“Latraps” pacietīgi audzē aldaru un maiznieku uzticības kredītu 0
Alus ir komplicēts dzēriens; tā sastāvā ir vairāk nekā 400 dažādu savienojumu, no kuriem liela daļa ir tieši no iesala, tāpēc iesalam alus kvalitātē ir būtiska nozīme.
Jau ceturto pilno sezonu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” iesalnīca Staļģenē pārstrādā Latvijā audzētos miežus Latvijas iesalā. 2013. gada nogalē iesalnīca sāka darbu izmēģinājuma režīmā, kas iezīmēja jaunu sākumu – Latvijā tika sākta iesala ražošana. Tik lielos apjomos iesals Latvijā nav ražots vairāk nekā 20 gadu. Iesalam nepieciešamo graudu audzēšanu kooperatīva biedri sāka jau 2012. gadā.
Kopējā iesalnīcas jauda ir ap 3000 tonnu iesala gadā. Projekts izstrādāts tā, ka nepieciešamības gadījumā iespējams izbūvēt vēl divas diedzētavas un dubultot ražošanas jaudu. Iesalnīcas mērķis ir nodrošināt visas Latvijas alus darītavas ar kvalitatīvu iesalu, kā arī paplašināties un pārdot iesalu Baltijas tirgū. Četru gadu laikā, pacietīgi pelnot mūsu aldaru un maiznieku uzticību kā godīgi un uzticami partneri, LATRAPA iesalnīca ir palielinājusi ražošanas noslodzi un realizāciju par 68%. Tāpēc strauji tuvojas tas brīdis, kad izskatām nepieciešamību īstenot projekta otro kārtu.
Iesalnīcā pamatā tiek gatavots gaišais iesals, kas ir kā bāze visu veidu alus ražošanai, tiek ražoti arī citi – Vīnes, Minhenes, Karameles tipa un rudzu gaišo iesals. Tuvākajā nākotnē patērētājiem tiks piedāvāts arī Pale ale iesals, kas gatavots tieši eilu nevis lager tipa alus brūvēšanai.
Iesala ražošana
Iesala ražošanas pamatprincipi gan Latvijā, gan pasaulē ir vienādi: miežu graudus mērcē, lai grauds “atdzīvojas” un sāk dīgt. Otrs, garākais un laikietilpīgākais solis ir diedzēšana, kuras laikā grauda endosperma modificējas, respektīvi, ciete sāk sadalīties vienkāršos cukuros, grauda struktūra kļūst irdena un saldena, uzkrājas fermenti, kas tālāk ir svarīgi alus ražošanas procesā. Pēdējais posms līdz gatavam iesalam ir kaltēšana. Tās mērķis ir apturēt dīgšanas procesu, samazināt grauda mitrumu līdz 5%, lai to varētu ilgstoši uzglabāt un veidot iesalam raksturīgo garšu, krāsu un aromātu. Noder atcerēties, ka, lai arī iesala ražošanas pamatprincipi ir visiem zināmi, tomēr katrs iesala meistars pieliek savu roku, zināšanas un pieredzi, lai radītu sev raksturīgu iesalu. Taču ar to vien nepietiek – 95% no veiksmes stāsta veidojas selekcionāru un zemnieku rokās, izglītotu un zinošu agronomu uzraudzībā. No laba materiāla sanāk labs iesals.
Svarīgākie kvalitātes rādītāji, kuriem jāatbilst alus miežiem, ir:
* proteīna saturs graudos,
* ekstraktvielu saturs,
* graudu rupjums,
* graudu izlīdzinātība,
* dīgtspēja u. c. rādītāji.
Ja salīdzina audzēšanas tehnoloģijas, kas bija iepriekš, ar pašreizējām, varam secināt, ka pamatvērtības nav mainījušās. Taču ir nākuši klāt papildu aspekti, kas ļauj audzēt alus miežus intensīvāk, līdz ar to arī ekonomiskāk un ar augstāku kvalitāti! Jaunās šķirnes ir veidotas, lai nodrošinātu alus darītājiem nepieciešamo bioķīmisko kvalitāti, kā arī lai spētu optimāli izmantot slāpekli ražas veidošanā. Tas nozīmē, ka varam mēslošanā izmantot lielāku slāpekļa normu, iegūt augstāku ražu, saglabājot zemu proteīna saturu graudos, šeit liela nozīme ir sabalansētam mēslojumam, it sevišķi nodrošinājumam ar sēru. Arī jaunākie atklājumi augu aizsardzībā palīdz izaudzēt kvalitatīvas alus miežu ražas. Šeit īpaša nozīme ir fungicīdu lietošanai, jo, pasargājot lapu virsmu no slimībām, augs turpina veģetāciju, tādējādi produktīvi izmantojot saules enerģiju un mēslojumu ražas veidošanā, līdz ar to zemāks veidojas arī proteīna saturs graudos. Mēs saviem audzētājiem iesakām divu – īpaši izvēlētu fungicīdu stratēģiju, maksimālas efektivitātes nodrošināšanai.
Pozitīvi ir jāpiemin, ka jaunākās alus miežu šķirnes ir arī veldres noturīgas, kas samazina izmaksas augu aizsardzībā un atvieglo novākšanu.
