Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. jūnijs, 2016
Drukāt

Latkovskis: “Ir latvieši, kas diemžēl pat īsti latviski nemāk…” (8)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Tā sauktā “atvērtā latvietība” vai iespēja viegli mainīt tautību nav pareizais ceļš, jo ideja nākusi no augšas, maz apspriesta un satraukusi sabiedrību, uzskata Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs, Nacionālās apvienības deputāts ILMĀRS LATKOVSKIS. Sarunā arī par to, kāpēc Latvijas politiķi bieži vairāk lūko pēc dažādām “dāvaniņām”, bet nozīmīgi lēmumi kavējas gadu desmitiem? Un vai Nacionālā apvienība maina savus akcentus?

– “LA” lasītājus bija pārsteidzis “Vienotības” deputāta Andreja Judina priekšlikums par to, ka cilvēki, kas vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgi dzīvojuši Latvijā, prot latviešu valodu un jūtas piederīgi latviešu kultūrai, turpmāk drīkstētu Iedzīvotāju reģistrā mainīt savu tautību un kļūt par latviešiem. Vai ir pamats satraukumam?

– Tas nav pareizais ceļš tieši tāpēc, ka ideja nāk no augšas, un sabiedrība par to satraucas. Tā tomēr ir pamatīga paradigmas maiņa, un bez sabiedrības diskusijām to nevajadzētu ieviest. Taču varbūt diskusijā izrādās, ka sabiedrības vairākumam tiešām svarīgāka ir pilsonība, valodas zināšana, piederība Latvijas kultūrai, nevis asinsradniecība. Jo ir latvieši, kas diemžēl pat īsti latviski nemāk. Manuprāt, būtiskākais iebildums, ka tas notiek tik sasteigti – kā pērkons no skaidrām debesīm. Taču mūsu komisija ir rosinājusi citu priekšlikumu, ka tautību varēs mainīt tie, kuriem ir latviskas saknes, piemēram, viens no vecākiem ir bijis latvietis.


– Kāpēc rodas sajūta, ka saliedētības politikā visu laiku dominē virziens, kas meklē iespēju sarūpēt kādas nelielas “dāvaniņas”? Piemēram, tagad atkal Saeimas dienas kārtībā atgriezies jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem.

– Saliedētību vislabāk veicina sadarbība un kopīgs pārdzīvojums, kur neskan politiskie saukļi. Tas var būt sports, kultūra vai kas cits – vienkārši kopīga darbība kopīgiem mērķiem. Šādu projektu pietrūkst. Domāju, ka labs paraugs ir jaunsardze. Protams, nevar krist eiforijā, ka tur viss ies kā smērēts. Pētījumi uzrāda daļas krievu vecāku piesardzību, ka viņu bērni darbojas šādā organizācijā, bet tās jau ir dziļākas problēmas.

Ja runā par pareizticīgo Ziemassvētkiem, jā, tas ir tāds mūžīgais jautājums. Šobrīd tas varbūt ir tuvāk panākumam, nekā bija iepriekš. Manā uztverē, šādas svinamas dienas ieviešana Latvijas sabiedrību nevienos, jo īpaši ņemot vērā, ka Ziemassvētki šajā gadījumā tiek skatīti nevis kā reliģiski konfesionāli svētki, bet gan kā sekulāra tradīcija. Nosakot divus valstiskus Ziemassvētkus, valsts tikai vēl vairāk nošķirs Latvijas iedzīvotājus.

– Varbūt var izmantot pātagas un burkāna metodi – Saeima pieņem lēmumu par pareizticīgo Ziemassvētkiem, bet tas ietu kopā ar lēmumu par krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām valsts valodā?

– Tā jau būtu tirgošanās… Nē.

– Ko tad? Atstāt visu, kā ir? Vai integrācija vispār var notikt, ja Latvijā ir sadalīta skolu sistēma?

– Mūs sadala mediji un skolas. Sašķeltība ir komplicēta problēma. Taču risinājumi nav vienkārši, jo krievvalodīgo skolu pāreja uz mācībām valsts valodā izraisa konsekvences, kuras arī uzreiz jāņem vērā. Tas ir jautājums par skolotājiem. Es nevaru iedomāties, ka mācību valoda mainās, bet mācībspēks paliek tas pats, kas līdz šim. No latviešu vecākiem es esmu dzirdējis, ka viņi nevēlētos, lai viņu bērni mācās vienā klasē ar krievu bērniem. Visi šie jautājumi ir jāapsver.


Visu interviju ar Ilmāru Latkovski lasiet 21. jūnija “Latvijas Avīzē” un laikraksta e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Valsts ir pieļāvusi lielu kļūdu, pārkāpjot Satversmes 99.pantu par valsts un baznīcas šķirtību – nosakot brīvdienas judo/kristietības svētku dienās. Tagad (pēc precedenta tiesībām) to prasa arī pareizticīgo baznīca un varam sagaidīt, ka tāpat rīkosies muslimi, budisti un neskaitāmu citu reliģiju pārstāvji.
    Izeja ir gaužām vienkārša – likumā par svētku dienām jāizņem ārā visi reliģiski motivētie datumi, atstājot šo jautājumu regulējumam Darba likumā (attiecīgo brīvdienu skaitu jebkurš darbinieks ņem jebkuros datumos, vienojoties ar darba devēju un neatklājot motivāciju). Valsts nosaka tikai valsts svētkus, kas saistīti ar valstiskuma dibināšanu, atjaunošanu utml. Reliģiskie jāatstāj privātā kompetencē, kur nevienam nav tiesību ne tikai iejaukties, bet pat interesēties. Respektēsim beidzot paši savu Satversmi!

  2. Latkovski, nu pilnīgi tukša muldēsana.

  3. Daļa latviešu patiesībā ir lieli divkoši, negrib, ka pastāv krievu skolas, bet tajā pašā laikā negrib, ka viņu bērni mācītos kopā vienā klasē ar krievu bērniem …

    • Nekādas divkosības te nav, kamēr krievu ģimenēs audzina bērnus Kremļa propagandas gaismā – nelojālus Latvijai un latviešiem.

  4. Pārtapšanu par latvieti diezin vai pat var uzskatīt par “dāvaniņu”, jo krievvalodīgie to nemaz nevēlas. Tie, kuri uzauguši latviešu vidē un jūtas kā latvieši, izvēlas pasē tautību nenorādīt vispār, un sadzīvē faktiski tautībai kā tādai nozīmes nav vispār nekādas. Ja cilvēks brīvi runā latviski, viņam nav nekādu problēmu iekļauties latviešu sabiedrībā. Tāpēc uzskatu šo Judina k-ga iniciatīvu par lieku. Bet, ja to pieņems, tad nekāda “skāde” no tā neradīsies, jo domāju, ka visā Latvijā būs tikai daži gadījumi, kad kāds oficiāli vēlēsies mainīt tautību. Par pareizticīgo ZS: Ja to nenosaka kā brīvdienu, bet tikai kā kalendārā atzīmējamu dienu, nekāds ļaunums no tā nebūs. Nekādu sašķeltību – lielāku nekā tā ir patreiz – šis solis neradīs. To tiešām varētu uzskatīt par nelielu dāvaniņu. Tiešām nelielu, jo starp krieviem reliģiozu cilvēku ir apmēram tikpat, cik starp latviešiem – neliels procents.

  5. Kāpēc Lietuvai nav šādu problēmu? Tāpēc ka lietuviešiem nebija ss leģiona ,tāpēc ka no 1945g.- 1953g.
    visa Lietuvas teritorija bija pārklāta ar pazemes bunkuriem,kuros uzturējās bruņoti meža brāļi kurus atbalstīja visa lietuviešu tauta.Pa dienu Lietuvā valdīja okupanti ,pa nakti meža brāļi.Tikai 1953.g. nodevības dēļ ar ķīmisku granātu tika apdullināts un gūstā saņemts meža brāļu vadonis ģenerālis Jonas Žemaitis,aizvests uz Maskavu kur to pratināja ,faktiski ar kuru tērzēja pats Berija ,kas viņam piedāvāja Lietuvas valsts prezidenta amatu un apsolīja likvidēt kolhozus. Pēc neilga laika abus Maskavā nošāva,

  6. sen bija laiks, ka diagnozi – latvietis- drīkst uzstādīt tikai sertificēts dakteris. Nejaukt ar PhD, jo tad jau arī Muktupāvels vai vīķe varēs pateikt , kas ir latvietis. A krievam var ļaut svinēt ko tas grib, ja viņš atsakās no kirilicas ķeburiem

  7. Godmanis, Vīķe-Freiberga, Kalvītis, Dombrovskis.
    . . . . . . . . . .
    Kāpēc visās valsts skolās vēl arvien netiek lietota valsts valoda?

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+