“Latgalīts ir būrs” 0
ALA ir vide radošā gara iedrošināšanai un spicēšanai. Tās izveide iecerēta, lai iepazīstinātu Latvijas kultūrtelpu ar talantīgiem topošajiem literātiem Austrumlatvijā, radošā un izzinošā gaisotnē sniedzot viņiem Latvijā un Latgalē populāru rakstnieku un pazīstamu literatūrzinātnieku meistarklases, rosinot diskusijas, piedāvājot lekcijas un seminārus,” raksta Maija Burima ievadā pirmajam ALA dzejnieku kopkrājumam, kas gaida iznākšanas brīdi apgādā “Mansards”. Pirmajā gadā ALA nodarbības apmeklēja 15 topošie rakstnieki no Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Preiļiem, Bērzgales, Vārkavas, Maļinovas, Maltas. Viņu vecums – no 16 līdz 40 gadiem. Kopkrājuma dalībnieki sijāti ar vissmalkāko kvalitātes sietu. Tādējādi dzejas izlase piedāvā gan jaunus vārdus, gan svaigas domas un izteiksmi – tieši no Latgales. Baudiet!
Karīna Setinsone
***
Āzim uz ragiem spītība tup.
Ragi kuplojas žagaru ērkulī.
Katram savs Pinokio deguns.
Āzis badās ar spītību.
Neāzējies.
Ietiepība nav kauns.
Meldra Gailāne
***
viņa staigāja pa naža asmeni
nospriegotie pavedieni
strinkšķēdami trūka
viņas aiziešanu pavadīja
klusa melodija
viņa pamodās jaunā pasaulē
kur visām lellēm bija nenogriezti mati
un tās smaidīja tik rāmi
nenotraipītās kleitās sēžot
uz viņas gultas malas
Jana Skrivļa-Čevere
***
Augusta kreitūšuos zvaigznis
Sašveikoj dabasu byudus.
Laimeigam cylvākam navajag
Mozūs Vysuma klaidu.
Laimeigim cylvākim navajag
Meklēt storp sirdim tyltu –
Tev munā tyvumā labi,
Maņ tovā ozutē syltai.
Jana Skrivļa-Čevere
***
Viejš atjēme škeisteibu
uobeļneicai –
boltom zīdlopu osorom
pībyra pogolms.
Ļauds nasaprūt,
ļauds tikai savteigi
leiksmoj –
rudinī pīleiks
uobeļu pylni
smogi zori.
Pēteris Folkmanis
Uz neatgriešanos
pārceļoties
izzūd
nauda
zābaks dūkstī
melnraksti
pelni svētnīcā
kuģi starp pasaulēm
Meldra Gailāne
***
lietus raudāja tavā vietā
manu mīļo meitenīt
autobusi skrēja pilsētas ielās
tavā pieturā nestāja neviens
maršruts pa kuru tu parasti brauc
šodien ir slēgts
manu mīļo meitenīt
noslauki lietus lāses no sejas
skaties – kastanis šodien
tieši tev vienai
adatainu bumbuli saujā sviež –
ķer! un tad vēl vienu – ķer!
divi brūngani ezīši sildās
tavās nosalušās plaukstās
manu mīļo meitenīt
Karīna Setinsone
***
čaukstošiem čukstiem nāc
bez paskaidrojumiem
pa jumtu galvām – bladāc!
ieveļas lavīnas sauja
ielavās dziļi skurstenī
pašā kvēlākajā vietā
uzpūš rozā uzpūteni
deg karmīnsārts
varētu domāt – skursteņslauķis
beidz klepu kvēpot
še pļauka no mīlestības trauka
Zaiga Lāce
Vuškys varbyuteiba
Ja es byutu vuška,
voi es arī grybātu leluokū aizgoldu i krana iudini?
Celtīs vālai i volkuotīs vīna pa pyuni?
Izasmiereit zaļa, lai nabyutu bolta?
Vaicuojumu symts,
Bet par vušku vēl ir juopīdzymst.
Karīna Setinsone
***
smalkjūtīgi pirksti
soļo pa stīgām
augšup pie griestiem
nonāk līdz bezgalībai
ar pareizi noskaņotu bezdelīgu
pirksti ceļo pa dziļlejas ribām
līdz sasniedz evakuācijas stigu
sievietes ģitāras stīgu
Pēteris Folkmanis
Caur rasenēm
yoni dentata
ierāva šī laikmeta
seju ar joni
kāzas nosvinētas
pasauļu gali jau ar galiem
kam ir šie ziedi
kam pulkstenis
ar kukaini vēderā
Linda Mozumača
Dzejniece
Varbūt neprotu dzejot
Un viss, ko saku, ir maldi,
Vītušas domas un
Tukši smaidi.
Gājējs novīpsnā klusi,
Sastindzis smieklos.
Auksts klusums un aklas dusmas
Dubļos, iemītas peļķēs.
Viens gaismas stars,
Laternas stabs,
Vientuļa ēna aiz mana loga
Zīmē savādus sapņus.
Atģidos no ziemas,
Lietus šķērē rūtis;
Pēdējās lauskas no manis
Sašķīst stiklā.
Pēdējie vārdi izgaisa naktī,
Atstājot gaismu no manis
Krītošas zvaigznes staros.
Pēteris Folkmanis
***
sarunājos ar
baložu pēdām cementā
vēl nav uzlikta nākamā rinda
ar pusmūža sieviešu rīta vaibstiem
diskogaismām zem plakstiņiem
tās vienmēr sasniedzamas
aizmirstiem dzejniekiem
krusts pāri un krusts galā
tā pieklājas man pie kājas
sarunājos tā lai velves dun
vēl nav uzlikts vēl viens dzejolis
aizkosts ar gurķi dateli pīlādzi
atkarībā no pēcgaršas
Meldra Gailāne
***
mana pasaule katru vakaru
sabirst sīkās drumslās
katru rītu no jauna
salieku to kā puzli
vēl viena diena zem smaidiņa zīmes
dzīvojama
vakarā var noņemt
pielīmēto masku
un pakārt uz nagliņas
jaunai dienai
Ligija Purinaša
***
i kod dabasi sasagrīze
par 180 grādim
lykās – snīgs kreit augšpus
a puori teirumam
dzeda sātā
uobuli pleist
i bitis dzeļ
i ģitāra klusi purp
tei ir demagogeja tovā pasaulī?
stereotips, prototips, parosts cylvāka tips
zīma, klāvs, gūvs
a tam puori koč kas smuks
Dagnija Bramane
***
Latgalīts ir būrs, latgalīts ir muokslinīks.
Jis kotru dīnu dora vaira, kuo vyspuor var izdariet.
Obom rūkom i sirdi dūd, lai pītyktu vysim
Aporta teiruma smuorda, bazneicys zvona skanis,
Dzīsmys dzeipara villainys boltys i Dīva vuorda.
Pēteris Folkmanis
***
uzglezno
tevi sālīs kronētu
noplukušu sarkano paklāju
obelisku
visu ko atvērtas grāmatas 2 lappuses
noklusē
uz stobra falliskā laikmeta norietā
klusina
vieglu dūmu restēm
šīs mājas gaismā
šī tempļa gaisā
otu uguns upēs
pa dziesmu kāpjot
atkal un atkal
nemainot audeklu
ar visu kas kopīgā
acī lasāmā sapnī
par tavu gleznošanu
uzglezno
Zaiga Lāce
Acs komunikaceja
Grybu Tev īšpļaut kreisajā acī.
Laiks skatētīs caur lobū,
bet Tev laikam nav dekodera.
