Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. decembris, 2012
Drukāt

Lats sabiedrībai kļuvis par ļoti stipru simbolu

Foto - LETAFoto - LETA

Valdības vadītājs savu vārdu grib redzēt skolu vēstures grāmatās. Kā politiķis, kas ne tikai pirmais apturējis ekonomikas lejupslīdi iekšējās devalvācijas ceļā, bet arī panācis Latvijas iestāšanos eirozonā. No sabiedrisko attiecību viedokļa mērķis ir teju vai ģeniāls savā vienkāršībā, saprotams, tikai… sabiedrības neatbalstīts.

 

Tajā sadaļā, kas skar lata nomaiņu pret eiro. Nesen publicētais SKDS veiktais sabiedriskās domas pētījums liecina, ka tikai 13% iedzīvotāju atbalsta pāreju no latiem uz eiro.

Premjers sakās esam pārsteigts par sabiedrības zemo atbalstu eiro ieviešanai. Negatīvajai attieksmei esot emocionāls, nevis racionāls pamats. Tā varētu būt. Vairākumam cilvēku tiešām ir raksturīgi paļauties uz savu intuīciju, nevis saltu aprēķinu, taču konkrētajā gadījumā emocionalitātei ir visai racionāls izskaidrojums.

Atcerēsimies vēsturi. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā tika ieviesti Latvijas rubļi, tautā iesaukti par “repšikiem”. Sava, bet visai bezvērtīga naudiņa. Lats, kas to nomainīja, jau no pirmās dienas tika pozicionēts kā ļoti uzticama valūta, pēc apmaiņas kursa spriežot, pat šķietami vērtīgāka par dolāru. Jau drīz pēc lata ieviešanas to piesaistīja SDR valūtu grozam, vēlāk – eiro, kas neapšaubāmi veicināja sabiedrības ticību tam, ka Latvijas viena no vislielākajām vērtībām (līdzās valodai, himnai, karogam) ir stabils lats.

Lats jau no pašas tā atkalieviešanas tika uztverts kā viens no būtiskākajiem valstiskuma kontinuitātes simboliem. Un vienlaikus tas kalpoja kā savdabīgs reputācijas donors Latvijas Bankas prezidentam, nākamajam politiķim, “Jaunā laika” dibinātājam Einaram Repšem. Šie divi maģiskie vārdi “stabils lats” bija pamatīgs segums uz politiskās skatuves uzkāpušā naudaszīmju parakstītāja uzticības kredītam vēlētāju acīs.

Un vai gan brīnums, ka laikā, kad pasaules ekonomiskā krīze skāra arī Latviju, sabiedrības vairākums bija tā nobijies par iespējamo lata devalvāciju, ka bija gatavs noticēt stabilitātes saukļiem, upurēt algas, pensijas, pabalstus, pretī saņemot nemainīgu lata kursu!?

Bijušais Latvijas Bankas darbinieks Valdis Dombrovskis, kļūdams par premjeru un cīnoties ar oponentiem, lata simbolisko nozīmi vēl vairāk absolutizēja.

Un ko viņš piedāvā tagad? Izmest simbolu mēslainē? Turklāt laikā, kad pati valdība teju vai ik dienas sludina, ka Latvijas recepte krīzes pārvarēšanā bijusi vispareizākā, un kad parādu krīzes pārņemtajās eirozonas valstīs nerimst bažas par paša eiro nākotni?

Tā nu sanāk, ka politiskie līderi radījuši svētumu, ko paši iznīcina. Pārlieku daudz emociju? Vai ir racionāli tās ignorēt?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+