Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. oktobris, 2013
Drukāt

“Latgalīts ir būrs” 


ALA ir vide radošā gara iedrošināšanai un spicēšanai. Tās izveide iecerēta, lai iepazīstinātu Latvijas kultūrtelpu ar talantīgiem topošajiem literātiem Austrumlatvijā, radošā un izzinošā gaisotnē sniedzot viņiem Latvijā un Latgalē populāru rakstnieku un pazīstamu literatūrzinātnieku meistarklases, rosinot diskusijas, piedāvājot lekcijas un seminārus,” raksta Maija Burima ievadā pirmajam ALA dzejnieku kopkrājumam, kas gaida iznākšanas brīdi apgādā “Mansards”. Pirmajā gadā ALA nodarbības apmeklēja 15 topošie rakstnieki no Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Preiļiem, Bērzgales, Vārkavas, Maļinovas, Maltas. Viņu vecums – no 16 līdz 40 gadiem. Kopkrājuma dalībnieki sijāti ar vissmalkāko kvalitātes sietu. Tādējādi dzejas izlase piedāvā gan jaunus vārdus, gan svaigas domas un izteiksmi – tieši no Latgales. Baudiet!

Karīna Setinsone


***

Āzim uz ragiem spītība tup.

Ragi kuplojas žagaru ērkulī.

Katram savs Pinokio deguns.

Āzis badās ar spītību.

Neāzējies.

Ietiepība nav kauns.

Meldra Gailāne


***

viņa staigāja pa naža asmeni

nospriegotie pavedieni

strinkšķēdami trūka

viņas aiziešanu pavadīja

klusa melodija

viņa pamodās jaunā pasaulē

kur visām lellēm bija nenogriezti mati

un tās smaidīja tik rāmi

nenotraipītās kleitās sēžot

uz viņas gultas malas

 

Jana Skrivļa-Čevere


***

Augusta kreitūšuos zvaigznis

Sašveikoj dabasu byudus.

Laimeigam cylvākam navajag

Mozūs Vysuma klaidu.

Laimeigim cylvākim navajag

Meklēt storp sirdim tyltu –

Tev munā tyvumā labi,

Maņ tovā ozutē syltai.

Jana Skrivļa-Čevere


***

Viejš atjēme škeisteibu

uobeļneicai –

boltom zīdlopu osorom

pībyra pogolms.

Ļauds nasaprūt,

ļauds tikai savteigi

leiksmoj –

rudinī pīleiks

uobeļu pylni

smogi zori.

Pēteris Folkmanis


Uz neatgriešanos

pārceļoties

izzūd

nauda

zābaks dūkstī

melnraksti

pelni svētnīcā

kuģi starp pasaulēm

Meldra Gailāne


***

lietus raudāja tavā vietā

manu mīļo meitenīt

autobusi skrēja pilsētas ielās

tavā pieturā nestāja neviens

maršruts pa kuru tu parasti brauc

šodien ir slēgts

manu mīļo meitenīt

noslauki lietus lāses no sejas

skaties – kastanis šodien

tieši tev vienai

adatainu bumbuli saujā sviež –

ķer! un tad vēl vienu – ķer!

divi brūngani ezīši sildās

tavās nosalušās plaukstās

manu mīļo meitenīt

Karīna Setinsone


***

čaukstošiem čukstiem nāc

bez paskaidrojumiem

pa jumtu galvām – bladāc!

ieveļas lavīnas sauja

ielavās dziļi skurstenī

pašā kvēlākajā vietā

uzpūš rozā uzpūteni

deg karmīnsārts

varētu domāt – skursteņslauķis

beidz klepu kvēpot

še pļauka no mīlestības trauka

Zaiga Lāce


Vuškys varbyuteiba

Ja es byutu vuška,

voi es arī grybātu leluokū aizgoldu i krana iudini?

Celtīs vālai i volkuotīs vīna pa pyuni?

Izasmiereit zaļa, lai nabyutu bolta?

Vaicuojumu symts,

Bet par vušku vēl ir juopīdzymst.

Karīna Setinsone


***

smalkjūtīgi pirksti

soļo pa stīgām

augšup pie griestiem

nonāk līdz bezgalībai

ar pareizi noskaņotu bezdelīgu

pirksti ceļo pa dziļlejas ribām

līdz sasniedz evakuācijas stigu

sievietes ģitāras stīgu

Pēteris Folkmanis


Caur rasenēm

yoni dentata

ierāva šī laikmeta

seju ar joni

kāzas nosvinētas

pasauļu gali jau ar galiem

kam ir šie ziedi

kam pulkstenis

ar kukaini vēderā

Linda Mozumača


Dzejniece

Varbūt neprotu dzejot

Un viss, ko saku, ir maldi,

Vītušas domas un

Tukši smaidi.

Gājējs novīpsnā klusi,

Sastindzis smieklos.

Auksts klusums un aklas dusmas

Dubļos, iemītas peļķēs.

Viens gaismas stars,

Laternas stabs,

Vientuļa ēna aiz mana loga

Zīmē savādus sapņus.

Atģidos no ziemas,

Lietus šķērē rūtis;

Pēdējās lauskas no manis

Sašķīst stiklā.

Pēdējie vārdi izgaisa naktī,

Atstājot gaismu no manis

Krītošas zvaigznes staros.

Pēteris Folkmanis


***

sarunājos ar

baložu pēdām cementā

vēl nav uzlikta nākamā rinda

ar pusmūža sieviešu rīta vaibstiem

diskogaismām zem plakstiņiem

tās vienmēr sasniedzamas

aizmirstiem dzejniekiem

krusts pāri un krusts galā

tā pieklājas man pie kājas

sarunājos tā lai velves dun

vēl nav uzlikts vēl viens dzejolis

aizkosts ar gurķi dateli pīlādzi

atkarībā no pēcgaršas

Meldra Gailāne


***

mana pasaule katru vakaru

sabirst sīkās drumslās

katru rītu no jauna

salieku to kā puzli

vēl viena diena zem smaidiņa zīmes

dzīvojama

vakarā var noņemt

pielīmēto masku

un pakārt uz nagliņas

jaunai dienai

Ligija Purinaša


***

i kod dabasi sasagrīze

par 180 grādim

lykās – snīgs kreit augšpus

a puori teirumam

dzeda sātā

uobuli pleist

i bitis dzeļ

i ģitāra klusi purp

tei ir demagogeja tovā pasaulī?

stereotips, prototips, parosts cylvāka tips

zīma, klāvs, gūvs

a tam puori koč kas smuks

Dagnija Bramane


***

Latgalīts ir būrs, latgalīts ir muokslinīks.

Jis kotru dīnu dora vaira, kuo vyspuor var izdariet.

Obom rūkom i sirdi dūd, lai pītyktu vysim

Aporta teiruma smuorda, bazneicys zvona skanis,

Dzīsmys dzeipara villainys boltys i Dīva vuorda.

Pēteris Folkmanis


***

uzglezno

tevi sālīs kronētu

noplukušu sarkano paklāju

obelisku

visu ko atvērtas grāmatas 
2 lappuses

noklusē

uz stobra falliskā laikmeta norietā

klusina

vieglu dūmu restēm

šīs mājas gaismā

šī tempļa gaisā

otu uguns upēs

pa dziesmu kāpjot

atkal un atkal

nemainot audeklu

ar visu kas kopīgā

acī lasāmā sapnī

par tavu gleznošanu

uzglezno

Zaiga Lāce


Acs komunikaceja

Grybu Tev īšpļaut kreisajā 
acī.

Laiks skatētīs caur lobū,

bet Tev laikam nav dekodera.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+