Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. oktobris, 2013
Drukāt

“Lattelecom”: ieguvums no apvienošanās ar LMT – 39 līdz 47 miljoni latu

LMT2

SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” padomju kopīgi veiktie aprēķini liecina, ka, uzlabojot abu uzņēmumu daļu pārvaldības struktūru un modeli, uzņēmuma apvienošanas maksimālie finansiālie ieguvumi būtu no 39 līdz 47 miljoniem latu.

 

Kā informēja “Lattelecom” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite, aprēķini veikti atbilstoši šī gada 9.septembrī Ministru kabineta izveidotās darba grupas uzdevumam un 30.septembrī iesniegti ekonomikas ministram.

Abu uzņēmumu padomju pārstāvji strādāja atsevišķā darba grupā, sasaucot divas sēdes – 16.septembrī Rīgā un 24.septembrī Stokholmā, kur tika analizēti un diskutēti visi novērtējumi un pieņēmumi, kas izmantoti sinerģijas aprēķinam.

Precīzāks aprēķins atkarīgs no vairākiem nākotnē sagaidāmiem apstākļiem un riska faktoriem.

Uzņēmumu padomju pārstāvji ir vienisprātis, ka, attīstoties telekomunikāciju tirgum un konkurences videi, pastāv daudz iespējamo pozitīvo sinerģiju un ieguvumu, tomēr darba grupa izteica priekšlikumu LMT un “Lattelecom” padomju locekļiem sagatavot kopīgu un saskaņotu viedokli un redzējumu par sinerģijas lielumu starp abiem uzņēmumiem.

Kā ziņots, iepriekš ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pauda, ka no uzņēmumu apvienošanas iegūtu patērētāji.

Telekomunikāciju tirgus strauji attīstās, tas konkurē jau ar tradicionālajām mediju kompānijām satura radīšanā. Līdz ar to, apsverot ciešāku “Lattelecom” un LMT sadarbību, sinerģiju vai apvienošanu, patērētāji noteikti iegūtu, jo kompānijām tas ļautu radīt jaunus pakalpojumus.

Pavļuts piebilda, ka daudzviet šādas apvienošanas jau ir notikušas. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā šis process ir noslēdzies un konkurence no tā nav cietusi.

Viņaprāt, valsts ir ieinteresēta, lai tai piederošie uzņēmumi audzē savu vērtību, taču LMT gadījumā tā vairs nenotiekot.

Kā ziņots, elektronisko sakaru operatora “Lattelecom” kapitāldaļas pieder Latvijas valstij – 51% – un “TeliaSonera” – 49%. Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder “TeliaSonera”, 23% – “Lattelecom”, 23% – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% – Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju patlaban netiek apspriesta LMT un “Lattelecom” privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem. Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un “Lattelecom” ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Latvijas valdība 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus. Nopietnas sarunas ar zviedru koncernu “TeliaSonera” par privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par “Lattelecom” monopolstatusa īsināšanu, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.

Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais “Lattelecom” vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.

Valdība noraidīja arī “TeliaSonera” agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par “Lattelecom” un LMT atlikušajām kapitāla daļām.

2011.gada sākumā “TeliaSonera” kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt “Lattelecom” un LMT valsts daļas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+