“Latvijai nav nepieciešama divvalodība.” Tā vēstulē izteicās “Latvijas Avīzes” lasītājs Kārlis Krūzs (“Nav sajēgas par taupību”, 04.01.2012.), pieminot “Lattelecom” izdoto žurnālu “Pasaule ienāk Tavās mājās”.

Lasītākie

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Lasīt citas ziņas

Informatīvais materiāls no vienas puses lasāms latviski, no otras puses krieviski. K. Krūzs uzskata, ka izdevēji būtu jāsauc pie atbildības, un vaicāja, kad to sapratīs tie, kuri ir atbildīgi par latviešu valodas situāciju valstī. Viņš arī gribēja zināt, kā var pamatot šādu rīcību uzņēmumā ar valsts daļām.

Atsaucoties uz šiem lasītāja jautājumiem, uzrunāju pārstāvjus no Valsts valodas centra, kā arī “Lattelecom”.

NMPD mediķim piespriests vien nosacīts sods par kļūdu, kuras cena bija jaunas sievietes dzīvība

Uzbekistānas izcelsmes rozīnēs konstatēta toksiska ķīmiskā viela; PVD aizliedzis tās ievest ES

Izvēlieties ķepu un uzziniet, kāds kaķis no jums iznāktu

Noskaidrojās, ka Valsts valodas centrs ir sastādījis pārbaudes aktu par attiecīgo “Lattelecom” izdevumu un citiem informatīvajiem materiāliem latviešu un krievu, kā arī angļu valodā, jo inspektori veica pārbaudi un konstatēja, ka šādi materiāli ir izvietoti klientu apkalpošanas centrā Brīvības ielā 33 un citur. Pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.35 panta par “uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šīs informācijas sniegšanu tikai valsts valodā”, uzņēmumam var draudēt administratīvais sods – izteikts brīdinājums vai naudas sods no 25 līdz 100 latiem. Tas gan nenozīmē, ka uzņēmums tiktu sodīts par šādu izdevumu iespiešanu vispār vai izvietošanu pastkastītēs, jo “pastkastīti nevar uzskatīt par sabiedrībai pieejamu vietu”, skaidro Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Tā kā šie izdevumi ir uzskatāmi par reklāmas materiāliem, ir pārkāpts princips, ka valsts uzņēmumi publiskās vietās izvieto informāciju svešvalodās tikai pēc pieprasījuma, līdz ar to faktiski “krievu valoda tiek uzspiesta latviski runājošajiem, tiek nelietderīgi izmantota valsts nauda, jo tikpat labi klients var pieprasīt informāciju poļu, lietuviešu un citās valodās”, stāsta A. Kursītis.

“Lattelecom” savu kļūdu gan neatzīst. “Lattelecom” nosūtītajā juristu paskaidrojumā esot teikts, ka materiāli ir saistīti ar starptautisko tūrismu, starptautiskajiem pasākumiem un Eiropas Savienības brīvu preču apriti, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, kad tomēr ir pieļaujams svešvalodu lietojums publiski.

Tomēr A. Kursītis neuzskata, ka šī atruna ir vērā ņemama, jo šīm reklāmām “nav nekāda sakara ar starptautisko tūrismu, kā arī tas nav preču marķējums! Tā nav lietošanas instrukcija, uz ko attiektos likums par brīvu preču apriti ES!”

Kad vaicāju “Lattelecom” pārstāvei, vai valstij daļēji piederošs uzņēmums nejūtas morāli atbildīgs par divvalodības veicināšanu, L. Bite atbild: “Šāds izdevums gluži pretēji var pat veicināt krievu valodā runājošās auditorijas centienus apgūt latviešu valodu, jo ir iespējams to pašu informāciju izlasīt gan krievu, gan latviešu valodā.” Turpmāk nosauktie argumenti gan norāda uz to, ka “Lattelecom” galvenais vadmotīvs ir lūkoties, kas nesīs uzņēmumam peļņu.

“Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju nacionālo sastāvu un nepieciešamību uzrunāt auditorijas, kurām dzimtā valoda nav latviešu valoda, Latvijas uzņēmējdarbības vidē pastāv prakse reklāmas materiālus gatavot tajās valodās, kādās runā konkrētā uzņēmuma esošie vai potenciālie klienti. Turklāt šādas tiesības uzņēmējiem Latvijā atļauj arī likums, tādēļ attiecīgi pārmetumi ir nevietā un nekorekti,” saka L. Bite. “”Lattelecom” ir komercuzņēmums, kas strādā ļoti sīvas konkurences ap-stākļos, un kā daļēji valstij piederošs uzņēmums valstij pelna naudu, nevis tērē valsts naudu.”

Vai izdevuma izdošanu divās valodās var uzskatīt par taupības ievērošanu? “Jā, ekonomiski tas ir daudz izdevīgāk. Turklāt uzņēmumi, kas piegādā tiešā pasta sūtījumus, nepiedāvā atsevišķu materiālu piegādi latviski un krieviski runājošiem mājokļiem,” atbild L. Bite.

LASĪTĀJA VIEDOKLIS

Sociālajā tīklā draugiem.lv “La.lv” lapas sekotāja, studente Evita Vēbere:

“Ar šiem materiāliem tiek jau īstenota divvalodība. Ja nebūtu bijusi parakstu vākšana par divvalodību Latvijā, tad man tas liktos normāli, ka valsts uzņēmumi reklāmas bukletus iespiež latviešu un krievu valodā. Tāpat citās valstīs bukletus iespiež vairākās valodās. Uzņēmumi to dara, lai piesaistītu un noturētu savus klientus. Katrā ziņā mani tas netraucē. Ja iespiestu tikai krievu valodā vai tā būtu pamatā, tad, protams, tas nebūtu atbalstāms.”