Mobilā versija
-2.6°C
Kora, Kintija
Svētdiena, 18. februāris, 2018
23. janvāris, 2018
Drukāt

Latu nomaina eiro. Bažas nepiepildās. 30 svarīgākie notikumi Latvijai

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

“Ārzemniekiem” pirms četriem gadiem rotaļīgi nodziedot dziesmu “Paldies latiņam”,  2014. gada 1. janvārī Latvija kļuva par 18. Eiropas Savienības dalībval­sti, kas pievienojās eirozonai.

Par vienu latu Latvijas iedzīvotājs pretī saņēma 1,42 eiro. Pārejas redzamākā, kā arī izdevumu ziņā nozīmīgākā daļa bija naudaszīmju iespiešana, monētu kalšana, piegāde Latvijas Bankai, pēc tam pārējo banku nodrošināšana ar skaidro naudu, kas, pēc toreiz Latvijas Bankā veiktajām aplēsēm, valstij maksātu apmēram 12 miljonus latu (17 miljonus eiro). Šis bija otrais Latvijas mēģinājums pievienoties eirozonai. Plāns pievienoties tai jau 2008. gadā Krievijas krīzes izraisītās inflācijas dēļ bija nesekmīgs.

Taču tik viegli, kā dziesmā dziedāts, tad nebija. Vēl 2013. gada vasarā eiro atbalstītāju īpatsvars nesasniedza pat pusi no Latvijas iedzīvotāju skaita. Lielai Latvijas iedzīvotāju daļai vēl bija atmiņā padomju varas laikā īstenotās naudas reformas, kuru iznākumā iedzīvotāju iekrātās naudas vērtība krasi devalvējās. Tāpēc šķita, ka plānotā lata nomaiņa pret eiro būs kārtējā naudas reforma, kas iedzīvotājiem sagādās tikai zaudējumus. Iedzīvotāju bažas vairoja arī tas, ka ar šo pāreju celsies pārtikas un citu preču cenas.

Vecāka gadagājuma ļaudis, kas Latvijā bija dzīvojuši pirms kara un padomju okupācijas, bažījās, ka Latvija zaudēs svarīgu un svētu savas atkarotās valstiskās neatkarības simbolu. Viļānos par godu Latvijas bijušajai naudas vienībai atklāja Lata ielu.

Pārejai iebilda ne tikai kreisi noskaņotie, saskatot Krievijas ekonomiskās un politiskās ietekmes apdraudējumu, bet arī centriski noskaņotā ZZS. Neiebilstot pret pāreju, tai šķita, ka šai pārejai nav izvēlēts īstais brīdis, ņemot vērā Grieķijā un citās eirotelpas valstīs piedzīvotos finanšu satricinājumus.

Turpretim jaunāka gadagājuma ļaudis un uzņēmēji priecājās, ka nebūs jāšķiež laiks un nebūs lieku izdevumu naudas maiņas procedūrās.

Pēc pārejas Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pauda, ka iedzīvotāju bažas neesot piepildījušās. Eiro ieviešana notikusi “neticami gludi, neticami raiti”. “Pēc eiro ieviešanas uz visiem laikiem zudušas spekulācijas, vai lats tiks vai netiks devalvēts. Gan tie cilvēki, kuriem ir uzkrājumi latos, gan tie, kuri ir atkarīgi no valsts budžeta, naktī varēs gulēt mierīgi. Latvija iestājas nedevalvētāju klubā, kur devalvēšanas iespējas 100% ir izslēgtas,” viņš teica.

Latvijas Bankas prezidents arī pauda pārliecību, ka Latvija varot būt piemērs pārējām valstīm, kā ieviest eiro. Eiro došot iespējas Latvijā nopelnīt vairāk, radīt jaunas darba vietas, iespējas piesaistīt jaunas investīcijas. Viņaprāt, arī cenas neesot cēlušās. Latvija esot cietusi vienīgi emocionālu zaudējumu.

Pretēji Latvijas Bankas prezidenta un citu amatpersonu tolaik solītajam, ka eiro ieviešanas ietekme uz preču un pakalpojumu cenām būs niecīga, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti apliecināja, ka 2014. gada pirmajā pusē ievērojami cēlušās dārzeņu, augļu, gaļas, piena produktu un citu pārtikas preču cenas.

Jautāts, kāds atskatoties ir viņa vērtējums par šo pāreju, Ilmārs Rimšēvičs atbild to pašu – Latvija un iedzīvotāji kopumā ir ieguvēji: “Eiro ieviešana bija pamatota, ņemot vērā, cik cieši mūsu tautsaimniecība bija saistīta ar eiro – vairums uzņēmumu un mājsaimniecību ņēma aizdevumus eiro valūtā, vairāk nekā puse visu eksporta un importa darījumu tika veikti eiro, arī, piemēram, nekustamā īpašuma cenas tika izteiktas eiro. Nepiepildījās neviena no tām bažām, par kurām pirms eiro ieviešanas brīdināja skeptiķi. Eiro nav sabrucis, Latvijai nav uzlikta milzīga nasta par krīzē iegrimušo Eiropas valstu glābšanu. Nebija nekādu problēmu ar cenu un algu pārrēķinu, cenas un algas tika apaļotas gan uz augšu, gan uz leju, nebija lēcienveidīga inflācijas pieauguma (ekonomistu novērtējums liecina, ka vienreizēju eiro ieviešanas izmaksu ietekme uz inflācijas rādītāju bija 0,1 – 0,2 procenta punkti). Eiro labi palīdzēja pārdzīvot ģeopolitiskos riskus saistībā ar notikumiem Ukrainā. Nebija uzbrukuma nacionālajai valūtai.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+