Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
9. februāris, 2017
Drukāt

“Lattelecom” iesaistās elektroenerģijas tirgū (3)

"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Foto - LETA"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Foto - LETA

Gadu “Lattelecom” plānoja savu jaunāko pakalpojumu, un tagad tas mūs ir sasniedzis. Trīs jauniem elektrības pakalpojumiem pieteikties var jau tagad, bet 1.aprīlis būs diena, kad mājsaimniecības sāks saņemt “Lattelecom” tirgoto elektrību. Pāragri spriest, vai telekomunikāciju milzim izdosies sašķobīt “Latevenergo” teju monopoltiesības, taču kompānijas mērogs ļauj cerēt, ka vismaz vērā ņemams konkurents ir dzimis, kas iedzīvotājiem nāks tikai par labu.

Gaidāmi trīs atšķirīgi tarifi

“Lattelecom” elektrības “tet” pakalpojuma vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns sarunā atzīst, ka cilvēki elektrību uztver kā ikdienišķu preci. “Mēs uz to domājam paskatīties nedaudz citādāk – vēlamies produktu, kas klientā radītu interesi redzēt, sajust un saprast. Līdz ar to divi no trim tarifiem būs piesaistīti biržas cenām. Tarifs “tet Dinamiskais” būs piemērots tiem, kas gribēs maksimāli izbaudīt biržas sniegtās priekšrocības. Rēķinām, ka mājsaimniecība vidēji gadā ietaupīs līdz pat 60 eiro. Protams, tas var mainīties atkarībā no patēriņa. “tet Drošais” arī ir piesaistīts biržai, taču tas būs domāts tiem, kuriem birža interesē, bet kuri vēl nedaudz baidās. “Drošais” klientu apdrošinās pret cenas pārkāpšanu noteiktam un atrunātam cenu slieksnim, kas tiek piestādīts iedzīvotājam. Par to gan būs nedaudz jāpiemaksā – apmēram 15 centi mēnesī. Savukārt “tet Fiksētais” ir stabils, visiem jau tagad zināms pakalpojums, kur cena ir fiksēta,” jaunumus atklāja pakalpojuma vadītājs.

Viņš gan norādīja, ka patēriņa piesaiste biržas cenām nav nekas jauns, arī “Latvenergo” to piedāvā, taču nepiestrādā pie tā, lai klienti to izmantotu. No visiem elektrības lietotājiem Latvijā tikai 3% izmanto biržas dotās priekšrocības. Galvenā no tām – analizējot biržas cenas un gudri lietojot elektrību, rēķins būs jūtami mazāks nekā fiksētajai maksai. Kopumā visiem “tet” pakalpojumiem izdošoties samazināt rēķinus 95% klientu, lēša kompānijā. Pirkt elektrību biržā nozīmē kontrolēt elektrības cenu. Pamosties, apskaties kādas būs cenas no rīta, vakarā, naktī un izlem, kad darbināt vairāk ierīces, bet kad mazāk. Tādējādi ik mēnesi var izdoties ietaupīt pat vairākus eiro, kas gadā veidos vairākus desmitus eiro.

“Fiksētās cenas ir izdevīgas vienu mēnesi gadā, pērn tas bija janvāris. Pārējos mēnešos biržas cenas ir krietni izdevīgākas. Fiksētā cena klientam garantē pilnīgu maksājuma drošību, bet par to ir jāpiemaksā, jo ar sevis noteikto fiksēto cenu tirgotājs apdrošinās pret cenu svārstību riskiem,” norādīja “tet” pakalpojuma vadītājs.

Lielāks uzsvars uz biržas cenām

“Protams, būtu naivi cerēt, ka visa Latvija no ceturtdienas izvēlēsies biržas pakalpojumus, izmantos gudrās tehnoloģijas, analizēs biržas cenas. Taču ticu, ka daudzi būs gatavi par to padomāt. Noteikti būs jāpaiet laikam, kurā cilvēkiem būs jāiemācās kā biržu izmantot savā labā, jo pētījumi rāda, ka pagaidām situācija ir slikta – no biržas mums ir bail, nezinām, kas tas ir. Pie komunikācijas mums būs smagi jāstrādā,” atzīst “Lattelecom” pārstāvis, kurš sacīja, ka viņam kā biržas priekšrocību zinātājam biržas nepopularitāte “griežas acīs”. Viņš sacīja, ka aptaujas pierādījušas arī to, ka cilvēki nesaprot, par ko viņi maksā. “Rēķinā klients redz vairākas rindiņas, kurās ir gan elektrības sadaļa, sadales maksājumi, abas obligātās komponentes (OIK), kā arī PVN. Šāda čupa ar skaitļiem klientam liedz saprast, kas vispār attiecas uz elektrību. Tāpēc vienkāršību esam definējuši par mūsu stūrakmeni.”

Viņš minēja piemērus, kas uz papīra pierāda “Lattelecom” iespējas gūt popularitāti.

“”Latvenergo” šobrīd sniedz pakalpojumus apmēram 97% mājsaimniecību Latvijā. Pēc mūsu veiktā pētījuma, apmēram 70% izmanto “Universālo” tarifu, kur cena ar PVN par vienu kWh ir 6,19 centi. Mūsu gadījumā fiksētais tarifs būs 5.56 centi, kas ir par 10% mazāk, rēķinot par kilovatstundu. Savukārt, ja izvēlas biržas produktu, tad pēdējā gada laikā cena svārstās no 3,7-5,1 centiem ar PVN par kWh. Pieliekot klāt apkalpošanas maksu, kas ir 0,49 centi, vidējā cena biržā būtu 4.87 centi par kilovatstundu, kas ir par 20% mazāk, salīdzinot ar “Universālo” pakalpojumu,” stāsta kompānijas pārstāvis. Taču nedrīkst aizmirst arī citu elektrības tirgotāju piedāvājumu biržā – “Latvenergo” un “Lattelecom” nav un nebūs vienīgie, turklāt šajās pašās dienās par elektrības tirgošanu paziņojis arī SIA “FoodCom” zīmols elektroenerģijas tirdzniecībai “Elektro Latvia”. Interesanti, ka rēķinā pati elektrības sastāda tikai 30-35% no cenas, savukārt 40% ir “Sadales tīkla” daļa un vēl ap 28% ir OIK.

Svarīgi katrā mājsaimniecībā uzlikt viedos skaitītājus, lai pilnībā izmantotu priekšrocības. Bez tiem varēs iztikt, bet, lai saņemtu visus labumus, tos tomēr vajadzēšot. “Sadales tīkls” tos jau uzstāda un nākotnē tādi būšot visiem. Viedais skaitītājs automātiski veiks nolasījumus, ļaus redzēt, kurā mirklī patēriņš bijis lielāks, kur mazāks un patērētājs varēs salīdzināt kādas tajā brīdī bijušas biržas cenas. Nekur nepazudīs arī automātiskā rēķinu apmaksa.

“Lattelecom” nebija nepieciešams ieviest savu infrastruktūru, jo visi elektroenerģijas pakalpojuma sniedzēji izmanto “Sadales tīkla” infrastruktūru. Viss joprojām notiks kā ierasts – elektrība nāks pa “Sadales tīkla” vadiem.

A. Pielēns-Pelēns norādīja, ka elektroenerģijas tirdzniecība Latvijā pamatā notiek pēc “Nord Pool Spot” biržas cenām, kuras Latvijā indeksē Latvijas apgabalam, kas bieži vien Baltijas valstīs ir vienāds. “Mums nav iespēja pirkt pēc “Nord Pool Spot” cenām Norvēģijā vai Somijā, jo katram apgabalam biržas cenu nosaka gan ražotāju piedāvājums, gan izbūvētie pārvades risinājumi.

Cer pieckāršot biržas piekritēju skaitu

Jaunajiem tarifu plāniem var pieteikties no ceturtdienas un tie, kas pieteiksies līdz šā gada 15.martam, pakalpojumu saņems no 1.aprīļa, kā to paredz likums. Gada otrajā pusē kompānija plāno izstrādāt arī īpašu lietotni, kurā varēs vērot biržas cenu maiņas un kontrolēt elektrības patēriņu. Lielais nākotnes plāns – doties gudro māju virzienā. “Ierīcēm, mājai jābūt tik gudrām, lai tās pašas zinātu, kad elektrības cenas ir zemākās un ir laiks darboties,” sacīja pakalpojuma vadītājs.

A. Pielēns-Pelēns uzskata, ka tuvākajā laikā būtu labi vismaz dubultot to klientu skaitu, kas vadās pēc biržas cenām, taču viņš gribētu skaitli vismaz pieckāršot. “Gribu, lai esošie 3% drošāk stāsta radiem un draugiem par biržas sniegtajiem plusiem. Zinām, ka šie 3% atpakaļ vairs neskatās – svarīgi, lai viņi ar šo pieredzi dalītos.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vēl viens “lētāka siera” gabaliņš peļu slazdā!

  2. Kur var noslēgt šo līgumu par biržas cenām ?

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+