Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. maijs, 2014
Drukāt

Bēgšana nav patriotisma trūkums
. Saruna ar Ainaru Latkovski (5)

Foto - Ģirts ZvirbulisFoto - Ģirts Zvirbulis

Aprīlī veiktā portāla “Delfi” un pētījumu centra SKDS aptauja uzrāda – vairāk nekā puse (55,4%) respondentu ir pārliecināti, ka militāru draudu gadījumā paliktu Latvijā. Vēl 26,4% nezina, kā rīkotos, bet 18,2% iedzīvotāju, galvenokārt jaunieši, pamestu valsti. Par ko liecina šāds rezultāts? To jautāju Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim.

– Kā vērtējat faktu, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs militāra konflikta gadījumā gatavs pamest valsti? 


– Nevajag uz to skatīties kā uz patriotisma trūkumu tajos cilvēkos, kas izteikuši gatavību aizbraukt. Drīzāk tas ir skaidrs paziņojums, ka mēs netaisāmies dzīvot zem krievu okupācijas. Latvijas iedzīvotājiem svaigā atmiņā ir notikumi pēc Otrā pasaules kara, un varbūt kāds saskata piemēru ar tā laika bēgļiem. Tāpat nevajadzētu šeit celt kādu histēriju. Tā ir tikai viena piektā daļa! Vairākums ir gatavi palikt Latvijā!

– Somu tautības rakstnieks Juka Rislaki gan par šiem cipariem bija nepatīkami pārsteigts un vēstulē “Latvijas Avīzes” lasītājiem stāstīja, ka Somijā šāda bēgšana nebūtu iedomājama. Ka tur vismaz 75% jauniešu gatavi ne vien palikt, bet aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās. Kas būtu jādara, lai arī Latvijā vairāk cilvēku būtu gatavi palikt un aizstāvēt savu valsti?


– Cilvēkiem nepieciešama pārliecība, ka valsts spēs aizstāvēties pret uzbrukumu. Krievijas propaganda šo pārliecību cenšas graut visiem līdzekļiem, piemēram, izplatot melus par to, ka NATO līguma 5. pants nedarbojas. Tas strādā kopš 1949. gada un nevienai NATO valstij neviens nav mēģinājis uzbrukt pat laikos, kad PSRS bija spēcīga. Diemžēl, neskatoties uz šiem faktiem, ne vien parasti iedzīvotāji, bet arī daudzi Latvijas un Rietumu žurnālisti uzķeras un tiražē tālāk šo Krievijas propagandu. Sabiedrība tiek iebiedēta, un nav brīnums, ka daudzi gatavi doties prom.

– Kā mazināt šīs iebiedēšanas ietekmi?


– Politiķiem, medijiem un dažādiem viedokļu līderiem vajadzētu visiem spēkiem skaidrot, ka esam spēcīgākās militārās alianses partneri. Nu nevar vilkt paralēles starp Ukrainu, kas faktiski atrodas tā sauktajā pelēkajā zonā, un Latviju, kas ir NATO, eirozonas un ES dalībvalsts. Starp citu, NATO iznīcinātāji, kas sargā mūsu debesis, ASV vienība, kas dislocēta Latvijā, NATO partneru karakuģi Kurzemes piekrastē – tie visi ir ne vien politisks signāls Krievijai, bet arī skaidrs žests Latvijas sabiedrībai, ka partneri ir ar mums. Tiekoties ar cilvēkiem, jūtu, ka viņi NATO partneru klātbūtni ļoti pozitīvi novērtē, tas viņos stiprina drošības sajūtu un mazina baiļu ietekmi.

– Pieņemsim, ka izdodas mazināt bailes un vairākums civilistu ir gatavi militāra konflikta gadījumā palikt Latvijā, bet kāda no tā jēga, ja viņi nav militāri apmācīti? Vai jums ir plāns, kā izmantot šos cilvēkus valsts aizsardzībā? Piemēram, Sudānas valdības genocīds pret Dienvidsudānas ciltīm starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā nonāca tikai tad, kad kāds brīvprātīgais iemācīja cilšu pārstāvjiem fotografēt, publicēt internetā bildes un ziņas par upuriem un armijas vardarbību. Taču šādai “pilsoniskajai aizsardzībai” jābūt koordinētai un tam nepieciešams plāns.


– Mums ir un jau sen pirms Ukrainas notikumiem ir bijuši plāni visdažādākajiem apdraudējumiem, bet par to diemžēl nevaram runāt. Tikai pēc “WikiLeaks” skandāla publiski izskanēja, ka pastāv reāls NATO plāns Polijas un Baltijas valstu aizsardzībai, bet sīkāk par to stāstīt nedrīkst. Pašlaik Ekonomikas ministrijā top Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, kas paredz, kā konflikta gadījumā mobilizēt ekonomiku, lai nerastos problēmas ar pārtikas apgādi un citām nepieciešamības lietām. Diemžēl šis jautājums velkas jau gadiem. Taču tāda plāna, kā iesaistīt civilpersonas ienaidnieka atvairīšanā, gan mums nav, un šaubos, vai tas būtu vajadzīgs. Ja mēs tagad sāktu izplatīt pamācības, kā rīkoties kara gadījumā, tad baidos, ka tas radītu tikai lieku paniku un masu psihozi, kas būtu izdevīgi Krievijai, nevis mums. Par laimi, mums jau ir gana daudz profesionālu žurnālistu, kas konflikta gadījumā parūpēsies, lai pasaule uzzina taisnību par šeit notiekošo.

– Ja reiz runājam par informatīvo karu. Vai bruņotajos spēkos nevajadzētu īpašu informācijas vienību. Proti, vēsturniekus, komentētājus, interneta blogerus, analītiķus, kas dotu pretsparu Krievijas propagandas meliem? 


– Mums jau pirms diviem gadiem valdība piešķīra papildu resursus Drošības policijai interneta vides uzraudzīšanai un monitoringam. Un DP vadība mums komisijā ziņojusi, ka tas ir atmaksājies. Kas attiecas uz jūsu jautājumu – mums bruņotajos spēkos jau ir vienības, kas ir labi apmācītas, tostarp arī psiholoģiskā kara vešanā.

– Atgriežoties pie sākuma tēmas par prombraucējiem. Vai jums ir plāns arī par to, kā konflikta gadījumā palīdzēt civilajiem emigrēt no apdraudētajām teritorijām?


– Atkārtošu, ka mums ir plāni ļoti daudzām apdraudējumu situācijām un mēs saņemam ļoti izsmeļošu, ierobežotas pieejamības informāciju no saviem partneriem. Mūsu bruņotie spēki un zemessardze ir gatavi ļoti operatīvi tikt galā ar teroristiem, lai nevienam Latvijas iedzīvotājam nebūtu nepieciešamība doties bēgļa gaitās!

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Jūs, Latkovski, še nemaz ij necentieties gudri irst, jo esat tikai prasts zovjetu laikā izmācījies propagandas vaukšķis. Jums Juka Rislaki pie visa vainīgs? Dzīve rāda ko citu! No jūsu varas apdraudējuma pat miera laikā teju visa jaunatne ir aizbēgusi uz ārzemēm, pat skolas un pirmskolas bērni tiek masveidā izvesti no valsts, un tie nu ir norakstīti no nācijas skaita, nogriezts rieciens pie klaipa vairs nav pieskaitāms. Jums paliek pusizkurtējušas večukiņas, kuras nevar pabēgt, jo jūsu varai tauta neuzticas. Ak tad jums topot “Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, kas paredz, kā konflikta gadījumā mobilizēt ekonomiku”??? Bet vai jums, puskoka lēcēji, ir jel vismaz kaut kādas pustrakā iedomas, kur nu vēl mobilizācijas plāns parastam MIERA laikam, lai tagad, šeit un tūlīt, miera, kur nu vēl nemieru laikā, tauta no jums nebēgtu kā no asinssūcējiem nešķīsteņiem? Tiklīdz te kaut kas sašķiebsies, pirmie pāri robežai būsiet tieši jūs, saeimas fekāla stūmēji. Jums būs pie kā laisties, jo jūsu uzkrājumi un izzagumi diez vai atrodas šajā nožēlojamajā bufernomalē. Ā, es laikam alojos, tas jums laikam arī ir starp tiem pašiem visaizslepenotākajiem plāniem, ar kuriem te vicināties? Nemaz nerunājot par to, ka jums nav ne sajēgas, ne nojausmas par to, kā naidā pret jums organizējas jūsu nelojālais un vēl jūsu pašu darbībām uzbarotais nelojālais balasts.

  2. šī raksta mēŗķis Atbildēt

    Šī raksta mērķis ir demoralizēt latviešus. Tāds pat mērķis ir Kremlim — Ukrainā, Baltijas valstīs, Gruzijā, un citur.

  3. “Kā iesaistīt civilpersonas ienaidnieka atvairīšanā mums tāda plāna nav un šaubos, vai tas būtu vajadzīgs”, ar šo teicienu Latkovskis sevi pasniedzis kā diletantu. Skumjākais, ka viņš te nezina ko darīt un nedara nekā. Bet tieši cīņa par cilvēku prātiem ir tagadējās Krievijas militarās doktrīnas pamatā. Latkovskis nedarīs nekā, jo viņš to vienkārši nesaprot!

  4. Savu nekompetenci un paviršību parasti sedz ar pašpārliecinātu muldēšanu. Bet piestrādāt pie valsts aizsardības uzlabošanu nav tas pats kas ar SC līderiem ieraut šampi . Jaunatnes patriotiskā audzināšana atstāta galīgā novārtā pat skolās, nemaz jau nerunājot par jaunatnes organizācijām. Patriotismu jau neaudzina iesaistot jaunsargos, jo to tāpat izmantos arī valsts ienaidnieki. Kam jūs vispār esiet valadzīgs Saeimā?

  5. Domāju, ka A.Latkovskis ir pārāk pašpārliecināts – sak, mums ir plāns visiem dzīves gadījumiem un labāk liecieties mierā. Ir Somija un Šveice, kurām nav pats lielākais militārais apdraudējums – bet ikviens civiliedzīvotājs tomēr tiek apmācīts tādā vai citā veidā aizstāvēt savu valsti vai palīdzēt civiliedzīvotājiem vai tml. Protams, ja nopietnas apmācības vietā ir tikai kaut kādi avīzē iedrukāti padomi, teiksim, kodoluzbrukuma apstākļos ņemt baltu palagu un doties kapu virzienā, tad no šādiem padomiem ir vairāk panikas nekā labuma. Cilvēkiem ir vajadzīgas nevis fiksētas instrukcijas, bet – konkrētas prasmes, kā rīkoties militāru draudu gadījumā.

Draugiem Facebook Twitter Google+