Latvijā
Politika

Latgaliešus apdala par 20 tūkstošiem 16

Foto: Latgales tūrisma informācijas centru arhīvs

Latgales mediju stiprināšanai paredzētais finansējums šogad aizplūst mazākumtautību projektiem, sašutušas vairākas Latgales nevalstiskās organizācijas un aktīvisti, kas vērsušies ar sūdzību parlamentā.

Iepriekšējās Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), vadoties no Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu plāna, ik gadus latgaliešu mediju projektiem tika atvēlēts aptuveni 71 000 eiro, kas tika sadalīti TV un radio satura veidošanas atbalstam latgaliski. Taču jaunais NEPLP sastāvs šogad izlēmis finansējumu Latgales žurnālistu projektiem samazināt par 20 000 eiro, novirzot šo naudu mazākumtautību projektiem. Lieki teikt, ka šāds lēmums izraisījis neapmierinātību Latgales aktīvistos. Vakar šo situāciju vērtēja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

“Mēs neiebilstam pret mazākumtautību informēšanu savās dzimtajās valodās, ar nosacījumu, ka tā ir ne tikai krievu valoda (kā parasti), bet arī poļu, ukraiņu, baltkrievu, čigānu, lietuviešu un citas, kas izplatītas Latgales reģionā, bet kāpēc tas jādara tieši uz Latgales latviešu – latgaliešu – rēķina?” atklātā vēstulē NEPLP un Saeimas deputātiem jautā biedrības “Latgolys Saeima” priekšsēdētājs Guntis Rasims.

“Jaunā padome šādu konkursu sludina pirmo reizi un uzskatīja par pareizu atstāt 30 000 latgaliešu televīzijas programmu veidošanai, bet atlikušos 40 000 sadalīt uz pusēm – 20 000 latviešu un latgaliešu radio programmām un 20 000 mazākumtautību valodās. Uzskatām, ka šobrīd situācija Latgalē nav tik viennozīmīga. Reģionā dzīvo daudz iedzīvotāju, kuri nepārzina ne latviešu, ne latgaliešu valodu, bet šobrīd viņus nespēj pietiekami uzrunāt ne sabiedriskie mediji, ne komercmediji,” skaidroja NEPLP vadītāja Dace Ķezbere. Šie iedzīvotāji izvēlas saņemt informāciju Krievijas televīzijas un radio kanālos, kas rada sabiedrības sašķeltības un drošības riskus. “Es šeit neredzu pamata nekādam aizvainojumam, par ko šobrīd runā latgalieši. Mūsu visu mērķis ir stiprināt Latgales reģionu un nodrošināt, lai visiem Latgales iedzīvotājiem būtu pieejama objektīva informācija par Latviju,” piebilda Ķezbere.

Gan NEPLP vadītāja, gan citas amatpersonas apgalvo, ka latgaliešu mediju projekti jau tāpat tiekot dāsni finansēti. “Mediju atbalsta fonda budžetā vien ieplānoti 150 000 eiro šogad, par ko konkursa vēl nav. Pērn no Kultūras ministrijas tika piešķirti 130 000 eiro elektronisko mediju Latgales programmām. Arī šogad situācija ir laba, lai neteiktu, ka pat ļoti laba. Latvijas Radio multimediju studija Latgalē sākusi raidīt “Latgales logu”. Šogad finansējums šai studijai palicis iepriekšējā līmenī, nav samazināts,” uzskaitīja Ķezbere.

Deputāts Juris Viļums (LRA) gan paliek pie uzskata, ka padome rīkojusies nekorekti pret latgaliešiem. “Jums tie 20 000 eiro varbūt nav liela nauda, bet mums, latgaliešiem, katrs eiro mediju projektiem ir svarīgs, lai varētu veidot saturu latgaliski. Nav pareizi bez skaidra pamatojuma tā vienkārši apgriezt finansējumu,” piktojās Viļums.

Tomēr šajā konkrētajā gadījumā deputāti nekādu palīdzību latgaliešiem neņēmās solīt. Kā paskaidroja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) – NEPLP ir neatkarīga institūcija un šādu mediju konkursu nolikumus izstrādā patstāvīgi, politiķi tur nemaz nedrīkstot jaukties. “Taču vienlaikus padomei vajadzētu labāk skaidrot savus lēmumus un informēt gan latgaliešus, gan citus interesentus par citām iespējām gūt finansējumu. Šķiet šis konflikts kārtējo reizi izveidojies vienkārši komunikācijas trūkuma dēļ,” teica Laizāne.

Latgales organizāciju, politiķu un mediju padomes diskusijā tika skarts arī jautājums par nepieciešamību likumā noteikt, ka sabiedriskajos medijos (LTV un LR) vismaz 10% satura būtu jābūt latgaliešu valodā. Šādu kvotu pieprasa Līvijas Plavinskas vadītā Latgaliešu kultūras biedrība. Savukārt NEPLP pārstāve Gunta Līdaka šādu prasību novērtēja kā nereālu. Pēdējos gados latgalisko raidījumu skaits gan LTV, gan LR jūtami pieaudzis, bet, pēc neoficiāliem aprēķiniem, tie šobrīd aizņem aptuveni 0,5% no kopējā satura.

LA.lv