×
Mobilā versija
Brīdinājums -5.0°C
Eleonora, Ariadne
Trešdiena, 21. februāris, 2018
27. janvāris, 2018
Drukāt

Latkovskis: NATO nostiprinoties Latvijā, specdienesti arvien biežāk mēģinās iegūt informāciju (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Ainars Latkovskis

NATO sabiedrotajiem nostiprinoties Baltijā, ārvalstu specdienesti Latvijā arvien biežāk mēģinās iegūt izlūkošanas informāciju, ieskaitot vietējo iedzīvotāju vervēšanu, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Komentējot DP šonedēļ paziņoto, ka tā aizturējusi Latvijas pilsoni par spiegošanu kādas ārvalsts labā, Latkovskis norādīja, ka ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) bloka esošu valstu specdienesti arvien biežāk mēģinās iegūt informāciju Latvijā, ņemot vērā, ka NATO drošības nolūkos nostiprina savus spēkus Baltijā.

Viens no izlūkošanas veidiem ir darboties ne tikai zem diplomātiskā piesega, bet arī vervēt Latvijas iedzīvotājus, un šādi vervēšanas mēģinājumi būs arvien vairāk, norādīja deputāts.

“Atgādināšu, ka pēc NATO valstu lēmuma, ņemot vērā Krievijas organizēto agresiju Ukrainā, Latvijā ir dislocēts lielākais NATO kontingents starp Baltijas valstīm un Poliju. Ādažu bāzes paplašināšanās, militārā transporta loģistikas ceļi jeb tā dēvētā militārā Šengena ir piemēri, kas noteikti interesē ārpus ES un NATO bloka esošu valstu specdienestus. Noteikti prognozējama daudz lielāka interese par Nacionālo bruņoto spēku un NATO izvietojumiem un dislocēto personālu,” norādīja Latkovskis.

Politiķis neesot informēts, kuras valsts labā DP nesen aizturētais Latvijas pilsonis spiegojis un kādu informāciju vācis, taču viņš atsaucās uz DP publiskajos pārskatos minēto, ka nozīmīgāko apdraudējumu un izaicinājumus pretizlūkošanas jomā Latvijā radījuši Krievijas specdienesti. Līdztekus Krievijas specdienestiem Latvijā turpinājuši darbību arī citu valstu specdienesti.

Lai arī Igaunijā ar lielāku regularitāti nekā Latvijā aizturētas personas par spiegošanu Krievijas labā Latkovskis norādīja, ka nav pamata kritizēt Latvijas drošības iestādes par nespēju novērst izlūkošanas draudus. “Protams, ir žēl, ka Igaunijā spiegi spējuši darboties pat pašu specdienestu vidū, taču ir apsveicami, ka Latvijas DP ir spējusi personas aizturēt par šo noziegumu, tāpēc Latvijas specdienestiem svarīgi ir neatslābt,” piebilda komisijas vadītājs.

Jau ziņots, ka DP ir aizturējusi un tiesa apcietinājusi kādu Latvijas pilsoni, kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu kādas ārvalsts labā.

Pagājušā gada 19.decembrī DP sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par spiegošanu, proti, par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam.

Kriminālprocesā 19.decembrī DP veica aizturēšanu un kratīšanas vairākos objektos.

Šajā lietā Latvijas pilsonim piemērots aizdomās turētā statuss par spiegošanu un pēc Krimināllikuma panta par šaujamieroča vai munīcijas nelikumīgu apriti.

Aizdomās turētajam kā drošības līdzekli tiesa ir piemērojusi apcietinājumu.

DP praksē jau agrāk bijušas krimināllietas, kas sāktas par spiegošanu. 2016.gada nogalē kļuva zināms, ka par spiegošanu Krievijas labā aizturēts AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ceļu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs. Šobrīd lieta iztiesāšanas stadijā atrodas Jelgavas tiesā un vēl nesen Krasnopjorovs atbrīvots no apcietinājuma, taču viņam piemērots cits drošības līdzeklis. Krasnopjorovs pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā.

2015.gada gada vasarā tika aizturēti divi Krievijas pilsoņi, kuri nelikumīgi iekļuva Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē, kurā mitinājās arī sabiedroto valstu karavīri. Aizturēšanas brīdī pie Krievijas pilsoņiem tika atrastas skrejlapas angļu valodā. Abus vīriešus DP sākotnēji vainoja par spiegošanu un par mēģinājumu veikt teroristiskas darbības, taču vēlāk viņu veiktās darbības tika pārkvalificētas par huligānismu. Pirmās instances tiesa abiem vīriešiem piemēroja trīs mēnešu un 27 dienu ilgu brīvības atņemšanu. Tas ir laiks, ko viņi iepriekš pavadīja apcietinājumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+