Lai atrastu efektīvāku metodi latvāņu apkarošanai, Integrētās audzēšanas skolas dibinātāji Inga Gaile un Guntis Gulbis ierīkojuši izmēģinājuma poligonus.
Lai atrastu efektīvāku metodi latvāņu apkarošanai, Integrētās audzēšanas skolas dibinātāji Inga Gaile un Guntis Gulbis ierīkojuši izmēģinājuma poligonus.
Foto no Integrātās audzēšanas skolas arhīva

Latvāņiem nāksies atkāpties 8

SIA “Inegrētās audzēšanas skola” pēc valsts mežu apsaimniekotāja lūguma izstrādājusi jaunu un efektīvāku latvāņu apkarošanas metodi, pateicoties kurai mūsu mežos un laukos divu triju gadu laikā iespējams iznīdēt latvāņus.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Līdz šim Latvijā izplatītākā metode latvāņu ierobežošanai ir pļaušana, taču tā, izrādās, tikai stiprina latvāņu audzi. Arī pēc vairākkārtējas pļaušanas latvānis spēj izveidot ziedkopas, attīstīt pilnvērtīgas sēklas un izbirdināt tās. Turklāt ar latvāņu pļaušanu tiek ierobežota tam konkurējošo sugu attīstība un tādējādi latvānis beidzot kļūst par dominējošo sugu. “Teritorijās, kur iepriekš ir mēģināts, neregulāri pļaujot, iznīcināt latvāni, to skaits ir lielāks, nekā tas ir nepļautajās platībās!” konstatēja agronomi Inga Gaile un Guntis Gulbis, tāpēc viņu vadītā SIA “Integrētās audzēšanas skola” meklēja citu risinājumu.

Arī glifosātus saturošo herbicīdu izmantošana nedod gaidīto rezultātu – latvāņi, kuri līdz miglošanas brīdim nav izveidojuši zaļo masu, spēj netraucēti turpināt savu attīstību. Turklāt herbicīdi iznīcina augus, kas konkurē ar latvāņiem, un līdz ar to bioloģiskā daudzveidība šajās vietās samazinās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Integrētās audzēšanas metode iesaka izmantot dabisko bioloģisko daudzveidību un latvāni nomākt, palīdzot atgriezties iepriekš augušajām augu sugām.

Šobrīd Integrētās audzēšanas skolas pieredzi latvāņu apkarošanā vēlās ieviest arī Zviedrijas mežos.

Ideja par skolu pirmoreiz pavīdēja pirms 17 gadiem, kad kāds Ingas Gailes un Gunta Gulbja sadarbības partneris novērtēja, ka agronomiem labi padodas lauksaimnieku izglītošana un viņi varētu atvērt skolu. Toreiz šāds darba novērtējums viņiem bija pārsteigums, taču ideja bija kritusi auglīgā augsnē. 2006. gada septembrī ar darba kolektīvu un ģimenēm apmeklējot Ainažu jūrskolu, Krišjāņa Valdemāra paveiktais iedvesmoja rīcībai.

“Ja Valdemārs to varēja tajos laikos – vairāk nekā 60 gadus pirms Latvijas neatkarības, kas liedz mums ar 15 gadu starptautisku pieredzi atvērt Latvijas lauksaimniekiem skolu? Skolu mēs atveram rīt – tāds bijis lēmums jau muzeja telpās. Integrētās audzēšanas skola oficiāli dibināta piecas dienas vēlāk – 2006. gada 22. septembrī,” atminas I. Gaile. Šodien šajā skolā lauksaimnieki un mežsaimnieki var paaugstināt profesionālo kvalifikāciju četrās licencētās (no tām divas akreditētas) programmās. Visas programmas ir oriģinālas – pašu radītas.

“Droši varu teikt, ka mums ir skola, kādas nav lauksaimniecībā strādājošajiem ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Zviedrijā, ne Dānijā, ne Polijā, un neesam atraduši arī ko līdzīgu vecajās Eiropas valstīs. Kā ražot vairāk, ieguldot mazāk. Kā saudzēt cilvēkus un dabu. Minimāli par līdzekļiem, bet uzsvaru liekot uz to, kāpēc vajag un vai patiešām vajag. Mācām domāt, kā domā augi! Skola saglabā Latvijā lauksaimniecībā uzkrātās zināšanas un pēctecību no pagājuša gadsimta sākuma, savienojot to ar šodienas pasaules pieredzi,” uzsver I. Gaile.

Reklāma
Reklāma

Skolas klienti ir gan pāris hektāru augļu dārza īpašnieki, gan vairāk nekā 6000 hektāru plašas saimniecības, kooperatīvi, tirgotāji, dārzkopji, kokaudzētavu vadītāji, mežsaimnieki. Vairāk nekā 85% skolā nāk mācīties jau ar augstskolas diplomiem un apmēram 7% – ar maģistra grādu.