“Latišskij sobačij jazik” – viedoklis vai zaimošana? 0
Nacionālā apvienība vēlas ieviest sodus par valsts valodas publisku zaimošanu, bet oponenti norāda, ka tas neesot juridiski nosakāms.
Kā jau bija sagaidāms, NA Saeimas deputātu ierosinājums Krimināllikumā pielīdzināt valsts valodas zaimošanu citu valsts simbolu (karoga, himnas, ģerboņa) zaimošanai interneta sociālajos tīklos izraisījis liberāli noskaņotu cilvēku ķiķināšanu un ironiju, kam labprāt pievienojušies arī atsevišķi valdošās koalīcijas politiķi. “Nošaujot uz vietas vai tikai izraujot mēli?” par NA aktivitātēm uzjautrinās deputāts Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) un piebilst, ka “NA rīdzinieki K. Ulmaņa tradīcijās varēs apgalvot, ka ventiņi, nerunājot jau par latgaļiem, zaimo valsts valodu”. Loskutovs un citi komentētāji ironizē, ka tagad par kriminālu pārkāpumu varētu kļūt arī žargonvārdu lietošana, izloksne, akcents vai gramatikas kļūdas.
“Viens no efektīvākajiem veidiem, kā iznīdēt nepatīkamu ideju, ir jau pirmsākumos novest to līdz absurdam, ko pašlaik publiskajā telpā dara liberāli un kosmopolītiski noskaņoti ļaudis,” spriež ierosinājuma autors Raivis Dzintars.
Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē viņš iztaujāja Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles daļas vadītāju Antonu Kursīti un Tieslietu ministrijas pārstāvjus par to, vai valsts valoda pēc būtības ir uzskatāma par valsts simbolu, uz ko saņēma apstiprinošas atbildes.
Iecere šādiem grozījumiem nacionāļiem radusies jau drīz pēc divvalodības referenduma, kad internetā parādījis videoklips, kur Dublinā rindā pie vēlēšanu iecirkņa kāds krieviski runājošs vīrietis sākumā nicīgi izlamā latviešu sievieti, bet vēlāk skandē saukli “suņu valoda”. Atšķirībā no līdzīga gadījuma, kad kāds jaunietis tika nofilmēts dedzinām Latvijas karodziņu un pret viņu ierosināta lieta, Īrijas rupeklis palicis nesodīts. Uz lūgumu novērtēt, vai nofilmēta izrunāšanās nav valodas zaimošana, A. Loskutovs atbild: “Tā ir nepieņemama, nesmuka un neglīta uzvedība, bet tā ir tikai attieksmes paušana, kas nepārkāpj likumu. Ņemsim piemēru ar karogu – ja to saplēš, dedzina vai mīda kājām, tā ir krimināli sodāma zaimošana, bet, ja karogu nosauc par lupatu, tad tā ir tikai neglīta viedokļa paušana.” Viņaprāt, pirms šādu grozījumu tapšanas nepieciešama nopietna juristu diskusija par to, kas ir zaimošana. Turklāt tik jūtīgu jautājumu noteikti nevajadzētu kustināt tagad, kad tuvojas pašvaldību vēlēšanas.
Dzintars uzskata, ka tieši priekšvēlēšanu laiks ir īstais brīdis, kad partijām savu vēlētāju priekšā atklāti jāparāda, kādas vērtības tās aizstāv. Viņš gan atzina, ka robeža, kur sākas zaimošana, ne vienmēr ir vienkārši novelkama, bet uzsvēra, ka nevienu netiek plānots sodīt par gramatikas kļūdām vai izloksni, bet gan par apzinātu valodas noniecināšanu.
Krimināllikuma 93. pants nosaka, ka par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. NA tuvākajās nedēļās sagatavošot grozījumus, kas ierosinās līdzīgu sodu noteikt arī par valsts valodas zaimošanu.
Tāpat nacionāļi gatavo ierosinājumu noteikt atbildību arī par totalitārā režīma slavināšanu, kā arī papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar atbildību par neatļautas simbolikas publisku demonstrēšanu vai lietošanu, proti, par bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu, himnu vai simbolikas publisku demonstrēšanu vai lietošanu.
