Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. aprīlis, 2012
Drukāt

Latgales podnieku dienas

e_vasilevskis_10

Šīs nedēļas nogalē durvis vērs Latgales keramiķu darbnīcas. Tiks kurināti cepļi, atklātas izstādes, lasītas lekcijas, un podnieki ciemiņiem izrādīs savu amata prasmi un latgaliešu viesmīlību.

 

Kā ik gadu podnieku dienu nozīmīgākais notikums būs kopīgā cepļa kurināšana 27. aprīlī no plkst. 19. Šoreiz Latgales meistari pulcēsies Evalda Vasilevska darbnīcā “Akminīši” Kaunatas pagastā, līdzi ņemot gan savus glazētās, gan reducētās (melnās jeb svēpētās) keramikas darbus.

“Tā ikvienam podniekam ir vērtīga māla mācību stunda, tikšanās ar domubiedriem un pieredzes apmaiņa, jo darbnīcas, kurās ikdienā strādājam, šķir desmitiem kilometru,” teic E. Vasilevskis, viens no slavenās “Pūdnīku skūlas” dibinātājiem, kas apvieno cunftes brāļus kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas.

“Māls ir tāds materiāls, kas necieš paviršu attieksmi un prasa papildināt zināšanas visu mūžu. Es to pētu jau 36 gadus kā no tehnoloģiskās, tā praktiskās puses, un joprojām tas spēj man sagādāt pārsteigumus. Diezgan agri nācu pie atziņas, ka māli jārok pašam. Braucu ar divriteni, kājām krustu šķērsu pārstaigāju visu Latviju, meklējot labākās māla vietas. Bez zināšanām mālu meklēt ir tas pats, kas adatu siena kaudzē, un internetā šādu informāciju nevar atrast,” smej pieredzējušais meistars.

28. aprīlī plkst. 10, kad kopīgais ceplis tiks atvērts, būs interesanti salīdzināt, kā vairāk nekā tūkstoš grādu karstajās liesmās uzvedies Daugavas māls, kā Gailīšu, Višķu, Aulejas un citās vietās iegūtais, ko izmantojuši uz “Akminīšiem” atbraukušie keramiķi.

“Ceplis darbojas kā katra amatnieka tehniskais kontrolieris – skarbi uzrāda visas kļūdas un nepilnības. Gadu desmitos gūtā pieredze mani ir pārliecinājusi, ka šajā atlases procesā nav nekā nejauša, kā pirmajā mirklī no malas var šķist. Kaut dažkārt māla uzvedība liekas nesaprotama, visām neveiksmēm ir savs izskaidrojums. Lai svečturi, vāzes, podi karstumā nesaliptu kopā, starp tiem mēdz likt izolējošu materiālu. Es lieku traukus brīvā krāvumā – vienu uz otra. Pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr “Pūdnīku skūlā” nonācām pie atziņas: darbā visam jābūt perfektam – formai, osai, maliņai –, tikai tad, cepli atverot, nebūs jāpiedzīvo vilšanās.”
J_Krompans_10

Evalds Vasilevskis atklāj, ka viņam visvairāk patīkot gatavot lietas, kas neput plauktos, – virtuves traukus. “Uzskatu, amatniekam ar suvenīru taisīšanu nav jānodarbojas. Simtiem vienādu priekšmetu vairs nav tās unikālās vērtības, ko rada meistars ar savām rokām, veidodams vienu vienīgo, neatkārtojama krāsu salikuma un formas darbu.”

Tikpat vienreizējs ir arī cepļa piepildīšanas, dedzināšanas un atvēršanas process, ko E. Vasilevska darbnīcā varēs piedzīvot Latgales podnieku dienu apmeklētāji. Viņiem būs iespēja iztaujāt sabraukušos keramiķus, kuri rādīs, kā no māla pikas top trauki, un stāstīs, ar ko atšķiras dažādas māla apdedzināšanas tehnoloģijas.

“Akminīšos” būsiet gaidīti arī citā laikā, viesošanos iepriekš saskaņojot pa tālruni: 26695877. Braucot ciemos, jārēķinās ar vairākām stundām, jo E. Vasilevskis ir viesmīlīgs saimnieks, taču viņam nepatīk steiga, kas raksturīga tūristu grupām.

Meistars nodarbojas arī ar cepļu būvniecību un īpaši pieprasīts Kurzemē, kur pēdējos gados ļoti iecienīti Latgales bedres tipa cepļi.

“Cilvēki ir sapratuši, ka, mācoties māla apstrādi, svarīgi pilnībā saprast māla pārvērtības. Elektriskās apdedzināšanas krāsniņas nedod priekšstatu par to, kas notiek aiz krāsns durtiņām, turklāt tās ir dārgas arī ekspluatācijā. Turpretī, kurinot cepli, keramiķim jābūt klāt no sākuma līdz beigām, jāzina, kā rīkoties, lai uzturētu vajadzīgo temperatūru. Es to salīdzinu ar kartupeļu cepšanu – pavarda pelnos ar visu mizu ceptām buļbām ir pavisam cita garša.”

 

Uzziņa

Ar Latgales podnieku dienu programmu un meistaru darbnīcu atrašanās vietām var iepazīties: www.rezeknesnovads.lv vai www.latgale.lv.

 

Vērts apskatīt

• Latgales Kultūrvēstures muzejā (Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 102) keramiķa Aivara Kises 60 gadu jubilejas izstāde “Pārdomu vējš” – gleznas un māla sīkplastika. Muzejā apskatāma arī ekspozīcija “Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums”, kas atklāj māla apstrādes attīstību no neolīta laikmeta līdz mūsdienām un 2008. gadā ieguva titulu “Eiropas izcilākais tūrisma galamērķis”.

27. aprīlī no plkst. 12 podnieks Andris Ušpelis, tēlniece Svetlana Skačkova, kultūras eksperte Linda Rubena un citi lektori stāstīs par tradicionālās mākslas aktualitātēm. Pēc tam Latgales lietišķās mākslas izstādē varēs apskatīt podnieku, kokapstrādes meistaru, audēju un pinēju darbus.

• 27. aprīlī Anatolija Vituškina darbnīcā “Svečturīši” (Griškānu pag.) “pienā mērcētās” un reducētās jeb melnās keramikas cepļa atvēršana.

• 28. aprīlī plkst. 12 Kaunatas pag. tautas namā tiks atklāta Latgales podnieku dienu lielā izstāde, kuru papildinās arī Kaunatas rokdarbnieku darinājumi. Izstāde apskatāma līdz 12. maijam.

• Skalu grozu pinēju Helēnas un Boļeslava Mundu sēta (Dītlovi, Pušas pag. – tālr. 26402687) ar brīvdabas muzeja cienīgām ēkām un etnogrāfisko sadzīves priekšmetu kolekciju. Saimnieki gatavo arī pirts slotas. Apkaimē daudz gleznainu meža ezeriņu, izveidota 1300 m gara “Veselības taka”.

• Gunāra Igauņa senlaiku mūzikas instrumentu darbnīca (Gaigalava, Bikava 2a – tālr. 28728790). Aplūkojama veco mūzikas instrumentu izstāde. Saimnieks rāda, kā top jauni instrumenti un kā tie skan. Iepriekš saskaņojot, iespējams neliels dziedošās ģimenes priekšnesums.

 

Kas jāapskata

1. Piemineklis “Vienoti Latvijai” (tautā dēvēts par Latgales Māru).

2. Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle (Latgales 88b).

3. Rēzeknes pilsdrupas.

 

Kur nakšņot

1. “Rāznas līcis” (Dukstigals, Čornajas pag. – var sarunāt maltīti).

2. “Rāznas pērle” (Malukšta, Mākoņkalna pag.).

3. “Spārītes” (Vilkukrogs, Kaunatas pag.).

 

Kur paēst

1. Restorāns “Latgale” (Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 98 – iespējamas ātrās pusdienas, vairāk: www.edieni.lv).

2. Kafejnīca “Baravika” (Brāļu Skrindu 11).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+