Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. jūlijs, 2012
Drukāt

Latvāņi uzvarējuši ierēdņus

Gata Šļūkas zīmējums. Foto - Ivars BušmanisGata Šļūkas zīmējums. Foto - Ivars Bušmanis

Šogad beigsies Ministru kabineta 2006. gadā apstiprinātā latvāņu izplatības ierobežošanas programma. Tātad latvāņiem vairs nevajadzētu apdraudēt laukus un cilvēku veselību. Tās īstenošanai no valsts pamatbudžeta un Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem bija plānots piešķirt 15,35 miljonus latu. Tomēr plānotās naudas nav, bet latvāņu gan – ka biezs. Programma izgāzusies.


 

Tiesa, pēc apstiprinātā plāna, gan latvāņiem nevajadzētu būt pilnībā iznīdētiem. Teorētiski šogad tiem nevajadzētu aizņemt vairāk par 2000 ha zemes. Tomēr Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktore Kristīne Kjago atzina, ka: “Šogad Latvijā ir 10 640 ha latvāņu aizņemtās platības.”

Sākot latvāņu apkarošanu, Vides ministrijas programmā bijusi norādīta tikai aptuvena informācija par to izplatību, un, piemēram, Madonas novada teritorijās norādīta lielāka latvāņu platība, nekā pēcāk tika uzmērīts. Daudzviet latvāņu aizņemto platību ir vairāk nekā fiksēts papīros, norāda K. Kjago.

Šobrīd VAAD finansējuma trūkuma dēļ vairs neveic latvāņu teritoriju mērījumus pēc savas iniciatīvas, bet gan iegūst informāciju no pašvaldībām, a/s “Latvijas valsts meži”, Gaujas Nacionālā parka un fiziskām personām u. c. pārstāvjiem. Attiecīgi pēc sabiedrības sniegtās aktuālās informācijas tiek uzmērītas datu bāzē neiekļautās teritorijas. Tomēr, lai salīdzinātu, vai to ir vairāk vai mazāk, būtu jāveic konkrētu teritoriju atkārtota mērīšana pēc tādas pašas metodes, kā tas notika laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam.

Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) zinātnieki pirms sešiem gadiem prognozēja, ka, ja iznīcināšanas pasākumi netiks veikti, 2010. gadā latvāņi aizņemšot ap 30 000 ha. Tik traki gan nav bijis, jo VAAD 2010. gada janvāra publicētajos datos norādīts, ka Latvijā uzmērīti 10 230 ha latvāņu.

 

Apkarošanas rezultāts – 
izplatības karte

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa atgādina, ka tikai 2006. gadā valsts atvēlēja aptuveni Ls 110 000 šīs problēmas risināšanai. Tā tad arī tika iztērēta uzmērīšanai, datu bāzes veidošanai un kartes zīmēšanai.

Praktiskai latvāņu iznīdēšanai bija nepieciešami 12 miljoni. Vienīgais iespējamais finansējuma avots bija lauksaimnieku ES subsīdijas, taču lauksaimnieki noprotestēja šādu valsts atbalsta izmantošanu, un cits finansējums netika atrasts. Par piešķirtajiem valsts līdzekļiem VAAD veica latvāņu platību uzmērīšanu, izveidoja datu bāzi. Notikusi arī uzraudzība un zemes īpašnieku brīdināšana par latvāņu neiznīdēšanu uz savas zemes. Vēl izveidoti informatīvi materiāli, un 2008. gadā dažos novados pašvaldības veikušas latvāņu ierobežošanas pasākumus.

 

Tā kā galvenais mērķis taču bija samazināt latvāņu izplatību un no valsts faktiski nekādi finanšu līdzekļi to platības samazināšanai šo sešu gadu laikā netika piešķirti, var apgalvot, ka latvāņu izplatības ierobežošanas programma ir izgāzusies.

 

ZM ierēdne Iveta Ozoliņa gan uzskata, ka programma nesusi arī savus ieguvumus, piemēram, sabiedrības informēšanu, izglītošanu, metodikas izstrādāšanu latvāņu apkarošanai, likumdošanas izstrādi un latvāņu izplatības mērījumu veikšanu, kā arī datubāzes izveidi. Jāsecina gan, ka latvāņu izplatība no I. Ozoliņas minētajām iniciatīvām nav mazinājusies.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas programmu veidoja, tās realizācijas neizdošanos arī pamato ar naudas trūkumu. Tomēr ministrijas valsts sekretāra vietnieks vides jautājumos Jurijs Spiridonovs apsola: “Līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam tiks apzināta aktuālā situācija ar latvāņu izplatību un nepieciešamie finanšu resursi pasākumu īstenošanai, lai to novērstu. Bet jau nākamajā gadā, ja valsts budžeta finanšu iespējas to ļaus, tiks sākta šo pasākumu īstenošana.”

I. Ozoliņa sacīja, ka ZM sākusi sarunas ar VARAM un tiek plānots sazināties arī ar pašvaldībām, lai rastu iespējamas idejas, kā piesaistīt Eiropas finansējumu šīs problēmas risināšanā. VARAM pārstāve Ilona Mendziņa apstiprināja, ka abas ministrijas plāno piesaistīt Eiropas Savienības pro­grammas “Life +” finansējumu, tomēr vēl neesot garantijas, ka izdosies pielāgoties programmas prasībām, jo regulāri veicamus pasākumus tā nefinansē.

 

Vai nezāļu apkarošanai vajag valsts atbalstu? 
latvani_traktors_IBu_6

Par spīti tam, ka trūkst finansiāla atbalsta, latvāņu izplatība, lai gan nav apturēta, tomēr tiek bremzēta. Ar latvāņiem karo vairākos novados. Tiesa gan, tas tiek darīts no pašvaldību vai fizisku personu privātajiem līdzekļiem.

Katrs zemes īpašnieks nes atbildību par savu zemes platības sakopšanu, un vismaz reizi gadā tā būtu jāizpļauj. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere stāsta, ka Lauku atbalsta dienests regulāri apseko neapkoptās teritorijas un informē par tām pašvaldības. Bet pašvaldībām ir tiesības sodīt zemes īpašniekus, kas savu zemi “aizlaiž” ar latvāņiem, gan ar naudas sodiem, gan piemērojot nekustamā īpašuma nodoklim papildlikmi konkrētajiem zemes gabaliem. Iespējams, būtu stingrāk jāpievēršas sodīšanas pasākumiem, lai motivētu cilvēkus nebūt tik vienaldzīgiem pret latvāņu postažu. Jo usnes zemes apsaimniekotāji taču appļauj bez valsts finansējuma…

Madonas novada domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts ziņo, ka Madonas pašvaldībai nav lieku līdzekļu, lai cīnītos ar nekontrolējamo nezāli, tāpēc tiek izpļautas vien ceļmalas. Visa pārējā atbildība ir uz zemes īpašnieku pleciem. “Latvāņi ir liela problēma tajās platībās, kuras netiek regulāri apstrādātas, t. t., pļavas, grāvji, mežmalas,” stāsta Vilšķērsts. Tomēr sodījusi madoniešus pašvaldība nav.

Turpretim Cēsu novadā pašvaldība sev piederošajā zemē latvāņus regulāri pļauj, vietējā policija intensīvi apseko zemes gabalus un sastāda soda protokolus tiem īpašniekiem, kuri, neuzturot savu zemi kārtībā, latvāņiem ļauj izplatīties. “Lai gan ir problēmas ar īpašniekiem, kas nedzīvo uz vietas vai ir ārzemnieki, kopumā situācija ir uzlabojusies un latvāņu apkarošanā jūtams progress,” stāsta Cēsu novada izpilddirektors Andris Mihaļovs.

Latvāņu izplatības ierobežošanas programma paredzēja arī samazināt negadījumu skaitu. Valsts apdegumu centra (VAC) vadītājs Andrejs Levins informē, ka katru gadu ar apdegumiem, ko radījuši latvāņi, centrā ierodas 3 – 5 cilvēki. Šogad gan neviens latvāņu upuris VAC vēl nav bijis, tomēr visbiežāk no tiem nākas ciest jūlijā un augustā. Latvāņu apdedzināto patiesais skaits gan esot lielāks, jo parasti, ja gūtie apdegumi nav tik nopietni, cilvēki vēršoties pie ģimenes ārsta vai dermatologa, nevis apdegumu centrā.

LLU zinātnieki uzskata, ka latvāņu izplatība katru gadu pieaug vismaz par 10% no iepriekšējā gada aizņemtās platības, tad nu varam aptuveni nojaust, kas mūs sagaida tuvākajos gados, ja nenotiks praktiska rīcība.

 

Uzziņa

Latvani_majas_IBu_6* Sosnovska latvānis Latvijā 50. – 60. gados tika ievests kā lopbarības augs. Tomēr nu jau vairākus gadu desmitus tā izplatība kļuvusi teju nekontrolējama.

* Visvairāk latvāņi izplatīti Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas un Neretas novadā.

* Administratīvais sods par latvāņu izplatības neierobežošanu ir brīdinājums vai Ls 70 – 2000 atkarībā no tā, vai zemes īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona un kuru reizi tiek sodīta par konkrēto pārkāpumu.

* “Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006. – 2012. gadam”, pēc vides ministra Raimonda Vējoņa ierosinājuma, pieņemta Ministru kabinetā 2006. gada 6. jūnijā.

* Programmai paredzēti 15 351 800 latu, tajā skaitā procesa nodrošināšanas izmaksas (tajā skaitā administratīvās) – apmēram 3,35 milj. latu, latvāņu apkarošanas izmaksas – apmēram 12 milj. latu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+