onkuļiem Viktora un Pētera. Jau piecu gadu vecumā no māla veidojis pats savus svilpauniekus, naudas krātuvītes, stabules, ko nopušķojis ar tautu meitām, tautu dēliem, nebēdnīgiem muzikantiem un pasaku tēliem. “Kopš sevi atceros, interesējos par vēsturi: tas mudinājis aizrakties līdz pašiem keramikas rašanās pirmsākumiem un šo atklāsmi attīstīt savā radošajā rokrakstā,” nosaka Aivars. Iespējams, ka senatnes dzīves izzināšana ir bijis dzinulis pastiprināti interesēties, piemēram, par viduslaikiem un vikingiem, tāpēc varbūt Aivaru gandrīz vienmēr var redzēt te ģērbtu vikingiem raksturīgi izšūtā ģērbā vai viņā var sazīmēt izteikti brīvu un neatkarīgu pasaules pilsoni.

Jau izstādes nosaukumā mākslinieki ir ielikuši savas darbnīcas nosaukumu “Malny wylky”. “Tā kā abi ar Aivaru pilnīgi nopietni aizraujamies ar viduslaiku pārcelšanu uz mūsdienu dzīves īstenību, vienā brīdī nonācām pie secinājuma, ka viduslaikos taču nebija mums zināmā alfabēta, tātad bija jādomā – kā mēs parakstīsimies uz saviem mālā veidotajiem darbiem. Domājām, kamēr izdomājām – kāpēc gan tas nevarētu būt vilka pēdas nospiedums?! No tā radās arī darbnīcas nosaukums,” atklāj Vēsma. Aivaram pašam par vilkiem ir savs nostāsts, teika: “Nu kā! Sētā pieradināts vilks pret savējiem var būt labs, bet pret svešiem viņš vienmēr zobus parādīs!”

Mākslinieki Ušpeļi dzīvo un strādā Rēzeknes novada Maltas pagastā. Viņu mājas nav parastas – senās lauku ēkas līdzinās nelielam, improvizētam brīvdabas muzejam ar gludekļu un lukturu kolekcijām. Īpašu gaisotni sētai piešķir melnais ceplis un saimnieku senie viduslaiku kaujas tērpi.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+