Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Latvāņiem nāksies atkāpties (8)

Foto no Integrātās audzēšanas skolas arhīvaFoto no Integrātās audzēšanas skolas arhīva

Lai atrastu efektīvāku metodi latvāņu apkarošanai, Integrētās audzēšanas skolas dibinātāji Inga Gaile un Guntis Gulbis ierīkojuši izmēģinājuma poligonus.

SIA “Inegrētās audzēšanas skola” pēc valsts mežu apsaimniekotāja lūguma izstrādājusi jaunu un efektīvāku latvāņu apkarošanas metodi, pateicoties kurai mūsu mežos un laukos divu triju gadu laikā iespējams iznīdēt latvāņus.

Līdz šim Latvijā izplatītākā metode latvāņu ierobežošanai ir pļaušana, taču tā, izrādās, tikai stiprina latvāņu audzi. Arī pēc vairākkārtējas pļaušanas latvānis spēj izveidot ziedkopas, attīstīt pilnvērtīgas sēklas un izbirdināt tās. Turklāt ar latvāņu pļaušanu tiek ierobežota tam konkurējošo sugu attīstība un tādējādi latvānis beidzot kļūst par dominējošo sugu. “Teritorijās, kur iepriekš ir mēģināts, neregulāri pļaujot, iznīcināt latvāni, to skaits ir lielāks, nekā tas ir nepļautajās platībās!” konstatēja agronomi Inga Gaile un Guntis Gulbis, tāpēc viņu vadītā SIA “Integrētās audzēšanas skola” meklēja citu risinājumu.

Arī glifosātus saturošo herbicīdu izmantošana nedod gaidīto rezultātu – latvāņi, kuri līdz miglošanas brīdim nav izveidojuši zaļo masu, spēj netraucēti turpināt savu attīstību. Turklāt herbicīdi iznīcina augus, kas konkurē ar latvāņiem, un līdz ar to bioloģiskā daudzveidība šajās vietās samazinās.

Integrētās audzēšanas metode iesaka izmantot dabisko bioloģisko daudzveidību un latvāni nomākt, palīdzot atgriezties iepriekš augušajām augu sugām.

Šobrīd Integrētās audzēšanas skolas pieredzi latvāņu apkarošanā vēlās ieviest arī Zviedrijas mežos.

Ideja par skolu pirmoreiz pavīdēja pirms 17 gadiem, kad kāds Ingas Gailes un Gunta Gulbja sadarbības partneris novērtēja, ka agronomiem labi padodas lauksaimnieku izglītošana un viņi varētu atvērt skolu. Toreiz šāds darba novērtējums viņiem bija pārsteigums, taču ideja bija kritusi auglīgā augsnē. 2006. gada septembrī ar darba kolektīvu un ģimenēm apmeklējot Ainažu jūrskolu, Krišjāņa Valdemāra paveiktais iedvesmoja rīcībai.

“Ja Valdemārs to varēja tajos laikos – vairāk nekā 60 gadus pirms Latvijas neatkarības, kas liedz mums ar 15 gadu starptautisku pieredzi atvērt Latvijas lauksaimniekiem skolu? Skolu mēs atveram rīt – tāds bijis lēmums jau muzeja telpās. Integrētās audzēšanas skola oficiāli dibināta piecas dienas vēlāk – 2006. gada 22. septembrī,” atminas I. Gaile. Šodien šajā skolā lauksaimnieki un mežsaimnieki var paaugstināt profesionālo kvalifikāciju četrās licencētās (no tām divas akreditētas) programmās. Visas programmas ir oriģinālas – pašu radītas.

“Droši varu teikt, ka mums ir skola, kādas nav lauksaimniecībā strādājošajiem ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Zviedrijā, ne Dānijā, ne Polijā, un neesam atraduši arī ko līdzīgu vecajās Eiropas valstīs. Kā ražot vairāk, ieguldot mazāk. Kā saudzēt cilvēkus un dabu. Minimāli par līdzekļiem, bet uzsvaru liekot uz to, kāpēc vajag un vai patiešām vajag. Mācām domāt, kā domā augi! Skola saglabā Latvijā lauksaimniecībā uzkrātās zināšanas un pēctecību no pagājuša gadsimta sākuma, savienojot to ar šodienas pasaules pieredzi,” uzsver I. Gaile.

Skolas klienti ir gan pāris hektāru augļu dārza īpašnieki, gan vairāk nekā 6000 hektāru plašas saimniecības, kooperatīvi, tirgotāji, dārzkopji, kokaudzētavu vadītāji, mežsaimnieki. Vairāk nekā 85% skolā nāk mācīties jau ar augstskolas diplomiem un apmēram 7% – ar maģistra grādu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Vēlu veiksmi – sen jau vajadzēja. Mums parējiem tagad tikai atliks visus nelatviskos Latvāņus izskauzt.

  2. Es cīnos ar latvāņiem jau 20 gadus, kopš sākām sakopt kādu pamestu māju vietu. Rezultāts ir – bez ķīmikālijām, bez “kaut kādas naudas apsaimniekošanas”.
    Vislielākais efekts ir- lauka uzaršana agrā pavasarī, kad latvānis pirmais parādās.. Arī ar speciālu lāpstu – rakšana. Latvāņi labprāt aug brīvā vietā, tur kur krūmi – tier neaug. JO atliek tikai nocirst kārklus, tā tie ir ka biezs. Man ir apnicis klausīties un lasīt cilvēku gudrības. Es arī tās bieži dzirdu -vaimanas, kad ierodas cilvēki, un latvāņus ierauga ceļa malā.
    Un tur, kur uzarti, uzrakti – citi zālaugi tos pārspēj. Tāpat rezultātu dod agrīna nopļaušana – pļaujas ļoti labi. Es varētu Jums noorganizēt par brīvu semināru, ka tikai ar dabīgām metodēm. Bet ir lauksaimnieki, kuri izmanto kā barību govīm, kazām, aitām un ziedošās ziedkopas – bitēm.
    Lai man un Jums veicas cīņā….!

  3. Visus latvāņus lopu vagoņos un uz sibēriju!

  4. Ja es būtu valsts amatpersona, tad latvāņu apkarošanai dibinātu pētījumu vismaz pusmiljons Eu vērtībā – alga, auto, šoferis, jā sekretāre un tai silikoni… bet kā pilsonim jau vakar ņemtu izkapti un reizi divas nedēļās pļaut līdz kādam apnīk un apniks jau latvānim…

  5. Kad tad pļauj? Tad, kad ir jau ziedos, vai pat ar nobriedušām sēklām!!! Tā jau ir pavairošana, nevis apkarošana. To vajag darīt pirms ziedkāta izaugšanas, vislabāk, nocirst zemes virskārtā esošo cera viduci. Pati tā 2 gadus izdarīju sev kaimiņos nejauši ieklīdušam latvānim, un šogad tas vairs neaug!!! Protams, ja latvāņi jau gadiem kaisījuši sēklas, tas var ieilgt pat 10 gadu garumā… Bet labāk vēlu, nekā nekad!

    • apkarot jau principā nav grūti Atbildēt

      par to jau ari stāsts ka vienmer visu dara caur pēcpusi un ar pamatigu kavējumu. pļauj kad jau s;eklas izsējas, vai miglo ar raundapu lietus laikā kad instrukcijā skaidri un gaiši rakstits ka vajadzigs saus saulains laiks lai labi iedarbotos. zeļie protams brēc par raundapa izlietošanu, bet mana pieredze saka ko citu. raundaps ja pareizi lieto ir pat ļoti labs un efektīvs. pirmkārt jālieto sausā laikā kad gaidāms ilgstoš sausums. līdz jāņiem apmēram ieteicams, var protams vēlāk bet tad nav tik efektīvi. smidzina tieši uz konkrētā auga lapām neviss gāž virsū visam kas nāk pretim, tad raundaps iesucoties caur lapām nonidē tieši konkrēto augu nevis visu zemsedzi kā mums pierasts miglojot biezā slānī ar nez kādiem miglotājiem. es piemer nopirku mugursomas tipa miglotāju 10 l ietilpibā, ar pumpi ko var ejot pumpēt un varu apstaigāt savaspļavas kā vajag pietiekoši precīzs lai pa vienam augam vai puduram indētu, un ari pietiekoši ražīgas ja vajag daudz esmu pat 2 ha ar to nosmidzinājis kad vajadzeja.
      ja zemi vel var ari mehāniski apstrādāt tanī vietā tad pavisam ideāli.
      pamatproblēma kā vienmer ir slinkums, nokavēts īstais mirklis. un protams nauda. jo jebkura darbiba maksā naudu vai tas ir darbaspēks, degviela, tehnika, vai inde

  6. Varbūt kādam profesionālam lauksaimniekam / agronomam šķiet, ka apkarot nav grūti, taču vērts iedomāties, ka zemi apsaimnieko arī tādi cilvēki, kuri nav profesionāļi šajā jomā. Tāpēc cilvēkam ar dīvaino niku ‘apkarot jau prinicipā nav grūti’ es ieteiktu nebūt tik vīzdegunīgam, kā arī, ja reiz raksta komentāru, tad ierakstīt kaut ko arī pēc būtības.
    Mani, piemēram, interesē, kā bez herbicīdiem apkarot gārsu. Saprotu, ka vajag pavasarī iesēt kaut ko ātraudzīgāku, lai tas noēno un, līdz ar to, izkonkurē to. Bet kurā brīdī un ko sēt, vēl neesmu noskaidrojis. Varētu laikam arī ziemājus iesēt, taču tie ir dārgi un var izsalt. Dzirdēju, ka visu var efektīvi noēnot un izkonkurēt ar kaņepēm, taču tās laikam nav vienkārši un lēti ieaudzēt, turklāt ir siltummīles, jāsēj pēc gārsas / latvāņu uzaršanas jau vēlā pavasarī.

  7. apkarot jau principā nav grūti Atbildēt

    tam nevajag nekādus izmeģinājuma poligonus. tikai ir ābeces patieibas kas musu valstī nestrādā- tas jādara katru gadu un tātad ari katru gadu vajadzigs finansejums, bet mums vienu gadu ir nauda tad 2 nav, tad atkal ir, kas nedod nekādu rezultātu. sēklas saglabā dīgtspēju 6 gadus, atiecigi pat visu izdarot pirms sēklu izsēšanās , vienā vietā vismaz 6 gadus nāksies cīnities
    un galvenais ar to butu jānodarbojas profesionāļiem. kautkādam sia vai tamlidzigi kas ir atiecigi apgādāts, apmācits …..

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+