Gata Šļūkas zīmējums

Latvietim kūpinājumi – kā gruzīnam malks laba vīna 0

Vairākiem “LA” lasītājiem vaicāju, vai Latvijai vajadzētu aizstāvēt tradicionālos kūpinājumus, kuros diemžēl ir paaugstināts benzpirēna līmenis (sk. rakstus 19. marta numurā “ES gatavo izņēmumu rumāņu grilētām desiņām” un “Vāc argumentus komisijas pārliecināšanai”).

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Marina Dovnaroviča, bijusī ārste: “Kūpinājumi ir delikatese, ko katru dienu neēd, bet tikai uz svētkiem. No tāda viedokļa nekas ļauns nenotiktu, ja Latvijai arī turpmāk ļautu nesamazināt benzpirēna līmeni. Var jau būt, ka regulā vēl var ko mainīt. Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem steigšus būtu jārīko izstādes ar šo kūpinājumu degustāciju Briseles ierēdņiem – lai izbaudītu, kā garšo Latvijas tradicionālie kūpinājumi un kā pēc pareizām Eiropas metodēm žāvētie. Domāju, ka ar alkšņu malciņu kūpināta gaļa labāk garšos visiem. Taču zemnieki un zvejnieki vienalga kūpinās gaļu un zivis pēc tradicionālajām metodēm un turpinās pārdot pat tad, ja tas būs nelikumīgi. Vai to varēs apkarot, ja netiek galā pat ar tā dēvētajām legālajām narkotikām jeb spaisiem? Benz­pirēns kūpinājumos ir tikai ļoti maza daļa no kancerogēnajām vielām, ar ko ikdienā saskaramies. Cilvēkus daudz vairāk ietekmē auto izplūdes gāzes, kaitīgās vielas ražošanā, smēķēšana, alkohols un daudz kas cits.”

Egons Georgs Feodorovs Rīgā: “Domāju, ka lielie gaļas ražotāji var mēģināt iekļauties EK prasītajās benzpirēna normās. Esmu lasījis, ka, zivis kūpinot tālāk no karstuma avota un ilgāk, benzpirēna daudzums samazinās. Ir jāeksperimentē arī ar kurināmo, piemēram, kas tās ir par rumāņu lietotajām kokskaidu granulām? Tur ir darbs tehnologiem. Galvenais, lai mūsu ražotājiem būtu stabils un prognozējams tirgus uz Rietumiem. Bet es nezinu, kā būs ar mazajiem mājražotājiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Inta Andersone, mājsaimniece: “Mēs ēdam par daudz trekni, sātīgi un lietojam par daudz sāls un cukura. Mana paaudze, kam bērnība pagāja kara un pēckara gados, bija ļoti stipra un varēja tā ēst, lai gan sekas tagad vecumā ir jūtamas. Bet mūsu mazbērni vairs tā nevar. Agrāk ar vēzi tik mazi bērni neslimoja. Un nav līdumu ciršanas laiki, kad bija jāēd žāvēta gaļa. Jaunieši tradicionālos kūpinājumus nemaz tā negrib. Varbūt nav nemaz tik slikti, ka Eiropa mūs piespiedīs ēst veselīgāk?”

Gunārs Grīnbergs, bijušais ceļinieks: “Vai nav zīmīgi, ka rumāņi panāca izņēmumu savai “miči” desai, jo tā ir lauksaimniecības komisāra Čološa dzimtene? Latvijai arī ir jāaizstāv mūsu tradicionālās kūpinājumu gatavošanas receptes. Smaržīgu šķiņķi ēd Rīgā un visos novados, bet sklandraušus tikai dažās Kurzemes vietās. Es personīgi tradicionāli žāvētu gaļu ēdu vismaz pāris reizes nedēļā – visbiežāk ar maizi un sīpolu, lai gan man ir jau 84 gadi. Atteikties no šīs maltītes man būtu kā gruzīnam atturēties no malciņa laba vīna.”

Mirdza Lejiņa Rīgā: “Mūsu ģimenē kūpinājumi garšo gan jauniem, gan veciem. Man ir stipras aizdomas, ka šī cīņa pret benz­pirēnu beigsies ar vietējo ražotāju izspiešanu no tirgus – līdzīgi, kā bija ar vietējo cukuru. Bet jācenšas, lai Latvijas kūpinājumiem benzpirēna būtu iespējami mazāk – mūsu visu veselības labad.”

Uzziņa


* Benzpirēna kaitīgumu pirmo reizi atklāja Londonas Sv. Bartolomeja hospitāļa ķirurgs P. Pots 1775. gadā. Viņš novēroja, ka skursteņslauķi bieži slimo ar ļaundabīgiem audzējiem. Pārtikā benzpirēns nonāk, kūpinot, karsējot, grilējot un termiski apstrādājot pārtikas produktus, vairākkārt izmantojot jau sildītu eļļu, kā arī no vides piesārņojuma. Tomēr neliela tā koncentrācija pārtikas produktos nepadara tos kancerogēnus, jo gremošanas traktam ir pašaizsardzības sistēma.